Valdis Laganovskis ir braucis ar metro Vācijā un vilcieniem Zviedrijā, bet uz sliežu ceļiem Latvijā, protams, vislielākā pieredze. Ķibeles, piemēram, salūzis lifts vai pacēlājs, gadās visur, bet ko tad, ja tāda nemaz nav?
"Man ir bijis, ka mani ņem vienkārši divi vīreļi un ieceļ, bet tas ir ļoti riskanti," stāstīja invalīdu biedrības "Impulss" vadītājs Valdis Laganovskis.
Dīzeļvilcienā, kas šo pēcpusdien no Rīgas ienāca Rēzeknē, iebūvēta pacēlāja nav. Jāizmanto pacēlājs, kas stāv stacijā. Līdz vagonam to nogādā divi dzelzceļa darbinieki, ziemā, sniegā un ledū, vajag četru vīru spēku. Pāris minūtes, un Valdis ir vilcienā. Tiesa, nevis minūtes, bet stundas – lai pacēlāju izmantotu, ir jāpiesakās.
"24 stundas iepriekš – tas jau ir uzlabojums, viennozīmīgi. Lai mēs nonāktu līdz tam, lai būtu bez tādas zvanīšanās tā vide pieejama, tas vēl ir tālu," vērtēja Laganovskis.
"Latvijas dzelzceļā" skaidroja, ka 24 stundas ir vajadzīgas, lai sakoordinētu ar "Pasažieru vilcienu", kādus vagonus sūtīt, un lai norīkotu darbiniekus, kas pacēlāju darbinās. Mobilie pacēlāji gan nav visās stacijās.
"Es [izkāpju] vai nu Rēzeknē, vai nākamā pietura, kur es varu izkāpt, ir Jēkabpils. Tātad pa starpu, starp šīm pilsētām es nekur nevaru apstāties un izkāpt," norādīja Laganovskis.
"Vislielākais pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā. Citviet šis pieprasījums nav bijis tik liels, līdz ar to mēs neesam šos mobilos pacēlājus nodrošinājuši, jo esam vadījušies pēc tā, cik liels ir bijis pieprasījums," skaidroja VAS "Latvijas dzelzceļš" pārstāve Agnese Līcīte.
Pērn "Latvijas dzelzceļš" mobilos pacēlājus darbinājis apmēram 300 reizes, gadu iepriekš – apmēram 500. Bez mobilajiem pacēlājiem ir arī tādi, kas iebūvēti vilcienos.
"Pasažieru vilcienam" kopumā ir seši šādi modernizēti dīzeļvilcieni, 16 dīzeļvilcienos pacēlāju nav. Tagad noteikts, kurās stacijās var pieteikt, ka pacēlājs nepieciešams, un tad uz to tiks norīkots modernizētais vilciens. Savukārt jaunajos elektrovilcienos ir nevis pacēlāji, bet automātiskās nobrauktuves, taču arī tās nevar nolaist uz visiem peroniem.
"Praktiski visās vietās, izņemot Rīgu, kur ir zemie peroni, ir dažādi vides ierobežojumi, proti, nav pietiekams perona platums vai ir kādi fiziski šķēršļi, tāpēc šo nobrauktuvi fiziski nevar izbīdīt," skaidroja AS "Pasažieru vilciens" pārstāvis Edgars Butāns.
Vairākās stacijās ārpus Rīgas šobrīd notiek pārbūve un darbiem būtu jābeidzas līdz šī gada beigām. Kad Rīgā šo problēmu novērsīs pilnībā, to prognozēt apgrūtina "RailBaltic" neskaidrā nākotne.
