ĪSUMĀ:
- Sākotnēji plānots, ka Saeima par likuma izmaiņām, kas paredz mediju apvienošanu, balsotu jau 30. martā galīgajā lasījumā.
- Tagad valdību veidojošās partijas vienojušās nesasteigt likuma grozījumu virzību Saeimā.
- Koalīcija neprognozē, kad medijus varētu apvienot.
- Sabiedrisko mediju uzraugs ir neizpratnē par koalīcijas vienošanos.
- Paredzēts uzklausīt visus priekšlikumus; sagaida pamatotu finansēšanas modeli no uzrauga.
- Saņemti vairāki priekšlikumi par satura krievu valodā ierobežošanu sabiedriskajos medijos.
- Kultūras ministrijā norāda, ka priekšlikumus par krievu valodu centīsies aktualizēt ārpus šī likuma.
- Latvijas Radio darbinieki atklātā vēstulē valsts amatpersonām prasījuši apturēt mediju apvienošanu.
- Sabiedrisko mediju ombuds atgādina – apvienošana paredzētu, lai stiprinātu medijus
- Mediju apvienošanu nesasteigt sākotnēji rosināja premjers un viņa pārstāvētā partija "Jaunā Vienotība".
Vienojas nesasteigt likuma grozījumu virzību Saeimā
Sākotnēji bija plānots, ka jau šonedēļ, 30. martā, Saeima par likuma izmaiņām, kas paredz mediju apvienošanu, balsos otrajā, jau galīgajā lasījumā, jo likuma grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtā. Ja Saeimā steidzamība likuma grozījumiem tiktu atcelta, tad tie būtu jāskata trijos lasījumos.
Kariņš pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes norādīja: "Esam [koalīcijā] vienisprātis, ka sabiedrisko mediju apvienošanas likumprojekts ir sasteigts. Vienojāmies aicināt Saeimas kolēģus atcelt steidzamību un ļaut šai diskusijai notikt."
Premjers norādīja, ka pirms mediju apvienošanas jāsaprot, kādi būs apvienošanas mērķi, kādi būs sabiedrības ieguvumi, no kurienes tiks iegūts finansējums, ja tāds būs nepieciešams apvienošanai.
Kariņš norādīja, ka ar šo procesu ir saistīta arī gaidāmā mediju politikas pamatnostādņu skatīšana valdībā.
Uzskatu, ka jāatceļ steidzamība Saeimā izskatāmiem grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Būtiska ir publiska diskusija, kā arī mediju politikas jautājumi jāskata kopsolī ar mediju politikas pamatnostādnēm un finansējuma iespējām.
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) March 27, 2023
Arī Kariņa pārstāvētā partija "Jaunā Vienotība" paziņojumā medijiem norādījusi, ka "sabiedriskos medijus nedrīkst apvienot sasteigti".
"Lai nodrošinātu kvalitatīvu diskusiju par sabiedrisko mediju apvienošanu, nepieciešams atcelt steidzamību grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā un izstrādāt mediju apvienošanas plānu," teikts "Jaunās Vienotības" paziņojumā.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana ir jautājums, kuru mēs nevaram steigā izdiskutēt un pieņemt. It sevišķi laikā, kad ārēji spēki aktīvi strādā pie dezinformācijas izplatīšanas, mums ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka Latvijas informatīvā telpa ir pasargāta no nopietniem apdraudējumiem un nodrošina iedzīvotājus ar objektīvu informāciju. Sabiedrisko mediju apvienošanai jābalstās uz skaidru un iepriekš ar nozari izdiskutētu Kultūras ministrijas izstrādātu mediju apvienošanas plānu, kā arī Mediju politikas pamatnostādnēm, kas noteiks rīcības virzienus un skaidru mediju struktūru, un to, kā strādās reorganizētais medijs, piemēram, vai būs vienots ziņu dienesta centrs vai atšķirīgi."
"Jaunās Vienotības" ieskatā pirms mediju reorganizēšanas nepieciešams izstrādāt sabiedrisko mediju apvienošanas plānu, kas atbildēs uz jautājumiem par finansējuma modeli, kā arī mediju un to redakcionālo neatkarību, un mediju politikas pamatnostādnes, kas kalpos par pamatu grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.
Arī cits koalīcijas politiskais spēks – "Apvienotais saraksts" – aicināja atteikties no steigas sabiedrisko mediju apvienošanā.
Vērtēs vairākus priekšlikumus par krievu valodas satura ierobežošanu sabiedriskajos medijos
Uz otro lasījumu Nacionālās apvienības politiķi iesnieguši vairākus priekšlikumus saistībā ar sabiedrisko mediju apvienošanu jautājumos par satura krievu valodā ierobežošanu. Rosināts, piemēram, nefinansēt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā no 2026. gada.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio gan norādīja, ka Nacionālās apvienības pārstāvji piekrituši atsevišķi atlikt rosinājumu 2026. gadā atteikties no programmu finansēšanas krievu valodā.
Tāpat iesniegts arī priekšlikums, kas mediju vidē jau nosaukts, ka tapis pēc Kremļa parauga, proti, neļaut vadošus amatus sabiedriskajā medijā ieņemt personai, kas ir saņēmusi finansējumu no ārvalstīm.
Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons sacīja: "Šobrīd bez jebkādas diskusijas Saeimā uz otro, pēdējo, galīgo lasījumu iegrūst iekšā kaut ko, kas paredz būtībā būtisku Latvijas kaut kādu, nu, tādu līdzšinējās politikas maiņu. Tas vienkārši liekas ļoti negudri."
Pēc koalīcijas partiju tikšanās Jansons atzīmēja, – ņemot vērā, ka saņemti vairāki priekšlikumi, politiskie spēki vienojušies uzklausīt dažādos viedokļus, lai nonāktu pie iespējami labākā risinājuma mediju apvienošanai.
"Par to, cik nozīmīgi ir sabiedriskie mediji un to apvienošana, liecina likuma gaita Saeimā, jo mēs redzam daudz deputātu priekšlikumu uz 2. lasījumu. (..) Šis likumprojekts netiks skatīts steidzamībā, visi priekšlikumi būtu izskatāmi un analizējami, normālā likumdošanas gaitā izskatāmi. (..) To procesu tiešām nevajag sasteigt, lai pēc tam nebūtu kaut kādas bēdīgas blaknes, un tiks strādāts pie šī apvienotā medija," atzīmēja Jansons.
Par mediju apvienošanas virzīšanu atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka par priekšlikumiem runājusi ar kolēģiem Kultūras ministrijā, kur vienojušies, ka mediji vispirms jāapvieno tehniski.
Brante stāstīja: "Ir panākta politiskā vienošanās, ka šie priekšlikumi tiks skatīti pēc tam, kad tiks pabeigta tehniskā apvienošana, un tikai tad tiks skatīti priekšlikumi par saturu."
Uzraugs neatbalsta priekšlikumus; Latvijas Radio prasa apturēt apvienošanu
SEPLP neatbalsta priekšlikumus, kas neattiecas uz sabiedrisko mediju apvienošanu. SEPLP vadītājs Jānis Siksnis jau iepriekš pauda, ka padome ir pārsteigta par dažādiem priekšlikumiem, kurus politiķi iesnieguši likumā par sabiedriskajiem medijiem.
Savukārt Latvijas Radio darbinieki atklātā vēstulē valsts amatpersonām prasījuši apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu, jo uzskata, ka "nepamatotā steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024. gada 1. janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulēšanas risku".
Piemēram, Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons norādīja, ka pret apvienošanu neiebilst. Bet bažas rada steidzamība, jo, piemēram, joprojām nav zināms jaunā medija finansēšanas modelis, kā arī citi medijam svarīgi jautājumi. Tomsons pauda: "Kāpēc ir jāpieņem steidzami lēmums, steidzamā kārtā divos lasījumos, nemaz nezinot, ar ko beigsies tās darba grupas sēde un ar ko vispār beigsies tālāk apspriešana."
SEPLP vadītājs Siksnis gan piekrīt tikai Latvijas Radio argumentam, kas attiecas uz pēdējā brīdī iesniegtajiem deputātu priekšlikumiem: "Šīs bažas tiešām ir saprotamas, jo šie grozījumi, priekšlikumi paredz ļoti būtiskas izmaiņas tieši sabiedrisko mediju darbībā."
Paredzēts, ka koalīcijā ietilpstošais "Apvienotais saraksts" tiksies ar Latvijas Radio, lai novērstu bažas par ietekmi uz redakcionālo neatkarību un nonāktu pie kopīga risinājuma mediju apvienošanai.
SEPLP ir neizpratnē par koalīcijas vienošanos
SEPLP vadītājs Siksnis norādīja: "Nekas nemainīsies, nekas neuzlabosies, ja apvienošana tiks atlikta, nedod Dievs, atkal uz nenoteiktu laiku. Tas nekādā ziņā neuzlabos Latvijas Radio pozīciju. Jo tas nenozīmēs, ka finansējuma kļūs vairāk vai ka tas būs pieejamāks."
Sabiedrisko mediju ombuds atgādina – apvienošana paredzēta, lai stiprinātu medijus
Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes profesore, sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atgādināja, ka sabiedrisko mediju apvienošanas un finansēšanas modeļa maiņas koncepcijas paredzētas, lai stiprinātu sabiedriskos medijus un palielinātu to neatkarību no politiskajiem lēmumiem.
"Un es šeit redzu to risku, ka vēlēšanās palielināt sabiedrisko mediju neatkarību, kas ietver finansējumu no nodokļu daļas, – acīmredzot nav gatavības pieņemt to lēmumu. Tāpēc ir šādi iegansti," sacīja Rožukalne.
Mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Ilva Skulte pauda, ka jārūpējas par to, lai pārmaiņas attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem notiktu caurspīdīgi, kas ne vienmēr nozīmē lēnāk.
Sagaida labāk pamatotu finansējuma modeli no SEPLP
Savukārt jautājumā par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu padomei jāiegulda lielāks pamatojošais darbs, atzina Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons:
"Tas nu gan ir plašāks jautājums, jo tālāk par šo finansiālo nodrošinājumu vajadzīga plašāka diskusija arī Saeimas komisijā. SEPLP vēl būs ļoti jāpamato, ko sabiedrība iegūs, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju. Tad atbilstoši valsts arī noteikti reaģēs ar finansējumu. Ja tiek parādīts tas apvienošanās labums, ko skatītājs un klausītājs iegūst satura kvalitātes ziņā, tad ir cita runa par finanšu līdzekļu piešķiršanu."
Neprognozē, kad medijus varētu apvienot
To, vai steidzamības atlikšana varētu nozīmēt sabiedrisko mediju apvienošanas atlikšanu vēlāk no plānotā 2024. gada 1. janvāra, partiju pārstāvji neprecizēja arī pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes. Tas attiecas arī uz padomes rosināto sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu, pret ko iebilst Finanšu ministrija.
Koalīcijas pārstāvji nenorādīja, cik ilgs laiks būtu nepieciešams diskusijām, lai taptu skaidrībā par mediju apvienošanas ieguvumiem.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs norādīja, ka ideālajā gadījumā apvienotais sabiedriskais medijs varētu sākt darboties no 2024. gada, taču tas būšot atkarīgs no SEPLP piedāvājuma, kurā jābūt norādītiem ieguvumiem sabiedrībai un finansēšanas modelim.
"Neviens no koalīcijas partneriem nav ieinteresēts, lai process būtu bezgalīgs," piebilda Jansons.
Savukārt "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka likuma grozījumi netiks virzīti tālāk, kamēr nebūs saprašana par mediju apvienošanas ieguvumiem.
Tavars sacīja: "Pilnīgi skaidrs, ka šis grafiks tiek pārbīdīts līdz brīdim, kad būsim vienojušies par visiem ieguvumiem un riskiem. Kad būsim panākuši kopīgu vienošanos un izpratni, tajā skaitā ar iesaistītajām pusēm – Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, un to darbiniekiem –, tad arī mēs varam runāt par kādiem tehniskiem [likuma] grozījumiem un nākamajiem soļiem, kas saistās ne tikai ar šo likuma pieņemšanu, bet kopējo SEPLP izstrādāto koncepciju."
KONTEKSTS:
Saeima jau ir tikusi līdz konceptuālam atbalstam sabiedrisko mediju apvienošanai un apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidei. Paredzēts, ka 2024. gada 1. janvārī darbu sāks apvienota juridiskā vienība – Latvijas Sabiedriskais medijs, kurā Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls LSM.LV saglabājas kā atsevišķas vienības, tajā skaitā atsevišķi ziņu dienesti.
Taču plānota Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas atbalsta struktūru saplūšana. Līdz 2025. gadam jāsagatavo apvienota vidējā termiņa stratēģija. Ar to saistīta arī finansējuma modeļa maiņa. Tam īpaši veidotā darba grupa vienojās par aprēķinu precizēšanu nolūkā piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju apvienības datiem Latvijas sabiedrisko mediju finansējums 2020. gadā bija trešais zemākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,1% no IKP.
Finansējuma modeļa maiņas likuma grozījumus iecerēts sagatavot šopavasar, lai Saeima tos pagūtu pieņemt līdz Jāņiem.
