"Bonus Malus" klase bija viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka OCTA jeb obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas cenu, un tā ir Latvijas oriģināla sistēma. Katram transportlīdzekļa īpašniekam, atkarībā no ceļu satiksmes negadījumiem un kas tos ir izraisījis, tiek piešķirta klase no 1 līdz 17. Jo zemāka klase, jo šoferis biežāk iekļūst negadījumos un attiecīgi viņa OCTA cena ir augstāka. 17. jeb augstāko klasi bija sasnieguši vairāk nekā viena trešā daļa no visiem apdrošināšanas pircējiem.
Šī sistēma Latvijā ieviesta 2006. gadā. To pilnveidoja 2009. gadā, un kopš tā laika izmaiņas nav bijušas. Laika gaitā biedrība "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" no iedzīvotājiem saņēma sūdzības un neizpratni, kā sistēma aprēķina to klasi.
No 1. augusta, vērtējot klientu riskus, apdrošinātāji joprojām ņems vērā transportlīdzekļa īpašnieka vai reģistrētā turētāja apdrošināšanas vēsturi – apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu, kā arī citus kritērijus un riska faktorus, kuri ir katra apdrošinātāja ziņā (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis, vieta u.tml.).
Tā būs centralizēta sistēma ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atvieglos datu saņemšanu uz un no citām valstīm.
Personas apdrošināšanas vēsturē tiks apkopoti dati kopš 2004. gada 1. maija, un tie bez maksas būs pieejami Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļa vietnē un LTAB OCTA lietotnē visiem transportlīdzekļa īpašniekiem vai reģistrētajiem turētājiem.
"Latvijā līdz šim pastāvošā "Bonus Malus" sistēma bija balstīta uz komplicētiem algoritmiem un formulām, kas padarīja to grūti uztveramu. Līdz ar šīs sistēmas transformāciju apdrošināšanas vēstures datu atspoguļošana tiks īstenota vienkāršā un saprotamā veidā. Tiks atspoguļots apdrošināšanas dienu un izraisīto apdrošināšanas gadījumu skaits par periodu kopš 01.05.2004. par visiem transportlīdzekļiem, kam persona būs reģistrēta kā īpašnieks vai turētājs," informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Līdzšinējā "Bonus Malus" sistēma nodrošināja apdrošināšanas vēstures datu – izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (apdrošināšanas gadījumu) un apdrošināšanas dienu skaitu – pārskatīšanu reizi gadā par pēdējiem 11 gadiem.
Turpmāk personas apdrošināšanas vēstures datu atjaunošana notiks katru dienu par periodu kopš 01.05.2004.
Apdrošināšanas gadījumu vēsturē parādīsies tikai tie negadījumi, kuros pats vadītājs ir vainīgs.
"Sistēmas reorganizācija neietekmēs to, kā apdrošinātāji noteiks apdrošināšanas prēmijas (polises cenu), jo, tāpat kā līdz šim, katrs apdrošinātājs patstāvīgi vērtēs klienta apdrošināšanas risku un noteiks apdrošināšanas prēmijas apmēru," skaidroja LTAB valdes priekšsēdētājs.
Birojā norādīja, ka šoferiem nekas nemainīsies, – kāda līdz augustam bija vadītāja vēsture, tāda arī paliks. Attiecīgi cenu izmaiņām nebūtu jābūt.
Respektīvi, ja autovadītājam vai cita spēkrata vadītājam ir daudz apdrošināto dienu, bet nav apdrošināšanas gadījumu, tas liecinās, ka transportlīdzekļa vadītājs ir apzinīgs.
Abāšins skaidroja: "Sistēmas maiņas rezultātā arī jūsu apdrošināšanas vēsture nemainīsies. Ja viņa jums bija pozitīva, tad viņa tāda uz šo brīdi ir un paliks pēc 1. augusta. Pēc 1. augusta, ja jūs turpināsiet uzturēt labu savu apdrošināšanas vēsturi, tad tā būs laba un kļūs varbūt vēl labāka. Ja jūs sāksiet izraisīt apdrošināšanas gadījumus, arī pēc 1. augusta, jūsu vēsture arī paliks sliktāka."
Arī "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops norādīja, ka sistēmas maiņas dēļ cenas nemainīsies.
"Tas cenu neietekmēs. Otra lieta, cenu jau nosaka riska faktori, kas ir apdrošināšanas gadījumā. Līdz ar to tie būs individuāli gadījumi. Cik kuram klientam šī cena veidojas," norādīja Krops.
Tātad – katrs apdrošinātājs polises cenu noteiks tāpat kā līdz šim.
Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis pieļauj, ka sistēma transportlīdzekļu vadītājiem kļūs caurskatāmāka un saprotamāka.
"Šobrīd vienā "Bonus Malus" sistēmā ir iespējams saņemt sešus dažādus piedāvājumus vai astoņus atkarībā no kompāniju skaita, kas piedalās. Un atšķirība nebūt nav ne viens eiro, ne 10 eiro, brīžiem atšķirība ir pat simt un vairāk procentu. Un, ja saņem vienādu valstij noteikto aizsardzības līmeni un apjomu, tad patiešām ir ļoti grūti pamatot, kāpēc tās prēmijas atšķiras. Šajā gadījumā tas birokrātiskais šķērslis tiks noņemts, apdrošinātājs varēs to oficiāli pamatot ar to, ka viņu rīcībā esošā vēsture liecina par to, ka šāds autovadītājs ir ar tādu pozitīvu vai ne tik pozitīvu vēsturi, un viņiem var piedāvāt tādu prēmiju," pauda Zvirbulis.
