Jūrskolas muzeja dārzā Daumanta Kalniņa dziedātā Raimonda Paula dziesma "Latviešu jūrniekiem" savā ziņā ir muzeja himna, jo tās tapšanu iedvesmojis kāds stends, kurā redzami burinieku kapteiņu foto.
"Pie šī stenda septiņdesmitajos gados bija stāvējis Imants Ziedonis un viņam radās dzejolis "Latviešu jūrniekiem", ko [komponists Raimonds] Pauls ietērpa dziesmā – paskaties, kā viņi skatās, it kā binoklī raudzītos, it kā ar miglas tauri mums ko gribētu teikt," stāsta muzeja vadītāja Iveta Erdmane.
Pēteris Šnore – Vidzemes Kolumbs
Šajās fotogrāfijās redzamie kapteiņi tik tiešām ir ierakstījuši savu vārdu Latvijas jūrniecības vēsturē, un šodien varam tikai iztēloties, kā tas bija – ar buru kuģi doties tālās jūrās, šķērsot okeānu.
"Pēteris Šņore, mēs viņu dēvējam par Vidzemes Kolumbu, pirmais ar pašu latviešu būvēto buru kuģi aizzēģelēja līdz Amerikai. Kuģi sauca "Rota", viņi veica šo lielo braucienu, kas arī ievadīja visus tālākos Atlantijas braucienus," stāsta muzeja vadītāja.
Viņasprāt, to, ko toreiz pārdzīvoja jūrnieki, mūsdienu cilvēks nevarētu iznest.
"Viņiem nebija nekādu zāļu – ja saaukstējās, tad no ruma mučeles kapteinis iedeva malku ruma. Ja kādam bija nobrāztas rokas, no virvēm velkot, rokas bija vienās čūlās, tās ar urīnu ārstēja.
Uz kuģiem jau nebija nekāds pieczvaigžņu restorāns, ņēma līdzi dzīvas vistiņas, dzīvas cūciņas, sālītu gaļu, miltus. Vēl tādi jūrnieku cvībaki [sausiņi, cepumi] bija, kad tajos iemetās tārpi, viņi taču nemeta projām, bet ielika tējā, tārpus nosmēla un pēc tam [sausiņus] lietoja. Ja bija beigusies gaļa, tad paši zvejoja zivis, kad kuģis bezvēja laikā stāvēja uz vietas. Mājās viņi jau atbrauca tikai pēc 2–3 gadiem, netika mājās katru vasaru vai katru gadu," jūrnieku ikdienu senākos laikos atklāja Erdmane.
Bez zemniekiem nebūtu jūrskolas
Izveidot savu jūrskolu nelielā Vidzemes jūrmalas piekrastes ciemā ir pašu vietējo iedzīvotāju iniciatīva, jo tolaik šajā piekrastē būvēti burinieki, taču bija vajadzīga arī izglītība.
"Pats, pats sākums bija Krišjānis Valdemārs, kurš izstrādāja projektu. Bet nebūtu bijuši Ainažu zemnieki, tad jūrasskolas Ainažos nebūtu, jo viņi bija tie, kas savāca naudas ziedojumu.
Leģenda stāsta, ka izaudzēja kartupeļus, salika savās laivās un devās uz Pēterpili, tirgū pārdeva un pēc tam pie Krišjāņa Valdemāra notika naudas ziedošana,
jo toreiz esošajā Rīgas jūrskolā, kas bija vācu, viņiem nebija iespējas iestāties. Tāpēc viņi ļoti, ļoti atbalstīja Valdemāra ideju, jo viņi gribēja iet tālāk, aiz horizonta, būvēt lielākus kuģus un attīstīties," stāsta muzeja vadītāja.
Pamats latviešu pašapziņai
Uz muzeja jubileju ieradusies arī viena Ainažu jūrskolas absolventa Andreja Čakstes mazmeita Māra Mežgaile. Viņas vectēva lietas arī tagad glabā šis muzejs.
"Vecaistēvs bija kapteinis, viņš sāka braukt kā kuģapuika. Ziemā mācījās šeit skolā un vasarā brauca uz kuģiem. Izmācījās un beigās kļuva par kapteini, sāka ar buriniekiem braukt, tad ar citiem kuģiem. Un tad, kad muzejs te sāka vākt mantas no kuģiniekiem, mēs arī iedevām kuģa grāmatas, ērģelītes, kas uz kuģiem ir bijušas viņam, miglas tauri, dažas kuģa mantas," teic Mežgaile.
Apsveikt muzeju tā dzimšanas dienā kopā ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku pūtēju orķestri ieradies arī Jūras spēku komandieris, jūras kapteinis Māris Polencs.
"Protams, kā jebkuram latvietim man liekas, ka jūrskola ir ļoti svarīga, jo īpaši jūrniekiem. Šie ir patiešām pirmsākumi. Lai kādā jūras nozarē mēs strādātu, pamats tomēr ir izglītība, un tieši šeit arī izglītība sākās," paužot pateicību muzejam par jūrniecības auras uzturēšanu, norāda Polencs.
Viņaprāt, pamats tam, ka latviešu jūrniekus arī šodien augstu vērtē pasaulē, ir te, Ainažos, pirms 160 gadiem.
"Pirms atbraukšanas uz šejieni pāršķirstīju desmit gadu vecus vēstures ierakstus, kur arī Jānis Bērziņš saka, ka Latvija ir jūras lielvalsts un, lai kur mēs ietu, mūs zina un pazīst. Pamats ir labā izglītība, mūs novērtē gan civilajā sfērā, gan militārajā," turpina Polencs.
Savukārt muzeja vadītāja uzsver – Latvijas valsts izveides kontekstā ļoti būtiski ir tas, ka Ainažu jūrskola deva pamatu latviešu pašapziņas celšanai:
"Te bija tā drosme, tā uzdrīkstēšanās, tas, ka mēs paši varam, mēs neesam nekādi kalpi, mēs paši varam būvēt kuģus, braukt jūrā, būvēt namus. Mēs esam kā jebkura Eiropas tauta, ne vājāka, ne sliktāka."
Ainažu Jūrskolas muzejs ne vien turpina apmeklētājus iepazīstināt ar šo mūsu vēstures lappusi, bet arī ik gadu rīko mūsdienu jūrnieku salidojumus.
