ĪSUMĀ:
- Vairums valsts ģimnāziju Rīgā nav apmierinātas ar ieceri liegt rīkot iestājeksāmenus.
- Bažas par skolēnu zināšanām raisa problēmas ar "Skola 2030" ieviešanu un pedagogu trūkums.
- Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija: Gribētu, lai vēlreiz notiek debates par šo jautājumu.
- Ministre: Šis ir politikas veidotāju jautājums; par to vēl diskutēs eksperti un Saeima.
- Vienprātības nav arī politiskajā līmenī; finanšu ministrs iebilst, izglītības ministre – atbalsta.
Līdz šim vienotu iestājeksāmenu matemātikā ik gadu rīkojušas visas Valsts ģimnāzijas Rīgā un arī Franču licejs. Skolēni pretendē uz vietu šajās prestižajās skolās, atbilstīgi savām prioritātēm un rezultātiem arī tiekot uzņemti kādā no tām. Tas ļāvis uzņemt pašus labākos. Tāpēc iecere no nākamā gada liegt rīkot iestājeksāmenus mācību priekšmetos, kuros likts eksāmens, vairumu Valsts ģimnāziju Rīgā neapmierina.
"Mēs neesam priecīgi par šo Ministru kabineta lēmumu. Jo šie iestājeksāmeni nav tik daudzās skolās Latvijā, lai tas radītu kaut kādu problēmu sabiedrībā. Mēs gribam pie sevis redzēt ne tikai motivētus, bet arī labi sagatavotus skolēnus. Bet tas skolēns galīgi nebūs vainīgs, ja viņš ienāks pie mums, piemēram, ar 80% matemātiku, bet tās būs tikai pamatprasmes," skaidroja Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Anita Vanaga.
Valsts pati noteikusi, ka Valsts ģimnāzijām jābūt augstākiem sasniegumiem, un tos noturēt līdz šim ļāvis vienotais iestājeksāmens, kurā uzdevumi balstīti uz loģisko domāšanu.
Problēmas ap satura "Skola 2030" ieviešanu un pedagogu trūkumu liek bažīties par skolēnu zināšanām, kas ir augstākas par pamata standartu.
"Mūs tas dara bažīgus šobrīd. Ja prasītu mūsu skolas viedokli, mēs noteikti gribētu, lai vēlreiz notiek debates par šo jautājumu," sacīja Vanaga. Vaicāta, vai šādas debates iepriekš bijušas un kā tas tika virzīts, skolas pārstāve atzina: "Es personīgi nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Par debatēm es neesmu dzirdējusi. Ļoti iespējams, ka kādos atsevišķos forumos par to varbūt bija runa. Bet tādas visaptverošas – tā tas nav bijis."
Arī Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir pret iestājeksāmena atcelšanu. Tas nav obligāts, un to kārto vien tie skolēni, kas ir motivēti iestāties skolās, kurās no viņiem prasīs vairāk.
"Mēs sakām, ka, ja mums pastāv šis Valsts ģimnāzijas tips, kas strādā ar izcilību, tad mēs strādājam ar skolēnu un pedagogu potenciālu. Vai tas joprojām valstij ir aktuāli? Vai mēs gribam piedāvāt skolēniem iespēju mācīties atbilstoši savām spējām? Ja varu, tad mācos vairāk. Ja ne, un mēs pieņemam, ka mēs visi esam vienādi, tad droši vien, ka tas skaļi ir jāpasaka," teica Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece.
Atšķirīgu viedokli gan pauž Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā, kur arī līdz šim ir ticis rīkots iestājpārbaudes darbs matemātikā, taču šeit uzskata, ka līdz ar centralizētā eksāmena ieviešanu arī 9. klasēs varēs objektīvi novērtēt skolēnu zināšanas un atlasīt labākos.
"Ņemot vērā, ka tas ir centralizētais eksāmens, līdz ar to ne tikai labošana ir centralizēta, bet arī visa eksāmena norise ir sakārtota, līdz ar to nav nekādu bažu par to, ka tas rezultāts varētu būt neobjektīvs. Piemēram, esam izvēlējušies piešķirt lielāku lomu otrajai daļai, kas ir kompleksu uzdevumu daļa. Tātad attiecīgi mēs ņemam šo kritēriju vērā, un, balstoties uz rezultātiem, labākos skolēnus uzņemam ģimnāzijā," norādīja Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktora vietniece Inga Balga.
Vienprātības nav arī politiskajā līmenī. Jau pirms vairākiem gadiem ticis lemts, ka līdz ar jauno saturu un centralizēto eksāmenu ieviešanu arī pamatskolās, no iestājeksāmeniem vidusskolās varētu atteikties. Tagad bija pienākusi kārta par to balsot. Lai arī no tās pašas partijas, no kuras nāk izglītības ministre, pret iestājas bijušais Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdis, tagadējais finanšu ministrs Arvils Ašerādens ("Jaunā Vienotība").
"Izskanēja arguments – bērniem tā būs vieglāk. Šo gan noliekam malā, – mums dzīvē neviens nesola neko vieglu. Būs konkurence. Ir jāmācās.
Un tiešām ir jārunā par konkurences cīņu. Eksāmens ir tas, uz ko tev ir jāsagatavojas un savas zināšanas jādemonstrē. Ja tu izturi šo eksāmenu, tu tiec tālāk vienā, otrā vai trešā skolā," teica ministrs.
Izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") sacīja – šis ir politikas veidotāju piedāvājums, par ko vēl diskutēs eksperti un Saeima. Viņa pati šīs izmaiņas atbalstot.
"Man liekas, ka mēs tieši gājām uz centralizētajiem eksāmeniem, lai būtu šī uzticamība. Kamēr tos laboja katra skola atsevišķi, mēs varējām diskutēt par to, kāda ir interpretācija. Un tādēļ tika pāriets uz centralizēto eksāmenu, lai būtu šī uzticamība. Un 9. klasēm tas būs pirmo reizi tādā veidā. Līdz ar to, es teiktu, ka par to man ir vismazāk bažu," sacīja izglītības ministre.
Vērtējums eksāmenā būšot izteikts līdz sīkākajai niansei, novērtējumā aiz komata atstājot vēl četrus ciparus. Tas ļaušot skolēnus salikt sarakstā no labākā rezultāta uz vājāko.
