ĪSUMĀ:
- Nacionālās apvienības pārstāvji iesnieguši priekšlikumus par sabiedrisko mediju satura krievu valodā ierobežošanu.
- Rosināts, piemēram, nefinansēt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā no 2026. gada.
- Solījums neturpināt atbalstīt medijus krievu valodā iekļauts arī valdības deklarācijā.
- Priekšlikumus Saeimā plāno vērtēt šonedēļ.
- SEPLP neatbalsta priekšlikumus, kas neattiecas uz sabiedrisko mediju apvienošanu.
- Sabiedrisko mediju uzraugs uzskata, ka prioritāri būtu jāturpina darbs pie apvienošanas.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu mērķis ir noteikt kārtību, lai juridiski izveidotu vienu uzņēmumu, apvienojot VSIA "Latvijas Radio" un VSIA "Latvijas Televīzija". Šī likumprojekta steidzamību SEPLP pamatojusi ar to, ka atbilstoši pieredzei citās valstīs sabiedrisko mediju apvienošanas procesam nepieciešami 9 mēneši.
Vienlaikus atsevišķā darba grupā plānots līdz Jāņiem izlemt par iespējamām sabiedrisko mediju finansēšanas kārtības izmaiņām. Finanšu ministrija ir iebildusi pret ieceri sabiedrisko mediju budžetu plānot ilgākā termiņā, to aprēķinot no konkrētu nodokļu ieņēmumiem.
Tomēr uz otro lasījumu vairāki Nacionālās apvienības pārstāvji iesnieguši priekšlikumus, kuru pieņemšana ietekmētu pašu mediju darbu mazākumtautību valodās.
Kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) priekšlikums paredz vairs nefinansēt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā no 2026. gada. Šāds priekšlikums sagatavots kopā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un balstīts uz valdības rīkojumu par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību.
"Īstermiņā svarīgi turpināt nodrošināt alternatīvu Krievijas propagandas kanāliem un piedāvāt kvalitatīvu saturu mazākumtautībām, bet vienlaikus nepalielinot saturu mazākumtautību valodās par valsts budžeta līdzekļiem. Tālākā termiņā jāveicina šīs sabiedrības grupas iekļaušanās Eiropas mediju un informatīvajā telpā, palielinot saturu latviešu valodā," teikts priekšlikumā.
Tādējādi Puntuļa ieskatā ir pamats no 2026. gada 1. janvāra šai normai stāties spēkā un ierobežot sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās par valsts budžeta līdzekļiem.
Vienlaikus valodas lietojumam sabiedriskajos medijos pievērsies arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāts Artūrs Butāns. Viņš rosina noteikt, ka saturu valodās, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu un tās kandidātvalstu oficiālās valodas, jau no nākamā gada veidotu, tulkojot no sabiedrisko mediju oriģinālsatura valsts valodā. No deputāta priekšlikumiem izriet, ka no aiznākamā gada sabiedriskajos medijos neveidotu saturu mazākumtautību valodās.
Vairākus priekšlikumus iesniedzis arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība), kurš rosinājis Latvijas Televīzijā dubultot raidlaiku Latvijas neatkarīgo producentu veidotam oriģinālsaturam. Viņš arī rosina SEPLP locekļu izraudzīšanu turpmāk uzticēt tikai Saeimai. Savukārt sabiedrisko mediju valdē Kiršteina ieskatā nedrīkstētu būt cilvēki, kuri kādreiz darbojušies kādā nevalstiskā organizācijā, kas saņēmusi finansējumu no kādas fiziskas vai juridiskas personas ārvalstīs.
Solījums neturpināt atbalstīt medijus krievu valodā iekļauts arī valdības deklarācijā. Tajā teikts: "Veidosim tādu mediju politiku un likumdošanas vidi, kas atbalsta saturu valsts valodā, un nodrošināsim, ka turpmāka papildu satura krievu valodā atbalstīšana no valsts puses nenotiks."
Sabiedrisko mediju likumam pirms galīgā lasījuma koalīcijas politiķi pirmdien pievēršas gan darba grupas sēdē, gan koalīcijas sadarbības padomes sēdē. No tajā lemtā būs atkarīga likumprojekta tālākā virzība.
Minētos priekšlikumus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija plāno vērtēt trešdien.
Tikmēr SEPLP informēja, ka ir iepazinusies ar Saeimā otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, un paudusi viedokli, ka šobrīd atbalsta tikai priekšlikumus, kas skar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu apvienošanu no 2024. gada janvāra.
SEPLP uzsvēra, ka Saeimā steidzamības kārtībā izskatāmā likumprojekta mērķis ir radīt priekšnoteikumus sabiedrisko mediju juridiskai apvienošanai 2024. gada janvārī. Tāpat SEPLP atzīmēja, ka neviens cits no iesniegtajiem priekšlikumiem ar padomi kā neatkarīgu, pilntiesīgu un autonomu institūciju, kas atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, nav skaņots.
SEPLP norādīja, ka, respektējot likumdevēja tiesības sniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā, jebkuras izmaiņas, kas skar sabiedriskā pasūtījuma izpildi, būtu jāpieņem, neapdraudot sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību un tikai pēc rūpīgas analīzes par izmaiņu ietekmi uz sabiedrisko mediju auditoriju un sabiedriskā pasūtījuma izpildi.
SEPLP ieskatā Kultūras ministrijas un deputātu rosinātās izmaiņas par valodu lietojumu sabiedriskā medija programmās un citi priekšlikumi, kas neskar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas reorganizāciju, nav atbalstāmi un virzāmi steidzamības kārtībā.
Šie priekšlikumi pēc būtības būtu skatāmi kontekstā ar mediju politiku attiecībā uz visu mediju nozari, un SEPLP apliecina gatavību aktīvi iesaistīties Kultūras ministrijas vadītajā darba grupā par jauno mediju politikas pamatnostādņu izstrādi.
SEPLP vadītājs Jānis Siksnis jau iepriekš pauda, ka padome ir pārsteigta par dažādiem priekšlikumiem, kurus politiķi iesnieguši likumā par sabiedriskajiem medijiem.
Savukārt Latvijas Radio darbinieki atklātā vēstulē valsts amatpersonām prasījuši apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu, jo uzskata, ka "nepamatotā steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024. gada 1. janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulēšanas risku".
KONTEKSTS:
Saeima jau ir tikusi līdz konceptuālam atbalstam sabiedrisko mediju apvienošanai un apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidei. Paredzēts, ka 2024. gada 1. janvārī darbu sāks apvienota juridiskā vienība – Latvijas Sabiedriskais medijs, kurā Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls LSM.LV saglabājas kā atsevišķas vienības, tajā skaitā atsevišķi ziņu dienesti.
Taču plānota Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas atbalsta struktūru saplūšana. Līdz 2025. gadam jāsagatavo apvienota vidējā termiņa stratēģija. Ar to saistīta arī finansējuma modeļa maiņa. Tam īpaši veidotā darba grupa vienojās par aprēķinu precizēšanu nolūkā piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju apvienības datiem Latvijas sabiedrisko mediju finansējums 2020. gadā bija trešais zemākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,1% no IKP.
Finansējuma modeļa maiņas likuma grozījumus iecerēts sagatavot šopavasar, lai Saeima tos pagūtu pieņemt līdz Jāņiem.
