Ķirsis norādīja, ka pašvaldības atzinums ir nosūtīts Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tālāku secinājumu izdarīšanai.
"Uzdošu izpilddirektoram veikt atbildību izvērtējumu amatpersonām, kas bija atbildīgas par privatizācijas procesu," norādīja Ķirsis. Mērs sacīja, ka gatavojas aicināt uz sarunu satiksmes ministru un Rīgas lidostas pārstāvjus, lai lemtu par to, ko darīt tālāk.
Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova apstiprināja, ka jau ir iestājies disciplināratbildības noilgums, tomēr šī lēmuma sekas ir iestājušās arī 2024. gadā un par prettiesisko lēmumu atbildīgajiem piemērojamā atbildība var būt dažāda.
Kā galveno argumentu juristi min faktu, ka, savulaik ieguldot zemesgabalus SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" pamatkapitālā, Rīgas dome faktiski tos prettiesiski atsavināja un pēc būtības izbeidza attiecīgo zemesgabalu privatizāciju.
Tikmēr Ķirsis norādīja, ka deputātiem lēmuma pieņemšanas brīdī par īpašumu pārdošanu izsolē 2022. gadā nav sniegta pilna informācija, kas nepieciešama kvalitatīva, taisnīga un tiesiska lēmuma pieņemšanai. "Lai nekas tāds vairs neatkārtotos, pilnveidosim iekšējās procedūras," norādīja Ķirsis.
Kā zināms, Ģenerālprokuratūra uzskata, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai un ka visi 22 zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.
"Es saredzu, ka mēs šīs zemes atdosim valstij, lai tā izmanto saviem mērķiem," skaidroja mērs, norādot, ka būs jāsaņem precīzs formulējums par to, kādām funkcijām un mērķiem zeme nepieciešama. Tas ir svarīgi, lai atceltu privatizācijas lēmumu.
"To, visdrīzāk, pavadīs tiesvedība ar investoru. Tā var būt veiksmīga tikai tad, ja spēsim precīzi aprakstīt, kam zeme nepieciešama," sacīja Ķirsis.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange pastāstīja, ka viņš ar Lietuvas investora pārstāvjiem ticies pagājušajā nedēļā. Investors paudis, ka joprojām ir ieinteresēts zemesgabalu iegādē. Tomēr, tā kā juridiskais izvērtējums liecina, ka privatizācijas lēmums bijis prettiesisks un atceļams, līguma laušana starp pašvaldību un investoru ir neizbēgama, sacīja Lange.
Tagad esot jāgaida investora reakcija – vai tas piekritīs lauzt līgumu vai arī būs jātiesājas.
Burovs norāda uz bezdarbību no ministrijas un lidostas puses
Laikā, kad pieņemts lēmums par netālu no lidostas esošo zemes gabalu privatizāciju, Rīgas domes vadībā bija Nils Ušakovs ("Saskaņa") un Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"). Abi Latvijas Radio atturējās komentēt tā laika lēmumus, bet norādīja, ka tie pieņemti Rīgas domes Īpašumu departamentā.
Tā vadītājs kopš 2010. gada vairākus gadus bija tagadējais Saeimas deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"). Viņš sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka var uzdot jautājumu, kāpēc savulaik, ieguldot zemesgabalus SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" pamatkapitālā, vienlaikus nenoraidīja to privatizācijas ierosinājumu. Tomēr neesot, par ko kaunēties. Lielākā problēma, ka šos zemes gabalus valsts vajadzībām varēja nodot jau pirms 12 gadiem, līdzīgi kā tas vēlāk notika ar zemes īpašumiem "Rail Baltica" projekta vajadzībām.
"Šo es vērtēju kā bezdarbību no Satiksmes ministrijas un lidostas "Rīga" puses. Ja patiešām šie zemes gabali bija nepieciešami, ļoti vienkārši izdarīt vienu mazu soli – sagatavot Ministru kabineta rīkojumu par zemju pārņemšanu funkcijas dēļ.
To droši vien pat šodien lidosta nav izdarījusi un atbilstošā valsts institūcija, tāpēc šis jautājums nav atrisināts," komentēja Burovs.
Burovs ir pārliecināts, ka šīsdienas situācijā ar ieinteresēto Lietuvas investoru jācenšas vienoties par kādiem kompromisa variantiem. Piemēram, ja lidosta "Rīga" definētu vajadzības izmantot daļu no minētajiem zemes gabaliem, runāt par mazāku darījumu ar kaimiņvalsts investoriem. Pilnībā noraidīt šādu investoru interesi būtu neprātīgi un tas kaitētu investīciju piesaisti galvaspilsētai arī turpmāk, viņš pauda.
KONTEKSTS:
Rīgas pašvaldība saņēmusi ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.
Prokuratūras ieskatā, pašvaldība privatizācijas procesā 2012. gadā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi 22 zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.
Rīgas domes deputāti 2010. gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012. gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai.
Zemesgabali 2022. gada 14. aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".
Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas.
Saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Reaģējot uz ģenerālprokurora iesniegumu, Rīgas dome nolēma atzīt par spēku zaudējušu 2022. gada 21. septembrī pieņemto lēmumu par 22 zemes gabalu pie lidostas "Rīga" privatizācijas pabeigšanu.
