Agrāk tas esot bijis Ļeņina muzejs, bet pašlaik to vairs tā nesauc. Informācijā par apartamentiem ir minēts, ka ēkā ir saglabāts un tematiski iekārtots dzīvoklis, kur 1900. gadā komunisma līderis it kā esot apmeties, ko gan vēsturnieki apšauba. Tomēr nekas nav minēts par viņa tēla atrašanos koplietošanas telpās. Fotogrāfijās arī nevar redzēt īpašnieka izliktās gan dažāda lieluma Ļeņina galvas, gan grāmatas, gan citus tā laika priekšmetus. Īpašnieks pats sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka reklamē tikai un vienīgi vēsturisko ēku, un dažādas Ļeņina piemiņas zīmes ir izrādītas tikai kā vēstures liecības.
Augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes docents un Eiropas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas vēstnesis Ēriks Lingebērziņš sacīja, ka šajā gadījumā potenciālajam naktsmītnes viesim netiek dota pilnvērtīga informācija:
"Tas ētiskais jautājums varētu būt par to, cik tās bildes neatbilst aprakstam. Tas nav korekti." Lingebērziņš norādīja, ka
īsto ainu vajadzētu parādīt ne tikai aprakstā, kā tas izdarīts šobrīd, bet arī fotogrāfijās, lai patērētājs varētu pieņemt lēmumu, vai šāds padomju elementu interjers viņam ir pieņemams.
Lingebērziņš norādīja, ka šādos tūrisma portālos lielākoties tieši privātpersonas piedāvājot īstermiņa īrei savus īpašumus, un privāto apartamentu izīrētāju saturs paliek brīva tirgus korekcijas jautājumā. Tātad – lietotāji paši, sniedzot atsauksmes, veido atgriezenisko saiti par esošo situāciju naktsmītnē.
Advokāte: Publiskām vietām prasības ir augstākas
Tomēr zvērināta advokāte, tiesību zinātņu doktore Kristīne Jarinovska, skatoties uz šo situāciju no likumiskās puses, norādīja, ka katrs cilvēks savu privāto telpu drīkst iekārtot pēc saviem ieskatiem, bet, tiklīdz tas skar citus, tā ir publiska vieta:
"Tikko tā ir publiska, proti – nezināmam cilvēku lokam, nezināmam pārliecību lokam –, tā momentāni šai ofertei (darījuma piedāvājumam) ir jāatbilst jau augstākām prasībām, proti, ir jārēķinās ar to, ko cilvēks varētu sagaidīt, un arī ar to, ka viņam ir jābūt pilnībā un vispusīgi informētam par sniegtā pakalpojuma saturu."
Tas ir minēts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tāpat Jarinovska vērsa uzmanību uz to, ka publiskās telpās padomju un nacistiskā režīma slavinošus simbolus, šajā gadījumā arī Ļeņina galvas, nav atļauts izvietot. Šis likums stājās spēkā drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Arī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja Administratīvās prakses metodikas nodaļas galvenā inspektore Vineta Pavlovska uzsvēra, ka šādu priekšmetu izvietošana publiskā telpā ir aizliegta:
"Slavināt šos noziegumus, protams, šobrīd ir aizliegts. Cilvēkiem, protams, ir jādomā par to, kādus simbolus viņi izmanto un kur, ko viņi ievieto. Arī, protams, jebkādos sociālajos tīklos."
Tomēr policija izskata katru gadījumu individuāli un izvērtē, vai mērķis ir bijis militārās agresijas un kara nozieguma slavināšana.
Jarinovska, skaidrojot Civillikuma 1415. pantu, minēja, ka šāds darījums, kura viens no mērķiem ir pretējs labiem tikumiem, citiem vārdiem – šobrīd pieņemtai un vispār pieņemamai rīcībai, citējot – nav spēkā jeb nav iespējams:
"Šajā gadījumā runa ir par komunistiskā totalitārā un nacionālsociālistiskās Vācijas režīma slavinošiem objektiem.
Šobrīd nevar būt nekādu ne mazāko šaubu pateikt, ka tas neatbilst labajiem tikumiem.
Vismaz pēdējo trīs gadu laikā [par to] ir ļoti asa un visaptveroša diskusija sabiedrībā."
Publiskās atmiņas centra vēsturnieks Didzis Šēnbergs ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka šāda rīcība, viņaprāt, nav pieņemama, ņemot vērā Latvijas valsts nostāju šajos jautājumos:
"Pilsoņa pienākums ir ne tikai pildīt tieši ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem uzliktus aizliegumus, bet pilsoņa pienākums plašākā izpratnē ir arī cienīt Latvijas Republikas Satversmes ievadā noteiktās vērtības. Tas jau ir tas, ko mēs saucam par lojalitāti Latvijas valstij."
No īstermiņa tūrisma naktsmītņu regulēšanas puses šis jautājums neesot sakārtots, un potenciālie viesi tiek aicināti vispārīgi apskatīt un izvērtēt katru piedāvājumu, arī lasot atsauksmes.
Ja pakalpojuma saņēmējs, šajā gadījumā naktsmītnes viesis, jūtas aizskarts vai nepietiekami informēts par gaidāmo, drīkst vērsties ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Tāpat, ja publiskajā telpā tiek pamanīti padomju un nacisma režīma slavinoši simboli, policija aicina par šiem gadījumiem informēt, rakstot iesniegumu.
