- No kādiem līdzekļiem policistiem maksās algas?
- No kāda nodokļa veidojas lielākie valsts budžeta ienākumi?
- Kāpēc nav labi darba algu saņemt aploksnē?
- Kam jārūpējas par sabiedrības veselību?
- Kas ir eksports, un ko Latvija eksportē?
- Ar ko atšķiras Saeima no valdības, un kurš te galvenais?
- Vai valdība nosaka maizes cenas veikalā un varētu to samazināt?
- Vai Valsts prezidents nosaka to, kādas dziesmas dziedāt Dziesmu svētkos?
- Kas uztur skolas un nosaka to skaitu?
- Kura tiek uzskatīta par NATO būtiskāko un ietekmīgāko valsti?
- Vai Eiropas Savienība nosaka, ka ir jāšķiro atkritumi?
No kādiem līdzekļiem policistiem maksās algas? (skaties video)
"Policistiem algas, atlīdzība tiek maksāta no valsts budžeta. 2024. gadam valsts budžetā tātad tieši Valsts policijai ir atvēlēti vairāk nekā 220 miljoni," pastāstīja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Grūbis. Pašlaik Valsts policijā strādā aptuveni 5700 cilvēku, kas ir par 25% mazāk nekā 2016. gadā.
Vēl daudzās Latvijas pilsētās un novados ir arī pašvaldības policija, kas uzmana sabiedrisko kārtību un kam algas tiek maksātas no katra novada pašvaldību budžetiem.
No kāda nodokļa veidojas lielākie valsts budžeta ienākumi? (skaties video)
"No visiem 14 nodokļu, nodevu un iemaksu veidiem, kas veido valsts kopējo nodokļu masu, protams, vislielākās ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas veido 35,6%. Taču to uzskatīt par nodokli īsti nevar. Patiesībā pēc jēgas tie ir iedzīvotāju individuālie maksājumi par apdrošināšanu, kur pretī ir seši apdrošināšanas veidi, kas nodrošina pensiju kapitāla pieaugumu, apdrošina nelaimes gadījumu lietās, apdrošina arī gadījumos, ja nepieciešams saņemt slimības lapas, maternitāti.
Ja mēs runājam par nodokļiem, pats lielākais ir pievienotās vērtības nodoklis, un tas sastāda 29,1%,"
pastāstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Ar pievienotās vērtības nodokli jeb PVN tiek apliktas preces un pakalpojumi, un pašlaik spēkā ir trīs šī nodokļa likmes:
- samazinātā 5% apmērā, piemēram, presei un grāmatām;
- samazinātā 12% apmērā ir siltumenerģijai, viesnīcām, medikamentiem, kā arī zīdaiņu pārtikai un Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem;
- standarta 21% likme.
Kopējie PVN ieņēmumi šogad plānoti aptuveni četru miljardu eiro apmērā. Papildus virknei preču – alkoholam, tabakai, degvielai uc. – piemēro akcīzes nodokli, no kā budžetā ienāk 1,2 miljardi eiro.
Savukārt darbaspēka nodokļus veido sociālās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no kura 80% nonāk pašvaldību budžetos pēc iedzīvotāju deklarētās adreses un kas veido pašvaldību budžetu galveno pamatu. Piemēram, Rīgas pilsētas budžeta 2024. gadam kopējie ieņēmumi ir aptuveni 1,3 miljardi eiro, no kuriem 826 miljoni jeb ap 63% ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis.
Kāpēc nav labi darba algu saņemt aploksnē? (skaties video)
Par saņemto algu aploksnē, pirmkārt, netiek maksāts iedzīvotāju ienākumu nodoklis, tātad lielā mērā cieš pašvaldības budžets. Otrkārt, no aplokšņu algas netiek veikta sociālā iemaksa, no kā savukārt cieš pats darbinieks, jo saslimšanas gadījumā slimības pabalsts būs tikai no oficiālās algas, un arī viņa vecuma pensija būs daudz zemāka.
"Pirmkārt, tas ir sociālais jautājums. Viena lieta ir pensijas, par ko daudzi cilvēki negrib aizdomāties, jo tas ir ļoti tālu. Bet šobrīd arī ar ikvienu no mums var notikt nelaimes gadījums, varam saslimt. Pandēmija parādīja mums, ka daudzi cilvēki palika bez iztikas līdzekļiem tieši tādēļ, ka bija saņemti nelegāli atalgojuma maksājumi. (..) Otra lieta ir digitālā pasaule, kas šobrīd pieprasa jebkurus maksājumus, pat komunālos maksājumus veikt ar bezskaidras naudas pārskaitījumiem. Līdz ar to nevajag sarežģīt sev dzīvi, un, saņemot algu bezskaidrā naudā, ar godīgi nomaksātiem nodokļiem, jūs paši savu dzīvi ikdienā padarāt daudz vienkāršāku. Galvenā lieta – saņemot nelegālus ienākumus, jūs apkrāpjat ne jau valsti, jūs apkrāpjat sevi, savu ģimeni, savus bērnus," sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Turklāt, jo mazākas kopējās sociālās iemaksas, jo zemākas pensijas arī esošajiem pensionāriem, kas jau tā nav pārāk lielas. Taisnības labad jāsaka, ka ne aplokšņu algas ir vienīgās, kas atstāj ietekmi uz pensiju lielumu, bet arī arvien lielāks vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars.
Kam jārūpējas par sabiedrības veselību? (skaties video)
"Es domāju, ka vispirms cilvēkam pašam vajadzētu par sevi rūpēties, jo katram no mums arī ir pienākumi pret sevi. Man jābūt veselam, lai es varu domāt, lai es varētu strādāt, es varētu baudīt dzīvi. Otrs, protams, valsts politika, tātad veselības aprūpe īstenībā ietekmē uz cilvēka dzīvību ap 11%, pēc pētījumiem. Tātad, ja nav laba veselības aprūpe, tas var ietekmēt mūsu veselību, bet galvenais ir pats cilvēks, ka viņš arī meklē palīdzību, ka viņš meklē, lai uzlabotu savu pašsajūtu, ka viņš arī dara kaut ko, lai viņam ir labi," sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").
Turklāt ne Latvijas valsts vai ministri liek cilvēkiem ēst cukurotas un treknas tortes, sāļus un taukainus ēdienus, kā arī dzert un smēķēt.
Kas ir eksports, un ko Latvija eksportē? (skaties video)
Eksports ir tas, ko Latvija pārdod citām valstīm. Kas ir Latvijas galvenās eksportpreces?
"[Eksporta] trijnieks ir savā ziņā nemainīgs. Jā, tur ir koki, pārtika un mašīnu mehānismi. Tie tur bišķiņ staigā ar vietām – vienu gadu viens, vienu gadu otrs, tur faktiski koki ar mašīnu mehānismiem mainās. Tas, ko mēs redzam pēdējos faktiski 10 gados, informācijas tehnoloģiju sektors aug," pastāstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Taču Latvijas eksporta apjoms atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas. "Tā ka faktiski nepietiekošais eksporta apjoms un arī nepietiekošās investīcijas – galvenie iemesli, kāpēc Latvija šajos ekonomikas rādītājos atpaliek no mūsu kaimiņiem," skaidroja Rostovskis.
Eksporta veicināšanā būtiskas ir arī investīcijas, jo ražošanai vajag iekārtas, zināšanas. Un, lai kāds investētu un ieguldītu naudu Latvijā, vajag viņu pārliecināt, ka te ražot ir visizdevīgāk. Un ar to valstis savā starpā sacenšas.
Būtiski – lai naudas būtu vairāk, jācenšas eksporta preces pārdot pēc iespējas dārgāk. Un te ļoti liela loma ir gan uzņēmēju, gan sabiedrības izglītībai.
Piemērs. Nozāģējot egles, tās var pārdot, bet koksnes cena nebūs augsta. Augstāku cenu varēs dabūt, ja no šīm eglēm ražo koka kastes, bet vēl augstāka pievienotā vērtība būs, ražojot mēbeles un tās tirgojot ārpus Latvijas. Taču, lai pagatavotu mēbeles, vajag smalkas iekārtas, augsta līmeņa meistarus, dizainerus, kā arī jārada mēbeļu zīmols un tas jāreklamē.
Bet, ja paši neražojam preces ar augstu pievienoto vērtību, tad tās iepērkam no citām valstīm, tikmēr pašu kokus pārdodam bez papildu vērtības. Attiecīgi – jo mazāk naudas uzņēmējiem, jo mazākas algas darbiniekiem, jo mazāki nodokļi valstij un mazākas algas policistiem.
Ar ko atšķiras Saeima no valdības, un kurš te galvenais? (skaties video)
Juridiski galvenais lēmējs ir Saeima, ko esam ievēlējuši. Bet valdība ir izpildvara, ko ir apstiprinājusi Saeima un kas, pārvaldot ministrijas, īsteno pieņemtos likumus, kā arī nāk ar saviem priekšlikumiem – likuma projektiem –, kā arī noteikumiem, kas Saeimas pieņemtos likumus padara detalizētākus.
"Cilvēkam vajadzētu saprast, ka viņš ievēl Saeimu, kura atbild par valdību, un atcerēties, ka, ievēlot Saeimu, tu vienlaicīgi esi kļuvis atbildīgs par to, kas pār tevi valdīs," skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse.
Taču vēl ir jāņem vēlā valdošā koalīcija – to Saeimā ievēlēto partiju kopums, kas spējušas vienoties un izveidot valdību, sadalot ministrijas. Attiecīgi Saeimā šo partiju deputāti veido vairākumu. Patlaban šajā koalīcijā ir "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un partija "Progresīvie".
Vai valdība nosaka maizes cenas veikalā un varētu to samazināt? (skaties video)
To, kā veidojas maizes cena, skaidroja ceptuves "Lāči" īpašnieks Normunds Skauģis: "Maizes cena veidojas no mūsu ražošanas visām kopējām izmaksām. (..) Tātad mums tur ietilpst visas izejvielas, tālāk mēs maizīti iepakojam un pieliekam klāt, cik tas darbiņš mums viss izmaksā, cik ir iesaistīto cilvēku, cik mēs viņiem maksājam algās."
Vēl būtiska maizes ražošanā ir uzņēmuma kopējās izmaksas: administratīvās, saimnieciskās, loģistikas, pārdošanas izmaksas un uzņēmuma plānotā peļņa. Tāpat jāņem vērā veikala uzcenojums, jo arī veikalam ir savs bizness (veikals jāuzceļ, jāalgo pārdevēji, jāpērk kases aparāti utt.). Un šai maizes cenai pa virsu ir pievienotās vērtības nodoklis, kas maizei ir 21%.
PVN ir tā maizes cenas daļa, ko nosaka valsts, un Saeima, ja vēlētos, to var mainīt. Tātad, ja nodoklis būtu 0%, tad maize noteikti maksātu lētāk, taču tieši PVN veido lielāko valsts budžeta ieņēmumu daļu. Arī tādas izmaksu pozīcijas kā darbinieku algas un loģistika, kurās ietilpst degvielas cenas, valsts daļēji var ietekmēt ar nodokļu politiku.
Savukārt graudu cenas lielā mērā diktē starptautiskās biržas un pat laika apstākļi.
Visbeidzot, brīvā tirgū, kāds tas ir Latvijā, maizes un arī citu preču cenu nosaka konkurence un patērētājs. Proti, ja kāds maizi tirgos pārāk dārgi, patērētājs var meklēt un izvēlēties lētāku. "Jā, konkurence maizes tirgū ir ļoti liela. (..) Pircēju grupa, kas nevar atļauties dārgāku produktu, tie var arī nopirkt šo lētāko produktu, tad ir vidējās cenas produkti, ir augstākās cenas. Un tas jau pamatā ir atkarīgs no uzņēmuma, kādu produktu tas ražo, cik tas ir sarežģīts, cik viņš ir darbietilpīgs. Mūsu maizē, ko "Lāči" ražo un citi līdzīgi uzņēmumi, mums ir ļoti daudz roku darba," skaidroja Skauģis.
Tātad valsts vara maizes cenas veikalos nenosaka, bet var ietekmēt ar nodokļu politiku.
Vai Valsts prezidents nosaka to, kādas dziesmas dziedāt Dziesmu svētkos? (skaties video)
"Īsā atbilde būtu – nē. Kas tad nosaka? Nu, protams, tie ir svētku organizatori, līdz šim tas ir bijis Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Un konkrēto svētku koncerta mākslinieciskie vadītāji vai vadītājs," pastāstīja Dziesmu svētku virsdiriģents Kaspars Ādamsons.
Taču uzrunātie cilvēki šaubījās, atbildot uz šo jautājumu. Kāpēc tā?
"Mums vizuālais tēls un priekšstats par prezidentu ir izveidots daudz lielāks un spēcīgāks, nekā viņam ir praktiskā ietekme uz praktiskajiem lēmumiem. Viena lieta ir viedoklis, otra lieta ir rīcība. Rīcības ziņā prezidents ir ļoti ierobežots," skaidroja politoloģe Ilga Kreituse.
Tas izriet no tā, ka Latvija ir parlamentāra republika un varas centrs ir parlaments.
"Prezidents var izteikt viedokli, ka viņam nepatīk, ka tas ir tā un tā, bet galā par to lems Saeima, jo Saeima ievēlē prezidentu. Prezidents nevar atcelt nevienu ministru. Viņš var ierosināt, un atkal Saeima ir pretī, kas to dara. Prezidents var apturēt likumprojektu, bet, ja viņam Saeima nepiekritīs, viņam ir tas ir jāizsludina," skaidroja Kreituse.
Kas uztur skolas un nosaka to skaitu? (skaties video)
"Ja mēs runājam par vispārējo izglītību – pašvaldība. Un arī uzturēšanas izdevumus skolām un skolu skaitu nosaka pašvaldība. Tas, ko sedz valsts, tātad no ministrijas iet atalgojuma dotācija skolotājiem. Ja mēs skatāmies uz pirmsskolu, tad tās dibinātājs arī kopumā ir pašvaldība. Piecgadnieku un sešgadnieku algu dotāciju veic atkal valsts, ministrija. Ja mēs raugāmies uz profesionālo izglītību, tad tehnikumi ir Izglītības ministrijas dibinātas un attiecīgi tur viss finansējums nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas," skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Par skolām, kas nav tehnikumi, atbild pašvaldības, kas skolas var gan slēgt, gan atvērt jaunas. Lai arī skolu uzturēšana ir pašvaldību ziņā, faktors, ka algas pedagogiem maksā ministrija, nav mazsvarīgs. Attiecīgi arī ministrija nosaka, kam un pēc kādiem kritērijiem tiek maksāts. Un nereti tas lielā mērā nosaka to, vai skolu vērts uzturēt.
Par ko vēl atbild pašvaldības? Par sabiedrisko kārtību, par infrastruktūru – ielām un ietvēm, arī par sociālo atbalstu, tāpat par atkritumu apsaimniekošanu. Nodokļu jomā pašvaldību pārziņā ir nekustamā īpašuma nodoklis.
Kura tiek uzskatīta par NATO būtiskāko un ietekmīgāko valsti? (skaties video)
Runājot par mūsdienu Latviju un tās politiku, nevar nepieminēt vēl divas organizācijas, kuru sastāvā Latvija jau ir 20 gadus – Eiropas Savienība un NATO.
"Droši vien diplomātiski būtu teikt, ka visas valstis ir galvenās, kuras veido šo alianses kopumu. Bet, ja mēs paskatāmies pēc tā ieguldījuma gan finansiāli, gan kuram ir lielākais ieroču svars, protams, Amerikas Savienotās Valstis kā dibinātājvalsts un arī kā šobrīd būtībā līderis, noteicējs visās jomās," skaidroja LTV ārzemju ziņu redaktore Ina Strazdiņa.
Ne velti ASV allaž ir ārvalstu ziņu redzeslokā, un tiek analizēts tās politiskais noskaņojums un līderi, tostarp ar bažām uzlūkoti bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par ASV dalību NATO.
"Es arī esmu runājusi ar ASV ekspertiem un diplomātiem, – nu, nez kam ir jānotiek, lai Amerika aizietu no NATO. Jo, protams, ASV daudz dod šai aliansei, bet arī Amerikas Savienotajām Valstīm ir svarīga šī organizācija, jo ASV arī īsti nevar bez NATO, tam ir vajadzīgs atbalsta punkts arī Eiropā," pastāstīja Strazdiņa.
Vai Eiropas Savienība nosaka, ka ir jāšķiro atkritumi?
"Tas ir pašsaprotami, izejot no tā, ka mums ir jāsamazina apglabājamo atkritumu apjoms 2030. gadā. (..) Tad tas ir tas veids, kā to reāli var izdarīt, jo savādāk mēs nevaram samazināt apglabājamo atkritumu apjomu," skaidroja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Tātad atbilde: jā, ES lielā mērā nosaka, bet ne gan gluži detaļās, kā to panākt. Te gan vērts atzīmēt, ka Eiropas Savienība nav nekāda abstrakta vara, un par tās kopējiem mērķiem, ko un kā darīt, vienojas visu dalībvalstu varas pārstāvji, tajā skaitā arī no Latvijas. Un, ja vienojas, tad visas valstis cenšas šos mērķus arī īstenot.
Eiropas Savienībā ir arī dažādi fondi, kur finansējumu veido dalībvalstis. Viens no fondu mērķiem ir izlīdzināt turīguma atšķirības starp Eiropas Savienības valstīm un reģioniem, un šajā ziņā Latvija ir daudz vairāk saņēmusi, nekā pati iemaksājusi.
Šobrīd viens no redzamākajiem projektiem, kas top par Eiropas Savienības kopējo naudu, ir "Rail Baltica" dzelzceļa līnija, Rīgai arī jauna dzelzceļa stacija.
""Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Savienības struktūrfondiem, Eiropas savienošanas instrumenta "Conneting Europe Facility". Šajā finansējuma struktūrfondā 85% finansējums nāk no Eiropas Savienības, savukārt Latvijas līdzfinansējums ir 15%," skaidroja "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
