Iniciatīvas pārstāvis Ļevs Sudarenko norādījis, ka mūsdienās studentam ir grūti nestrādāt – studiju izmaksas universitātēs un koledžās ir ievērojami pieaugušas, turklāt papildus mācību maksai studentiem ir jāmaksā arī par mājokli, pārtiku, transportu un citiem ikdienas izdevumiem.
Idejas autors atgādina, ka Darba likuma 157. pants noteic, ka strādājošam studentam ir tiesības saņemt 20 dienu mācību atvaļinājumu neatkarīgi no darba stāža, taču praksē šādu atvaļinājumu apmaksājot pamatā vien valsts iestādes, nevis privātie uzņēmumi. Tomēr visiem studējošajiem neatkarīgi no nodarbinātības nozares būtu jābūt vienlīdzīgām iespējām uz apmaksātu mācību atvaļinājumu.
Apmaksāta mācību atvaļinājuma attiecināšana tikai uz valsts sektorā nodarbinātajiem rada nevienlīdzību atkarībā no darba devēja veida,
pārliecināts Sudarenko.
Tāpēc viņš piedāvā grozīt Darba likumu noteikt, ka ikvienam darba devējam ir obligāti jāapmaksā mācību atvaļinājums studējošajiem darbiniekiem.
Lai neradītu šādai iniciatīvai pretspiedienu no darba devēju puses un panāktu visiem vēlamo rezultātu – kvalitatīvāku studijām veltīto laiku un vairāk izglītotu speciālistu, iniciatīvas iesniedzējs aicina paplašināt pašreizējo likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tvērumu. Pašlaik tā 8. pantā ir atrunāts, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus un ārstniecības izdevumus noteiktā apmērā. Tiek rosināts paplašināt šos darba devējam noteiktos izdevumus, par kuriem netiek ieturēts algas nodoklis, tajos ietverot arī mācību atvaļinājuma izdevumus un to attiecināt uz ikvienu darba devēju.
Sudarenko uzskata, ka, ieviešot apmaksātu mācību atvaļinājumu visiem studentiem neatkarīgi no nodarbinātības nozares, tiktu veicināta taisnīgākas, izglītotākas un produktīvākas sabiedrības veidošana, kā arī tiktu pārtraukta diskriminācija darba tirgū.
