Igaunijas sabiedriskās televīzijas un radio (ERR) galvenā mītne ir Tallinas centrā lielā ēku kompleksā un tas, kā šeit darbojas apvienotais sabiedriskais medijs, plaši tika stāstīts un izrādīts Latvijas delegācijai. Apvienotajā ziņu redakcijā kopā strādā visi, kas rada saturu TV, radio un interneta platformām.
"Galvenā ideja – koncentrēt visu vienuviet. Tā var vieglāk saplānot tehniku un cilvēkus, kas dodas uz notikumu vietām.
Pašlaik mums ir viena robotkamera. Bet līdz gada beigām būs robotizēts jau viss kameru aprīkojums. Šī ir galvenokārt ziņu studija. Igauņu valodā un krievu valodā. Šeit strādājam jau sešus gadus. Te bija radio ēka, ko pielāgojām TV," klāstīja Igaunijas ERR ziņu raidījumu vadītāja Līsa Lassa.
Ne viss arī šeit tik gludi gājis. Sākumā studija bijusi tumši violeta. Skatītājiem krāsa nav patikusi un beidzot nomainīta pret igauņu sirdij tuvo zilo toni.
Arī apvienošanās procesā ir bijušas kļūdas. Radio darbinieki jūtīgi uztvēra, ka jaunā medija nosaukumā pat vairs nebija minēts radio vārds.
"Visi cilvēki no šīs lielās mājas jutās kā zaudētāji. Bet, manuprāt, pozitīvās lietas ir daudz uzskatāmākas," sacīja Igaunijas ERR valdes locekle Tīna Kālepa.
"Ideja ir tāda, ka mēs kalpojam, mēs sniedzam sabiedrībai kvalitatīvākās, uzticamākās ziņas, cik ātri vien iespējams. Un tas ir galvenais mērķis, kāpēc mēs pastāvam," piebilda Igaunijas ERR valdes priekšsēdētājs Ēriks Roze.
"Ikviens iegūst, ja jūs saliekat lietas kopā. Auditorija kļūst daudzskaitlīgāka. Jūsu talanti apvienojas," sacīja Igaunijas ERR valdes loceklis Marts Luiks.
"Divas mazas laivas vienmēr būs mazāk jaudīgas, nekā viena liela. Skaidrs, ka ūdeņi nekad nebūs mierīgi. Un viļņi nešķiro ne mazu, ne lielu. Tāpēc, ja spēki tiek apvienoti, viņu paraugs rāda, ka panākumi ir ar daudz, daudz lielāku iespējamību iegūstami," sprieda LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Būtiska atšķirība no Latvijas – ka gadiem ilgi Igaunijas sabiedriskie mediji no valsts budžeta ir krietni labāk finansēti. Ik gadu vidēji par 10 miljoniem eiro vairāk nekā Latvijā.
Jau pēc pāris gadiem igauņi būs uzbūvējuši arī jaunu – centrālo ēku ar studijām, kamēr pie mums vēl tikai spriež par apvienošanu.
"Tas, kas, manuprāt, šobrīd pietrūkst, ir tāda konceptuāla vēlme, ka mums tas ir jāizdara kā valstij. Ka šī ir viena no lietām, kas Latvijai ir jāpaceļ augstākā, citā līmenī," vērtēja SEPLP vadītājs Jānis Siksnis.
"Mēs varam soli pa solim virzīties uz priekšu, jo, darot neko, mēs paliksim uz vietas. Un, tikai darot, soli pa solim, mēs varam virzīties uz priekšu. Šodien kārtējais solis uz priekšu ir darīts," uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts").
"Neatkarīgi no tā, vai apvieno abus medijus – radio un televīziju, vai ne, mēs esam nepietiekami finansēti pie jebkuriem apstākļiem.
Un šis ir galvenais un būtiskākais nosacījums. Jo salikt kopā divus medijus, kuriem naudas nepietiek - no tā labāk nekļūst nevienam, ne televīzijai ne radio, ne apvienotais medijs ko iegūst," pārliecināta Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Ja bažas tiks kliedētas un viss noritēs kā nākas, apvienotais sabiedriskais medijs Latvijā sāks darbu 2025. gadā - tas būs 18 gadus vēlāk, nekā Igaunijā.
