Uz patvertnēm mājas dzīvniekus ņemt nevarēs
Rokasgrāmatā "Kā rīkoties kara gadījumā", ko sagatavojusi Aizsardzības ministrija, visi iedzīvotāji var iepazīties ar ieteikumiem, kas palīdzētu sagatavoties karam, plānojot resursus un izstrādājot rīcības algoritmus.
Lielākā daļa no rokasgrāmatā iekļautās informācijas ir izmantojama miera laikā, bet atsevišķas sadaļas ir izmantojamas laikā, kad valstī ir noteikts īpašs tiesiskais režīms – ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis.
Ieteikumu vidū ir gan tas, kā sagatavot savu dzīvesvietu, kā pielāgot pagrabu vai citu pazemes telpu patvēruma vajadzībām, gan kā sagatavot medicīnas līdzekļus un citu nepieciešamo.
Militārā apdraudējuma situācijā iedzīvotājiem jāmeklē tuvākā patvertne, bet uz to nedrīkst ņemt līdzi dzīvniekus.
Šis nosacījums jau raisījis plašas diskusijas sociālajos tīklos, vai tas ir pareizi. Daļa uztraucas par alerģijām, citi uzsver, ka patvertnēs ir pārāk maz vietas un var izveidoties antisanitāri apstākļi, ja tajās uzņems dzīvniekus.
Daļa aptaujāto rīdzinieku izprot šo situāciju, bet citi plāno patverties tikai kopā ar saviem mīluļiem.
Ukrainā situācijas ir dažādas, Kijivas metro slēpjas arī cilvēki ar saviem mīluļiem
Latvijas Radio žurnāliste Indra Sprance, kura uzturas Ukrainā, stāstīja, ka nav veikusi visaptverošu pētījumu par šīm patvertnēm, jo to ir ļoti daudz – tūkstošiem. To īpašnieki ir gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan privātie saimnieki.
"Diezgan lielā skaitā ir patvertnes, kurās ar dzīvniekiem nevar [iet], taču nesen bija gadījums, kas izraisīja ļoti plašu viļņošanos vietējā sabiedrībā. Bija gadījums, kad divi puikas gaisa uzlidojuma laikā netika ielaisti patvertnē, jo viņi bija atnākuši kopā ar savu sunīti. Tie patvertnes darbinieki sacīja, ka tādi ir viņu noteikumi, ka viņi nelaiž iekšā, bet pēcāk bija ļoti liels nosodījums sabiedrībā, ka bērnu dzīvība tika apdraudēta," stāstīja Indra Sprance.
"Arī amatpersonas pēcāk norādīja, ka patvertnēm pirmkārt jārūpējas, lai cilvēku dzīvības tiktu glābtas, un jāanalizē šī situācija, un šie bērni ar visu sunīti ir jāielaiž iekšā.
Zinu, ka šeit, Kijivā, metro stacijās samērā bieži cilvēki nāk gan ar kaķiem, gan suņiem un mēģina pārlaist gaisa trauksmi. Situācijas ir ļoti dažādas," stāstīja Sprance.
Indrai pašai ir suns, kas esot ļoti apzinīgs – tiklīdz atskan gaisa trauksme un dzird sirēnas, suns velk saimnieci uz mājām, kur viņš jūtas vislabāk. Trauksmes gadījumā Indra pati dodas uz metro staciju, bet suns paliekot mājās.
PVD rīcībā nav ziņu, kāpēc dzīvnieki patvertnēs nav atļauti
Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītājas Mairitas Riekstiņas rīcībā nav informācijas, kāpēc prasība nevest dzīvniekus uz patvertnēm iekļauta noteikumos. Viņa gan aicina dzīvnieku saimniekus atbildīgi izturēties pret saviem mīluļiem.
"Nedrīkst viņus pakļaut sāpēm un ciešanām, un jānovērš savainošanās iespējas. Līdz ar to viņiem jādomā, ja viņi dzīvniekus nevar ņemt līdzi, tad jāatstāj kādam citam, kurš var par viņiem parūpēties. Dzīvnieks arī ir stresa situācijā, un viņš var nodarīt pāri gan sev, gan citiem cilvēkiem. Mūsu skatījumā, ja viņš būtu ievietots kādā speciālā pārnēsājamā konteinerā, tad viņu varbūt varētu ņemt līdzi.
Ļoti izplatīta alerģija cilvēkiem ir no dzīvnieku spalvām un matiem, bet vai šis būtu tas lielākais arguments?" sprieda Riekstiņa.
Dzīvnieks ir jāatstāj mājās, nodrošinot ūdeni un pārtiku
Tikmēr Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers atzina, ka šobrīd valsts un pašvaldības pārraudzībā esošo patvertņu skaits ir nepietiekams visiem iedzīvotājiem.
"Līdz ar to sanāk tāda situācija, ka dzīvnieks aizņem vietu patvertnē, un mēs nezinām, kā viņš var uzvesties, jo patvertnē var būt daudz cilvēku un šis dzīvnieks var būt papildu apdraudējums tiem, kas jau atrodas patvertnē. Un otrs – viņš var aizņemt kādam cilvēkam [domāto] vietu. Mūsu ieteikums iedzīvotājiem – atstāt savus mājdzīvniekus viņu dzīvesvietās, kamēr viņi atgriežas atpakaļ no bumbu patvertnēm pielāgotas telpas," sacīja Ķevers.
Ķevers iesaka savam mājdzīvniekam sagatavot visu nepieciešamo – gan pārtiku, gan ūdeni.
"Gluži kā uz darbu ejot. Konsultējoties ar Ukrainas kolēģiem, noskaidrots, ka ilgākais laiks, ko iedzīvotāji pavadījuši patvertnēs, nav bijis garāks par 10 stundām, līdz ar to dzīvnieks var palikt mājās, atstājot viņam ēdienu un dzērienu," sacīja Ķevers.
Ķevers arī piebilda, ka dienestam šis jautājums būs aktīvāk jākomunicē ar sabiedrību, jo ne visiem ir zināms, ka dzīvniekus nedrīkst ņemt līdzi uz patvertnēm.
Rokasgrāmatā "Kā rīkoties kara gadījumā" izmantoti Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centra rokasgrāmatas materiāli. Tajā arī ir ieteikumi, kā parūpēties par dzīvniekiem apdraudējuma gadījumā. Proti, jāsagatavo pārtikas un ūdens krājumi, pārvadāšanas kaste, pavada un uzpurnis, dokumenti un zāles. Saimniekiem tiek ieteikts vienoties ar draugiem vai ģimenes locekļiem, kuri dzīvo drošā vietā, ka viņi paņems mājdzīvnieku pie sevis.
