Brīvprātīgi piespiedu kārtā mēro garo ceļu uz skolu blakus novadā
Katru darba dienu Kristiāns mostas sešos no rīta, lai, saģērbies un paēdis brokastis, pēc stundas gaidītu skolas organizēto autobusu. Ar to nepilnas 40 minūtes pa visai bēdīgā stāvoklī esošiem zemes ceļiem lēnu garu brauc uz skolu. Tad līdz stundu sākumam jāgaida vēl 40 minūtes. Viņš izvēlas ar draugiem uzspēlēt volejbolu.
Bet tas vēl nav viss. Brokastu pankūkas viņam patiesībā cepa mammas māsa Aija. Turp – 45 kilometru attālumā no mājām – katru svētdienu viņu aizved tētis.
"Dodamies pie manas mammas vecākiem, kur mūsu Kristiāns dzīvo pie krustmātes. Un tur viņš uz skolu iet. Katru svētdienu es viņu tur vedu, kā ir brīvs," stāsta Nautrēnu vidusskolas 9. klases skolēna tētis Jānis Martuzāns.
Un tā jau piecus gadus.
Lai gan visu nedēļu neredzēt dēlu vecākiem nav viegli, tas šķiet loģiskākais risinājums, lai Kristiāns varētu mācīties.
"Labāk ir, lai mācās," nosaka Nautrēnu vidusskolas 9. klases skolēna mamma Jana Martuzāne. "Tas ir diezgan grūti, jā. Šeit būtu katru vakaru mājās, un viss būtu kaut kā savādāk. Bet tagad tu tikai brīvdienās redzi. Tā ir, kā ir."
Šādu kārtību Martuzānu ģimene ieviesa, kad, kārtojot skolu tīklu, Krišjāņos slēdza skolu, kurā mācījās Kristiāns. Teorētiski viņu izvēlētā Nautrēnu vidusskola nebija pati tuvākā mājām, bet par tuvākās Bērzpils pamatskolas pastāvēšanu ilgtermiņā arī neviens sen vairs nav drošs, turklāt, pabeidzot to, atkal būtu jāmaina skola, savukārt uz Tilžas pamatskolu nevarēja fiziski nokļūt.
Krišjāņu, Bērzpils un Tilžas skolas ir vienā – Balvu novadā, bet Nautrēnu vidusskola atrodas jau Rēzeknes novadā.
To, ka Kristiānam nebrauc pakaļ no Nautrēnu vidusskolas, nav, kam pārmest, jo skola atrodas Rēzeknes novadā, bet Kristiāns dzīvo turpat netālu, bet tomēr – Balvu novadā.
Tātad teorētiski lielie attālumi ir vecāku izvēle. Un ne viņi vienīgie, kuri brīvprātīgi piespiedu kārtā pieņem šādu lēmumu.
Misijas "skola dēlam" – 120 km dienā
Līdz ar šī mācību gada izskaņu durvis ciet vērs arī Brenguļu sākumskola. Un tas raizes rada vēl kādai puiša mammai. Viņas dēlam ir autiskā spektra traucējumi.
"Uff... klases audzinātāja pateica, un es nodomāju – atkal viss tas pats murgs, kas bija pagājušo gadu. Viņš man bija pieteikts privātajā mācību iestādē. Pašās mācību gada beigās direktore piezvanīja un pateica, ka nevarēs viņu uzņemt. Privāto iestādi neviens nevar piespiest ņemt bērnu, kuru viņi negrib ņemt," stāstīja Brenguļu sākumskolas 1. klases skolēna mamma Baiba Kļaviņa.
Nedz iejušanās kolektīvā, nedz mācīšanās viņam rit tik raiti kā citiem klasesbiedriem.
Un tomēr atbalstošu pedagogu uzraudzībā viņš var mācīties parastā skolā. Atrast drošu vietu dēlam Baibai nenācās viegli jau pērn.
"Zinot to, ka viņš nevar pilnvērtīgi apgūt vielu un mācīties lielā skolā, es meklēju visas mazās skoliņas. Principā visā Valmieras novadā palika neapzvanītas divas skolas, kuras atrodas 30 kilometru rādiusā no mūsu mājas," stāstīja Baiba.
Šobrīd labākā opcija Baibai šķiet atvasi vest uz Matīšiem.
Tas, kā viņa izrēķinājusi, dienā viņai prasīs 120 km mērošanu, kas izmaksās ap 300 eiro mēnesī.
Pagaidām dēls arī nevar viens pats braukt ar sabiedrisko transportu, bet, domājot par priekšdienām, Baibu neiepriecina, cik daudz laika bērnam vajadzēs pavadīt vienam gan ceļā, gan gaidot transportu.
"Principā bērnam sanāk, lai ar autobusu izbraukātu, kā minimums divas stundas dienā gaidīt autobusu. Vai nu no rīta jāgaida 40 minūtes līdz stundām. Un vakarā pēc stundām divas, pusotru stundu katru dienu.. nu tas ir ļoti, ļoti daudz," stāstīja Baiba.
Optimālais ceļš līdz skolai būtu 40 minūtes
Savukārt ilgi pavadītais laiks gan ceļā, gan gaidot vai nu transportu, vai stundu sākumu neizbēgami noved pie izglītības kvalitātes jautājuma, kas ir visas skolu tīkla reformas pamatā.
"Viņi tomēr ir ļoti noguruši, samiegojušies. Un pirmā, otrā stunda nav efektīva. Tas skolotājiem liek citādi strādāt, citādi mācīt, lai vispār viņus atmodinātu," atzina Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Ludborža.
"Pirmais reiss ienāk 40 minūtes pirms mācību stundas sākuma. Mums skolā atkal ir jāplāno, jādomā, kā viņus nodarbināt," stāstīja Ludborža.
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa, kura strādā pie skolu tīkla kārtošanas kritērijiem, nav informējusi par vēlamajiem minimālajiem attālumiem, kas bērniem būtu jābrauc.
Tikmēr Latvijas Pašvaldības savienība gan: optimālais attālums, kas jāmēro līdz skolai, būtu līdz 25 kilometriem, bet ceļā pavadītajam laikam nevajadzētu pārsniegt 40 minūtes. Tātad nevienam no pieminētajiem puišiem ceļš uz skolu ne tuvu nav optimāls.
Latvijas Televīzijas sižetu sērija "Skola kā iespēja":
