Latvijas Televīzija Strasbūrā skaidroja, ko katrs no astoņiem Latvijas deputātiem šajos piecos gados ir paveicis - kurš bijis čaklākais un kurš – kūtrākais.
Mazliet lēnāk nekā parasti deputāti nāca ārā no pēdējās plenārsēdes šajā sasaukumā. Daļa no viņiem, protams, netiks pārvēlēta. Latvijas deputāti varbūt nav bijuši paši aktīvākie runātāji, lai gan uzstāšanās no tribīnes nav vienīgais deputāta darbības vērtējums.
Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai!") piecu gadu laikā tribīnē uzkāpis trīs reizes, Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība") - piecas. Salīdzinājumam Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu Savienība) un Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") – katra gandrīz 60 reižu.
Latvijas deputātu aktivitātes Eiropas Parlamenta sasaukumā
Visaugstākā amatā no Latvijas deputātiem ticis Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), kurš ir viens no 14 parlamenta viceprezidentiem,
un šajā kapacitātē arī regulāri vada plenārsēdes, ko dara latviski.
"Es domāju, ka tas, ka es kļuvu kā pirmais no Baltijas valstu deputātiem par viceprezidentu, līdz ar to ne tikai latviešu valoda skan, bet arī tas ietekmes faktors, kā jūs palielināt savu ietekmi," sacīja Zīle. "Jo parlamentārās demokrātijās deputātiem ir ārkārtīgi svarīgi, cik liels ir jūsu laukums, ar ko jūs varat sarunāties par savas valsts interesēm."
Zīle arī visaugstāk ticis novērtēts pētniecības platformā "EU Matrix", kas izvērtē ne tikai deputātu amatus, ziņojumus un runas, bet plašāku ietekmes loku. Zīle ir sestais ietekmīgākais starp 705 deputātiem - tas latviešiem ir visu laiku labākais sasniegums.
Kalniete šajā sasaukumā sagatavojusi piecus ziņojumus par ārlietām.
Kļūšana par ziņotāju vai ēnu ziņotāju ir deputāta iespēja ietekmēt parlamenta politisko virzību un apliecina arī to, ka viņa politiskā grupa ir gana ietekmīga un deputātam uzticas.
"Šie pieci gadi man ir pagājuši Ukrainas zīmē. Par svarīgiem es uzskatu savus divus ziņojumus par trešo valstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, izmantojot informācijas hibrīdkara paņēmienus, kā arī tos ziņojumus, ko es esmu sagatavojusi par makroekonomisko palīdzību Ukrainai, kā arī par tirgus liberalizāciju Ukrainai," sacīja Kalniete.
Ivaram Ijabam (Attīstībai/ Par!) šis bija pirmais sasaukums Eiropas Parlamentā, un jauniņajiem izvēles iespējas, ko darīt, ir mazākas nekā tiem, kas te ir jau atkārtoti.
"Lielās lietas ir, pirmkārt, kopīgie aizsardzības iepirkumi Ukrainai un pārējām Eiropas valstīm, sākoties Krievijas agresijai, kas tika pieņemti pagājušajā gadā un kur es biju ziņotājs," teica Ijabs. "Otra lieta – digitālo sistēmu sarunāšanās pāri Eiropas robežām. Tas ir sadarbspējīgās Eiropas likums, kur es biju ziņotājs. Trešais ir tas, ka es jau esmu visus šo gadus ar zinātnes un pētniecības failiem strādājis visdažādākajos formātos."
Tikai divi no Latvijas astoņiem eiroparlamentāriešiem uz nākamo sasaukumu vairs nekandidēs – tie ir Andris Ameriks un Tatjana Ždanoka.
Statistika rāda, ka Ždanoka parlamenta darbā šajā sasaukumā nav bijusi īpaši aktīva, toties viņa daudz rīkojusi dažādus pasākumus par krievu tiesību pārkāpumiem Baltijā.
Pati viņa par savu lielāko sasniegumu gan uzskata, ko citu. "Es domāju, ka tā ir direktīva par minimālo algu," uzsvēra Ždanoka.
No Latvijas deputātiem Ždanoku vienīgo ietekmīgais izdevums "Politico" garāmejot piemin savā "ne-sarakstā", saistībā ar atklājumu 2024. gada sākumā, ka viņa sadarbojusies ar Krievijas specdienestiem. Kopš šīs ziņas pret Ždanoku, ar ko citi Latvijas deputāti jau gadiem nesveicinās, vērsās plaša aizdomu ēna.
"Es saprotu, ka jebkura mākslīga nomelnošana rezultē ar kaut ko, bet nopietni cilvēki to neņem pretī. Kolēģi man vienkārši pateica – uz mums ir milzīgs spiediens, tā ka atvainojamies, mums ir jābalso," pastāstīja Ždanoka.
Savukārt Ameriks, kurš uz nākamo sasaukumu nekandidē, uzskata, ka viņa galvenais sasniegums piecos gados bija Eiropas Parlamenta vairākuma stiprināšana.
"Ja jautā, kas ir mans jeb ko es devu, nevis guvu... Es gribētu uzsvērt, ka mēs saglabājām ES vienotību," pastāstīja Ameriks. "Kā ietekmēju? Katrs viens deputāts jau nekādus varoņdarbus neveic, un viens nevar neko izdarīt. Bet tas vairākums, kas šobrīd nodrošina – gan tad, kad Lielbritānija stājās ārā no Eiropas Savienības, gan tās bažas, ka tam varētu sekot vēl kāda valsts, tomēr šis deputātu vairākums deva pārliecību, ka mēs un arī Latvija paliks Eiropas Savienībā."
Otrs no tribīnes vismazrunīgākais deputāts bija Inese Vaidere, kas darbojusies ekonomikas un vides, veselības un pārtikas nekaitīguma komitejās.
"Tas, kur es esmu visvairāk ienesusi sava personīgā darba, arī ziņojumos, ir darbs ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, proti, birokrātijas mazināšana, vieglāka piekļuve finansējumam, un tas, ko nedara neviens cits no Latvijas deputātiem, – tie ir tā saucamie pilotprojekti," teica Vaidere.
Tas gan nav taisnība –
ar pilotprojektiem darbojas arī Vaideres tagadējā partijas biedre Dace Melbārde ("Jaunā Vienotība").
Viņa Eiropas Parlamentā tika ievēlēta no Nacionālās apvienības, bet, pārejot uz "Jauno Vienotību" un Tautas partijas grupu, zaudēja amatus.
"Pats būtiskākais ir spēcīgi iezīmēta mediju joma Eiropas Savienības dienas kārtībā, jo es strādāju pie ziņojuma, kas faktiski izveidoja struktūru, kā Eiropas Savienībai nodrošināt atbalstu medijiem," pauda Melbārde. "Pirmie atbalsta instrumenti ir reāli ieviesti dzīvē – ir jauns finanšu instruments NEWS, kas nodrošina atbalstu šīm mediju formām."
Savukārt Nilam Ušakovam ("Saskaņa") pieder rekords – Latvijas pieprasījumos izdot kriminālprocesa sākšanai.
Pirmajā reizē Eiropas parlaments to atļāva, bet otrajā, kur prasība bija kopā ar Ameriku, Eiropas parlaments pateica nē. Tiesa gan, šo lēmumu sagatavoja galēji labējais franču deputāts, kuru tur aizdomās par Krievijas atbalstīšanu.
"Es nosauktu finanšu regulāciju, kur es biju pastāvīgais ziņotājs, un šajā regulācijā tiešām ir pieņemts daudz normu, kas ir būtiskas Latvijai. Kas ir būtiskas tajā ziņā, kādā veidā Eiropas nauda tiks tērēta nākamajos gados pie mums mājās," teica Ušakovs.
Nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā Latviju pārstāvēs nevis astoņi, bet gan deviņi deputāti.
