Latvāņu pļaušana Tukuma novadā jau rit pilnā sparā. Lai cīnītos ar šo invazīvo sugu, pašvaldībai piederošajās vietās tos pļauj divas reizes sezonā. Latvāņu pļaušanai novads tērēs aptuveni 20 000 eiro. Taču cīņa ar šo savulaik Latvijā ievesto augu nav viegla.
"Viņš vienkārši iet uz priekšu. It sevišķi gar upēm ļoti labi to var redzēt, arī gar Slocenes upi ar straumi sēklas tiek nestas uz priekšu, un tās atkal jaunā vietā un jaunā vietā sasējās, un tāpat ir arī gar visām citām upēm," atzina vides pārvaldības speciālists Roberts Šiliņš.
Tukuma novadā ar latvāņiem aizauguši vairāk nekā 500 hektāri zemes, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta informācija.
Tikmēr visā valstī latvāņi izpletušies vairāk nekā 11 000 hektāros – tas ir vairāk nekā 15 000 futbola laukumu platībā. Šādi dati ir iekļauti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā. Taču reāli latvāņu esot krietni vairāk, jo ne visas vietas fiksētas šajā reģistrā.
Tā kā latvānis ne vien izkonkurē un apdraud vietējos augus, bet kaitē arī cilvēka veselībai, vides speciālisti atzīst, ka to apkarošanā būtu jāiesaistās visiem.
"Patiesībā vienīgais reālais veids, kā to darīt, ir gan pašvaldībai, gan arī privātpersonām un juridiskām personām, visiem zemes īpašniekiem iesaistīties šai cīņā, jo citādi, ja to dara tikai pašvaldība savās zemēs, tam nav īsti rezultāti, jo, ja viens pļauj un otrs kaimiņš turpat blakus to nedara, tad tā ir cīņa ar vējdzirnavām. To nekad nevar uzvarēt," atzina Roberts Šiliņš.
Tikmēr Valsts augu aizsardzības dienests skaidroja, ka katram zemes īpašniekiem ir pienākums cīnīties ar latvāņiem. Ja to nedara, draud sods. Privātpersonām tas var būt brīdinājums vai naudas sods no 50 līdz 1500 eiro, bet juridiskajām personām — no 300 līdz 3000 eiro.
To saviem iedzīvotājiem atgādina arī pašvaldības, kas sūta informatīvas vēstules ar aicinājumu neļaut latvāņiem izplatīties. Ja tās netiek ņemtas vērā, latvāņus apkaro pati pašvaldība, pēc tam nosūtot rēķinu zemes īpašniekiem.
Valsts augu aizsardzības dienests norādīja – "lai sasniegtu labus rezultātus, latvāņu ierobežošanai jābūt mērķtiecīgai un saskaņotai ar kaimiņu teritorijām. Tas ir ilgs un neatlaidīgs process, latvāņu izplatība nezina īpašumu robežas, tāpēc īpaši svarīgs ir pašvaldību darbs, kas koordinē un atbalsta esošo zemes īpašnieku cīņu ar latvāņiem."
Augu aizsardzības dienests atzina, ka pieredze rāda – vietās, kur īpašums tiek kopts, zeme apsaimniekota, latvāņu izplatība mazinās, bet, kur aizlaists – palielinās. Latvāni var ierobežot tikai cilvēks. Taču, uzsākot cīņu ar šiem augiem, jāatceras, ka latvānis ir ļoti bīstams cilvēkam – saskarsmē ar to rodas ķīmiski apdegumi, kas ir ļoti sāpīgi, lēni dzīstoši un var nodarīt lielu postu veselībai.
