Lai gan ar formulu parasti saprotam ļoti ātrus auto un ātrumsacīkstes, šīs tomēr ir inženieru sacensības, kurās vērtē inženierzinātņu studentu zināšanas un prasmi uzbūvēt auto. Sestdien, 27. jūlijā, studentu komanda izbrauc uz Ungāriju, lai pārstāvētu Latviju starptautiskajās sacensībās "FS EASTER 2024", kas norisināsies no 28. jūlija līdz 3. augustam.
Sintija Lukjanska, Latvijas Radio: Kā tu nonāci Rīgas Tehniskajā universitātē?
Elīza Ripa: Esmu trešā kursa studente RTU industriālā dizaina programmā. Ceļš šajā visā laikam sākās, kad vēl biju pavisam maza. Esmu no Bauskas puses, un tur, kā zināms, ir slavenā Mūsas trase. Uzaugu ap autosportu. Gan ģimenē ir bijis autosports, gan ģimene tam ļoti sekoja līdzi – no "Formula 1" līdz rallijam un motosportam. Man ir inženieri ģimenē, kas ar mašīnām vienmēr ir bijuši pārņemti, kā saka, benzīngalvas. Vēl maza būdama, ar opi jau strādāju garāžā. Tad sāku skolā iet, no sākuma darīju visu – dejoju, dziedāju, mākslas skolā gāju, bet vienmēr bija interese par tehniku. Man ļoti labi padevās matemātika, ģeometrija, un tad 8. klasē, kad sākās fizika, zināju, ka man patiks fizika. Mācījos Bauskas Valsts ģimnāzijā, man bija ļoti lielisks fizikas skolotājs, kas pacēla interesi par fiziku.
Nebija tā parastā attieksme – nu, šis tev jau būs par sarežģītu, tu jau to nesapratīsi, nav jēgas. Bija lielisks skolotājs, kurš stāstīja vairāk par visu, kā pielietot to īstajā dzīvē. Parādīja to, kā noticēt sev.
Pēc vidusskolas man bija pāris ideju, kur studēt tālāk – vai nu Rīgas Tehniskajā universitātē kaut ko saistībā ar tehniku, mašīnām un dizainu, vai dodos uz Aizsardzības akadēmiju.
Ja runājam par šo formulu, saprotu, ka nevis tu radīji šo ideju, bet ideja atrada tevi. Cik ilgi to būvējāt, kas jums palīdzēja, cik tā maksāja, un vai to galu galā var izdarīt jebkurš?
Projekts vienkārši sakrita ar laiku, kad es ierados tur tajā brīdī, kad mēs arī sākām to darīt. Pēc būtības Formulas studentu projekts ir internacionāls projekts, tas tika attīstīts pirms 70 gadiem kā "Formula 1" apakšklase pēc būtības, lai vieglāk no sabiedrības un parastajiem studentiem savāktu grupiņu ar interesentiem, kam patīk tieši motosports un autosports, kas mācās to un grib iet uz to. Tas paver tiešāku ceļu uz lielo sportu, kas ir "Formula 1", arī ralliju. Visiem šiem inženeriem izveidot pamatu, uz kā savas teorētiskās zināšanas praktiski pielietot tieši tajā virzienā.
Tas tagad notiek visur pasaulē, komandas lielākoties ir visām topa 500 universitātēm pasaulē.
Valstīs, kur motosports ir daudz plašāks, to vairāk atbalsta, tā jau ir pašsaprotama lieta universitātē. Tur ir komandas jau 30–45 gadus. Eiropas reģionā Vācijā tiek izdota noteikumu grāmata, kas fokusējas vairāk uz drošību. Pēc būtības tu vari izpausties radoši un rast inženierijas risinājumus jebkādos aspektos, bet tiem jāiekļaujas šajos drošības noteikumos, jo arī pašas sacensības notiek visā pasaulē. Atlase uz sacensībām ir tāda, ka no sākuma vari veikt savu dizainu, bet tieši programmās un datoriski un ar aprēķiniem. Pēc tam tas viss ir jāsavada dokumentos un jāsūta uz sacensībām, lai tiesneši apstiprina, vai tas ir droši vai nav, vai pakļaujas noteikumiem. Pirms tā visa vēl ir testi, kas notiek 2–3 dienas janvārī, kad testē visas komandas zināšanas – orientēšanos noteikumos, praktiskās zināšanas, teorētiskās zināšanas. Tas nav tikai saistīts ar mašīnu, bet var būt arī fizika, matemātika, termodinamika un citi aspekti. Testi notiek visām komandām visā pasaulē kopā. Mēs šoreiz tēmējam tieši uz Eiropu. Mums pagaidām nav plāna tēmēt uz Āziju vai Ameriku, jo vislielākās sacensības noteik šeit, Eiropā. Tās notiek tiešsaistē, kad visa komanda sēž no 9 rītā līdz 9 vakarā un ik pēc stundas pilda testus, kas ir uz ātrumu, precizitāti. Tev vienkārši ir pēc iespējas ātrāk pareizi jāatbild, un tā tu sarindojies komandu listē, kur pēc būtības noskaita 10 komandas no augšas, un tās ir komandas, kas tiek tālāk.
Runājot par Formulas projektu, saprotu, ka vispirms bija aprēķini, programmēšana, datora darbs, un tikai tad jūs sākāt metināt un skatīties, kādu dizainu pielāgot šai mašīnai. Cik ilgi tas prasīja, cik izmaksāja, kas jums palīdzēja?
Jā, noteikti, mums bija superīga palīdzība. Dizaina fāzē jau no paša sākuma mums ļoti palīdzēja sadarbības partneri no "Drive eO", kas ir Dambji – ļoti atpazīstami inženieri Latvijas autosporta pasaulē, leģendas. Tie ir cilvēki, no kuriem ņemt piemēru, kā autosporta pasaulē tikt uz priekšu. Aizgājām pie viņiem, viņi paskatījās uz mūsu pirmo dizainu, tas bija septembrī, un pateica – nu, te ir jābaidās par to cilvēku, kas sēdēs iekšā. Tad sēdāmies atkal pie galda. Līdz janvārim dizains bija uztaisīts tā, ka viņi teica – jā, tagad ir jāuztraucas par to sienu, kurā jūs iebrauksiet. Viss bija uzlabots tik droši un pārliecinoši, ka tagad jau mums tika teikts, ka ir ļoti labs pamats sākt. Tālāk ar mums sazinājās sociālajos tīklos viens no latviešiem – "Formula-1" inženieris "Mercedes" komandā Mārtiņš Zalmanis, kurš mums palīdzēja izveidot kontaktus ar apbrīnojamiem atbalstītājiem "Vāģi Racing". Viņi mums palīdzēja ar būvēšanu. Kopumā projekts ilgst divus gadus, pirmajā gadā bija ļoti daudz problēmu – saprast, kā to vispār izdarīt, iekļauties finanšu sistēmās, saprast, kā strādā iepirkumi, kā pieteikties sacensībām, kur atrast noteikumus un visu pārējo. Šogad komandas biedri mani ievēlēja par komandas kapteini. Pateica, ka redz manī potenciālu, un grib, lai es palīdzu, visu sakārtoju. Man ir jāsaka milzīgs paldies, jo man apkārt ir lieliska komanda.
Mēs katrs viens pats to nebūtu izdarījuši. Mums ir izveidojusies lieliska ķīmija savā starpā, jau esam kā labākie draugi.
Katru dienu eju ar prieku strādāt. Mums nav neviena pasniedzēja, kurš atnāks un pastāstīs, kā to izdarīt. Tev pašam ir jāatrod, jāizdomā, kā tu to gribi darīt. Mašīnu būvējām no janvāra, tie ir kādi 4–5 mēneši. Finansiālā ziņā komanda to izdarījusi par 20 tūkstošiem eiro, bet tas ir par pašu mašīnu, vēl būs izdevumi par braukšanu, tie būs ap 40 tūkstošiem eiro kopumā.
Sestdien jūs esat Ungārijā, lai piedalītos sacensībās. Ko tas dod Latvijai?
Jā, mēs tagad darām to pirmo reizi Latvijā, nekas tāds iepriekš nav bijis un nav sanācis. Mums sanāca, ka tas vienkārši notiek. Pirmā diena sākas ar reģistrāciju, kapteiņu sapulci. Paralēli tam notiek dažādi pasākumi, kas ir saistīti ar mašīnu, – to pārbauda, vai vispār var laist trasē. Ja neizej tehnisko pārbaudi, sacensības ar to būs beigušās. Ir dinamiskās sacensības, un tas nav kā jebkurā autosportā, kad vairākas mašīnas reizē nostājas uz startu un tad sacenšas, kurš ātrāk pa trasi nobrauks. Katru mašīnu atsevišķi dažādās disciplīnās testē, katrā inženierijas aspektā – bremzes, stūrēšana, ātruma attīstīšana. Ir izturības sacensības, kad jānobrauc 21 kilometrs.
Pēc būtības testē, vai tas, ko esi uzbūvējis, iztur arī distanci, nevis tikai uz mazajiem 100 metru ieskrējieniem.
Paralēli tam visas dienas garumā notiek arī biznesa prezentācijas. Mums ir atsevišķa biznesa komanda, ir jāizveido biznesa plāns, kas jāprezentē potenciālajiem investoriem. Staigā apkārt arī no lielajām komandām, no firmām cilvēki, kas skatās šīs jaunās idejas. Kādas komandas ideju arī attīsta, ieliek tirgū.
Kas vēl ir tavā komandā?
Kopā esam 28 cilvēki, ir vairākas struktūrvienības. Esmu komandas kapteine, vēl ir tehniskais direktors, kas atbild par tehnisko komandu, kas iekļauj mašīnu. Vēl cits cilvēks atbild par biznesa plānu, loģistiku un tādām lietām. Vēl ir braucēji, kas var būt arī no mūsu vidus. Ir jābūt prasmēm, lai to novaldītu. Uz sacensībām jābūt četriem braucējiem, katrs piedalās trīs disciplīnās.
Kas notiek pēc atgriešanās no sacensībām?
Atbraucot no Ungārijas, mašīnu noliekam atpakaļ savā darba vietā, darba telpās. RTU mums ir piešķīrusi izcilas telpas, ir laboratorija ar pacēlājiem un visu nepieciešamo, lai mašīnas būvēšana notiktu. Tikmēr paralēli skatāmies un attīstām plānus jau nākamajam gadam un tagad gatavojamies vēl vienām sacensībām, kas ir Polijā. Uz Poliju izbraucam 28. augustā, sacensības ir no 29. augusta līdz 2. septembrim. Tās ir pirmās šajā Eiropas pusē.
