Šajā mācību gadā tālmācībā zinības apgūst apmēram 11 000 skolēnu. Mācības tālmācībā nozīmē daudz patstāvīga darba, sava laika plānošanu, neiešanu uz skolu katru dienu klātienē. To izvēlas cilvēki, kas strādā, profesionāli sporto, dzīvo ārpus Latvijas, kā arī cilvēki, kas veselības vai citu problēmu dēļ mācīties klātienē nevēlas. Tālmācībā organizētam izglītības procesam ir savi plusi, un ir arī mīnusi.
Saeimas Izglītības komisijas deputāti aprīlī vērsa uzmanību uz izglītības kvalitāti tieši tālmācībā. Galvenais, par ko satraucas nozares eksperti, ir sekmju līmenis un zināšanas. Tas secināts pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem.
LTV veiktā datu analīze par pērnā gada centralizēto eksāmenu rezultātiem 9. klašu skolēniem rāda, ka tālmācības skolās tie ir vidēji sliktāki nekā valstī.
Pērn 9. klases centralizētos eksāmenus lika pirmo reizi.
Angļu valodā, ja vidēji valstī vērtējums bija 61,4%, tad skolās, kur mācās tikai tālmācībā, līmenis ir zemāks - 54,13%.
Latviešu valodā – vidēji valstī 58,1%, bet tālmācību programmu skolēniem 46,95%.
Tāpat kā visiem grūtāk klājies matemātikas eksāmenā – vidēji valstī rezultāti devītklasniekiem bija 50,5%, bet tālmācību skolu audzēkņiem tikai 28,68%.
Vidējie sasniegumi tālmācības skolās 9. klašu eksāmenā latviešu valodā pērn, vienā skolā ir virs valsts vidējā rādītāja. Tā ir "Rīgas Komercskola", un eksāmenu lika 77 skolēni. Sliktāki vērtējumi Eiropas Tālmācības vidusskolai un vidusskolai "Intelekts" – ap 30%.
Savukārt matemātikā nevienai skolai nav izdevies pat pietuvoties valsts vidējam līmenim. Vissliktāk veicies Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajai vidusskolai ar pieciem kārtotājiem un vidējo vērtējumu 10%. Otrā vieta no beigu gala arī matemātikā Eiropas Tālmācības vidusskolai. Tātad
ar atsevišķiem izņēmumiem tīri tālmācībā rezultāti ir zemāki nekā valstī vidēji.
Devītās klases skolnieces Gerda un Nora uz Eiropas Tālmācības vidusskolu no klātienes skolām pārnāca nesen pirms dažiem mēnešiem.
"Man vieglāk ar kursiem savienot visu, un vienkārši nav tik liels stress kā klātienē," sacīja Gerda un Nora. "Man klātienē vispār likās, ka visa diena tiek pavadīta skolā. Ja ir vēl kāds pulciņš, tad tev vispār vairs nekam nav laika. Šeit mums ir stundas tikai vakarā, ļoti maz. Mēs tāpat visu iemācāmies."
Šogad abām jaunietēm priekšā eksāmenu laiks, un lēmums par skolas maiņu nācis īsi pirms tā. Nora stāsta, ka viņai ar vecākiem tas bijis kopīgs lēmums pārnākt uz tālmācību tieši pirms eksāmeniem. Savukārt Gerda stāsta, ka viņa mammu centās pierunāt apmēram gadu.
"Man daudz vieglāk ir mācīties pašmācības ceļā, tāpēc man šis bija daudz vieglāk," teica Gerda. "Klātienes skolā tas bija apmēram kā sods – iet katru dienu uz skolu, celties, tad tu tur sēdi cik tur stundas, bet tagad, kad mājās sajūtu enerģiju kaut ko papildīt, kaut ko padomāt, tad arī es to daru."
Mācību process tālmācības skolās norit attālināti un balstās uz patstāvīgu darbu. Eiropas Tālmācības vidusskolā galvenais esot, lai eksāmenus vispār nokārto.
"Ko tikai mēs nedarām, lai viņi sasniegtu to 10 % slieksni, lai [eksāmenu] nokārtotu. Un mēs esam laimīgi par katru," sacīja Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore Marina Jefremova.
Skolā uzņem ikvienu – gan no krīžu centriem, gan riskam pakļautos pusaudžus. Jaunās māmiņas, kas nav ieguvušas izglītību, otrgadniekus arī. Tāpēc rezultāti nav tik spoži, bet galvenais, lai pabeidz skolu, un tas arī redzams eksāmenu rezultātos. Pērn matemātikas dēļ šeit devīto klasi nepabeidza deviņi skolēni. Eiropas Tālmācības vidusskolā eksāmenu rezultāti latviešu valodā un matemātikā bija otri sliktākie no visām tālmācības skolām kopā, bet angļu valodā – trešie no beigām.
"Šogad mums otrgadnieki tieši 9. klasē mācās jau 22. Mūsu pašu deviņi un klāt pienāca vēl 13 no citām skolām, kuri negrib palikt savā skolā, klātienes skolā," atzina Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore Jefremova. "Viņi saprot, ka viņi neizvilks klātienē otro gadu 9. klasē. Un mēs saprotam, ka, nu... nebūs izcili rezultāti."
Starp tālmācības skolām rezultātu tabulā apmēram pa vidu latviešu valodā un matemātikā ir Rīgas Tālmācības vidusskola.
Matemātikā gājis vissliktāk – 28,3%. Arī latviešu valodā sliktāk nekā valstī vidēji, angļu valodā gan labāk - nedaudz virs valsts vidējā līmeņa. Šogad pirmo reizi skola izlēmusi neuzņemt pilnīgi visus, kas to vēlas, bet vien tos skolēnus, kas eksāmenus varētu nolikt un mācās labi. Pērn 9. klasē 15% audzēkņu palika uz otru gadu - iegāza matemātika un pašu nevēlēšanās mācīties.
"No viņiem liela daļa palika uz otru gadu pie mums, bet citi padevās. Arī no tiem, kas palika un mēģināja, tomēr nespēja sevi motivēt un sāka strādāt," teica Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis. "Arī vecāki atmeta cerības un teica: "Es viņu nevaru piespiest. Viņš strādā. Viņš pelna naudu un viņš jūtas labi. Arī bez tās apliecības.""
Arī Rīgas Tālmācības vidusskolas direktora vietniece un sporta skolotāja Ilze Lazda uzsvēra skolēnu pastāvīgā darba lielo nozīmi. Paliek jautājums, vai šāds modelis ir piemērots mācībām pamatskolā.
"Mūsu skolā ir pašam jāatver mācību materiāli mūsu mācību vidē. Pašam ir jākonspektē, pašam jāpilda pārbaudes uzdevumi, pašam jālasa," paskaidroja Lazda. "Tur nav skolotājs, kas saka – Jānīt, atver, izlasi, pieraksti. Tagad rēķinām šo. Nav tā. Līdz ar to tas ir ļoti patstāvīgs darbs. Ja audzēknis to nevar un nav ģimenes atbalsta, tad ir ļoti grūti."
Tendences kas iezīmējas eksāmenu rezultātos starp tālmācības skolām un klātienes skolām, ir pamanītas arī Izglītības un zinātnes ministrijā, un tās nav labas.
"Viennozīmīgi lielākā daļa tiešām parādīja to, ka ir 20-30% kritums kopvērtējumā tomēr ir. Kas norāda, ka šis mācību process nenotiek pilnvērtīgi," atzina IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere. "Pietiekami kvalitatīvi. Jā, es neizslēdzu to, ka mēs varbūt arī varētu sākt diskutēt par to, ka tālmācība kā veids tiešām tiktu attiecināta tikai uz vidusskolu. Kā forma, vēlreiz es uzsveru, viņa nav noniecināma."
Ir arī tādas tālmācības skolas, kurām kvalitātes vai citu neatbilstību dēļ atņemtas tiesības īstenot mācību programmas.
