"Nepadarīts darbs 30 gadus"
Ziemupes stāvlaukums pie jūras ir viens no tūristu un vietējo iedzīvotāju galamērķiem. Tur kafejnīcas saimniece Daiga Kadeģe pauda gandarījumu, ka jaunais Dienvidkurzemes novads vienu nelielu posmu šogad sakārtos. Kaut arī laika apstākļi šogad nelutina, arī Liepājas notekūdeņu katastrofa cilvēkus dara bažīgus, taču ik pa brīdim stāvlaukumā iebrauc kāds ārvalstu vai pašmāju tūrists.
"Jāsaka liels paldies jaunajam Dienvidkurzemes novadam par to mazo ceļa gabaliņu līdz valsts ceļam. Runā, ka arī Ziemupes centrs tiks asfaltēts. Šajā gadījumā neko nevar pārmest pašvaldībai, jo izdarījusi to, ko var. Cilvēki ir priecīgi, ka vismaz mazs ceļa gabaliņš būs tomēr asfaltēts, tie cilvēki, kuri nāk te ar bērna ratiņiem uz "Jūrkafe", viņi saka: forši," pauda Kadeģe.
Tā arī drīzumā notiks, jo šobrīd notiek iepirkuma procedūra. Ziemupei un Jūrmalciemam ceļu posmiem nauda pārdalīta no ES Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda finansējuma, ko nav izdevies piesaistīt Pāvilostai. Līdzekļi steidzami novirzīti tūrismam nozīmīgiem posmiem.
Līdzīga situācija ir visā piekrastē Dienvidkurzemes novadā. Ja pašvaldībai piederošie posmi, piemēram, uz Papi, Bernātiem, Spilves ceļš uz jūru Medzes pagastā iegūst asfalta segumu līdz jūrai, valsts ceļu posmi tā arī paliek grantēti vai kopumā sliktākā stāvoklī. Pašvaldība papildus piešķīrusi finansējumu no sava budžeta, lai noasfaltētu Ziemupes centru.
Latvijas Radio jau vairākkārt ir skaidrojis esošo situāciju, arī to, ka valsts ceļa posmi būtu jāpārņem pašvaldībām. Tikmēr Dienvidkurzemes novada tūrisma eksperts Raimonds Reinis sprieda, ka tas nav tik vienkārši, un diskusijas par to, ko darīt ar ceļu līdz Ziemupei, politiskā līmenī turpinās.
"Par to runā sociālajos tīklos, jo cilvēki redz, ka Pape ir, Bernāti ir, ar ko tad Ziemupe sliktāka. Lūk, šeit ir jau ir tā atbilde, kur mums bija pieejama Eiropas nauda, varējām ātri ieguldīt un operatīvi reaģēt. Valsts ceļš ir valsts ceļš, arī visa tā pārņemšana ir salīdzinoši liela birokrātija, un skaidrs, ka projekta kalendārā mēs to nevarējām atrisināt. Ziemupes ceļš ir nepadarīts darbs divdesmit, trīsdesmit gadus. Par to visu laiku tiek runāts, bet nekas nav izdarīts," sacīja Reinis.
Ceļu izdangā lauksaimniecības un meža tehnika
8 kilometri no šosejas līdz Ziemupei pa grantēto valsts ceļu ir nepārtrauktas vibrācijas, auto riepas sitas pa bedrēm. Pēc kārtējās kokmateriālu kravas dodas smagais transports. Vietējie stāsta, ka ceļu izdangā gan smagā lauksaimniecības tehnika, gan meža tehnika.
Skolas autobusa šoferis Edgars Kuplais atklāja, ko pieredzējis: "Dabūju pilnīgi jaunu autobusu, pagāja gads, kad aizmugure lūza nost, nācās vest uz garantijas servisu.
Briesmīgi. Skrūves krīt ārā, lai cik lēni es brauktu, trakot vispār nevar. Cik ilgi auto izturēs. Ja ātri skries pāri bedrēm, tā nav izeja."
Tūrists no Lietuvas Gedeminas Muižis stāstīja, ka ātri braucot, nevarot just bedres, bet tas nav droši un nav pareizi, ceļš tiešām neesot labā stāvoklī. Lietuvā, salīdzinot ar Latviju, ceļi līdz jūrai esot vairāk asfaltēti, kaut gan arī tur ceļi ir dažādi, sacīja lietuvietis.
Kur ceļš labāks, tur biežāk iebrauks tūristi
Savukārt viesu mājas "Laikas" saimniece Liene Zaļkane-Glezere pauda, ka pēc tikko nogreiderēta ceļa tas atkal ir sliktā stāvoklī. "Latvijas Valsts ceļi" skaidroja, ka šomēnes ceļa posms uz Ziemupi planēts trīs reizes, pēdējo reizi 21. jūlijā.
Zaļkane-Glezere bilda: "Brauc pa ceļu, pēc trīs dienām, kad ceļš nogreiderēts, tā ceļa vienkārši nav, viss ir nobraukts. Iepriekšējās sarakstēs ar ministrijām un ceļu uzturētājiem saņemam atbildes: kam jums tur ceļu vajag, jūs tur esat 150 cilvēki. Ceļu uzturētāji pat atļāvušies teikt, ka ceļš ir caurbraucams, ja trīs dienās tā var nobraukt ceļu, tad satiksme ir ļoti intensīva, tur ir jādomā kāds risinājums."
Kaut arī Zaļkane-Glezere uzsvēra, ka priecājas par to, ka Jūrmalciemā un citviet ceļš līdz jūrai tiek sakārtots,
vienlaikus norādot, ka pastāv arī konkurence, – kur ceļš labāks, tūristi biežāk iebrauks.
Piemēram, tūristi no Vācijas. Viņasprāt, Ziemupe piekrastē ir tāda kā pabērna lomā.
Tūristiem Ziemupe patīk, bet jautājums ir par cilvēcīgiem apstākļiem, atzina Daina Vanaga, kuru Latvijas Radio sastapa "Kultūrbodē". Sarunas ar atbildīgajām amatpersonām līdz šim nav vainagojušās ar ceļa sakārtošanu.
"Tas arī ir tas stāsts, par ko ir tās lielākās dusmas. Ja mums saka, ka ceļam nav noslodzes, tā dēļ nekas netiek mainīts. Es regulāri braucu starp Vērgali un Ziemupi, nekad tā nav bijis, ka ir tik daudz mašīnu, katru reizi pretī brauc piecas līdz desmit mašīnas. Nu, veļas dēļi ir forši, tie ir modē, bet ne uz ceļa," pauda Vanaga.
Tieši tā ceļu raksturoja arī divi velotūristi no Siguldas – Vita un Ainars Mačivkas, kuri iebraukuši Ziemupes centrā.
Vita sacīja: "Sajūta visu laiku ir tāda, it kā brauktu pa trepēm, visu laiku jādomā, ka brauc pa vibrējošu ceļu."
Savukārt Ainars bilda: "Kā pa veļas dēli, tas apgrūtina braukšanu, reizēm pat zemes ceļi ir labāki par asfaltu, ir pat mīkstāk braukt ar riteni, bet, ja ir bedres, tad visu laiku kratās."
Vēlas mērīt tūrisma intensitāti
Kamēr vietējie un tūristi Ziemupes ceļu sauc par veļas dēli, nekas tā arī līdz šim nav mainījies. Dienvidkurzemes novada tūrisma eksperts Reinis gan uzsvēra, ka pamatot tūrisma intensitāti varēs tad, kad paši iedzīvotāji aktīvāk iesaistīties un reģistrēs uzņēmējdarbību, vairāk sadarbosies ar tūrisma centra darbiniekiem, lai nākotnē ieguvēji būtu visi.
"Viens no pirmajiem argumentiem jau iepriekš, kas ir bijis, ko mēs sakām, ka mums ir attīstīts tūrisms, tas ir ļoti nozīmīgi, Ziemupi mēs zinām jau sen, bet te ir viens "bet". Ministrijas, protams, skatās oficiālajā statistikā. Mums visiem šķiet, ka mums ir ļoti daudz viesu māju, tad jāsaka, ka 50 līdz 60% nav reģistrētas kā uzņēmējdarbība. Ja kaimiņu Jānis zina, ka tur blakus ir viesu māja, tad oficiālajos datos tas īsti neatspoguļojas," atzīmēja Reinis.
Lai pierādītu nepieciešamību tūrismam nozīmīgus ceļus asfaltēt, viens no risinājumiem būtu cilvēku plūsmas mērījumi ar mobilo operatoru starpniecību, ko jau izmanto Lietuvā un Igaunijā, kas precīzāk rādītu ceļu noslogojumu un tūristu plūsmu. Latvijā pašlaik valsts šādu iespēju neizmanto, to uzsvēra arī Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis.
"Latvijā nav nevienas mobilās statistikas, ko mūsu kolēģi plaši lieto Eiropā vai Lietuvā, vai Igaunijā. Varbūt tāpēc, ka atbildīgās ministrijas ir konservatīvas, ja mēs runājam par digitālajām inovācijām, diemžēl tās ienāk tikai Rīgā, īpaši tūrismā," stāstīja Gustovskis.
Tūrismam un valsts prestižam nozīmīgi ceļi Baltijas piekrastē nav oficiāls kritērijs ceļa sakārtošanai. Dienvidkurzemē gan uzsvēra, ka pašvaldībai tā ir prioritāte. Reinis akcentēja, ka šāda mobilā statistika būtu ļoti vajadzīga. Diskusijas politiskā līmenī notiek, atzina Reinis. Pašlaik tiekot analizēts, vai lietderīgāk nebūtu asfaltēt citu ceļu, kas ved līdz Ziemupei. Tas ir ceļš caur Saraiķiem.
Reinis sacīja: "Ja mēs skatāmies Vērgale–Ziemupe, tad lielākoties no 9 kilometriem apkārtnē ir meži. Pragmatiskāk virzīt asfaltu no Saraiķu ciema uz Ziemupi un tālāk jau savienojums ar Liepāju. Saraiķu ceļam līdz Ventspils šosejai ir melnā asfalta segums, kas arī būtu jāsakārto, tur daudz vairāk viensētu, arī tūristu mītnes, nekā šis ceļš Vērgale–Ziemupe."
Autoceļu uzturēs tāpat kā agrāk
"Latvijas Valsts ceļi" tikmēr norādīja, ka prioritāri ir sakārtot posmus, kas savieno pagasta centrus ar novadu centriem. Tikmēr ziemupnieki uzskata, ka arī viņiem ir jānokļūst līdz novada centram.
Latvijas Radio izdevās iegūt tikai rakstisku skaidrojumu no uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi", jo atbildīgās amatpersonas pašlaik ir atvaļinājumā.
Uzņēmums atbildē norādīja: "2022. gadā secināts, ka šie ceļa posmi "V1188 Liepāja–Šķēde–Ziemupe" un "V1190 Vērgale–Ziemupe" ir sliktā stāvoklī. Ņemot vērā to, ka valsts ceļu tīkls 30 gadus tiek uzturēts ar nepietiekamu finansējumu, nav iespējams veikt visus nepieciešamos valsts autoceļu remontdarbus. Darbi tiek veikti prioritārā secībā, atbilstoši vairākiem kritērijiem, kur galvenais ir satiksmes intensitāte, proti, tas, cik liels iedzīvotāju skaits izmanto konkrēto ceļa posmu. Jūlijā tikusi veikta satiksmes uzskaite un aprēķinātā gada vidējā diennakts intensitāte: "V1190 Vērgale–Ziemupe": 259 auto/24 stundās, "V1188 Liepāja–Šķēde–Ziemupe": 150 auto/24stundās (posmā pirms Ziemupes)."
Autoceļus uzturēs tāpat kā agrāk, kas pēc ziemupnieku domām nav pieņemami un kam jāmeklē cits risinājums.
