ĪSUMĀ:
- Būvdarbu grafiks paredz, ka līdz ar aprīli žogam uz robežas jābūt pabeigtam 52 kilometru garumā/
- Tomēr pilnībā tas nebūs izdevies; būvnieki vaino laikapstākļus.
- Žoga būvniecība purvainās vietās atlikta līdz vasarai.
- Līdz ar žogu uz robežas jāizbūvē arī ceļš un laipas, pa kurām gar žogu pārvietoties robežsargiem.
- Infrastruktūras izbūve ir vēl viens no iemesliem, kāpēc darbi nerit tik raiti, kā cerēts.
Stabi, sētas siets un dzeloņstieple no Nīderlandes, pāļi no Somijas, bet laipas – pašmāju uzņēmuma ražotas. Apmēram 100 latviešu un lietuviešu strādnieki ceļ žogu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu. Darbu grafiks paredz, ka līdz ar aprīli tam jābūt pabeigtam 52 kilometru garumā, tomēr pilnībā tas nebūs izdevies. Būvnieki vaino laikapstākļus.
Ģenerālbūvnieka SIA "Citrus Solutions" izpilddirektore Jūlija Zandersone norādīja: "Diemžēl šoziem sals mūs nelutināja un zeme nebija pietiekoši aizsalusi. Viena lieta, ka grima tehnika, bet galvenais, ka tas varēja apdraudēt cilvēku veselību. Cilvēkiem, strādājot aukstā ūdenī līdz jostas vietai, var veidoties hipotermija."
Tas gan ir hipotētisks apgalvojums, atzīmēja būvnieka pārstāve. Neviens būvnieks ziemā nesaslima, jo darbi ziemā purvos nenotika.
Žoga būvniecība purvainās vietās atlikta līdz vasarai. Turklāt jādomā ne tikai tas, kā iedzīt stabus sētai, bet arī par to, kā izbūvēt ceļu un laipas, pa kurām gar žogu pārvietoties robežsargiem.
Tieši infrastruktūras izbūve ir vēl viens no iemesliem, kāpēc darbi nerit tik raiti, kā cerēts. Projektēšanas gaitā saprasts, ka daudzviet 12 metru josla būs par šauru, lai, piemēram, stāvā uzkalniņā uzbūvētu serpentīna ceļu. Tāpēc tur jāatgriežas pie atmežošanas un zemju atsavināšanas, un žogu būvē nevis vienā laidā, bet pa posmiem.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekle Jeļena Gavrilova atzīmēja: "Mēs noteikti negaidīsim, līdz viss posms būs. Tikko kā ir vietas, kur ir atsavināts un atmežots, tad mēs jau turpinām ar būvnieku būvēt, bet paralēli notiek pārējie procesi."
Darba grafiks paredz, ka šī gada rudenī beigsies projekta pirmā kārta, kas paredz izbūvēt apmēram pusi no nepieciešamā žoga kopgaruma.
"Citrus Solutions" izpilddirektore skaidroja: "Otrās kārtas būvniecību mēs sāksim praktiski jau tūlīt aprīlī. Aizies pirmā lote, tā gan ir vairāk tāda sausāka lote. Noteikti otrajā kārtā būs arī kaut kādi jauni izaicinājumi. Jo, piemēram, otrajā kārtā atšķirībā no pirmās kārtas sēta tiks būvēta arī gar publiskajiem ūdeņiem."
Atšķirībā no citām reģiona valstīm, kam arī aktuāli kļuvis būvēt robežžogus, teritorija gar robežu Latvijā ir sliktāk sagatavota šādiem darbiem. Piemēram, Lietuvā, kur žogs jau pabeigts, ceļus gar pašu robežjoslu nebija nepieciešams būvēt, jo tā tur jau ir, zināja stāstīt "Valsts nekustamo īpašumu" speciālisti, kas iepriekš devušies pieredzes apmaiņā uz kaimiņvalsti. Un arī tagad lietuvieši rāda piemēru arī pavisam praktiski – žogu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ceļ apakšuzņēmums, kas iepriekš tādu cēla arī Lietuvā.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Sākotnēji bija paredzēts, ka žoga pirmā kārta 85,8 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā – līdz 2024. gada pavasarim.
