Kopumā valstī jāapskata 5000 patvertņu vietas.
Latvijā, salīdzinot, ar Igauniju, Somiju, Vāciju, Poliju un Dāniju, krīzes pārvaldības sistēma nav centralizēta. Tas nozīmē, ka ministrijām ir sava atbildības joma. Tāpēc tagadējā kārtība ir grūti pārvaldāma – tā šodien secināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), sakot, ka Latvijā paredz veidot jaunu pārvaldības sistēmu, kurai finansējums pagaidām nav nepieciešams. Nauda būšot vajadzīga, kad sistēma būs gatava, taču, cik tā maksās, pagaidām neesot zināms.
Maijā ministrija ziņoja, ka Latvijā patvertņu atjaunošana vai izveidošana indikatīvi izmaksātu ne mazāk kā 99 miljonus eiro. Par tiem varētu pielāgot apsekotās gandrīz 5000 mājas, kas atbilst trešajai kategorijai jeb ļauj paglābties no potenciāli mazākām briesmām, piemēram, tās mazinātu triecienviļņus pēc sprādzieniem. Tādas ēkas pielāgot būtu tiesības, bet tas nebūtu pienākums, teic Kozlovskis.
"Mēs runājam par pirmās, otrās kategorijas potenciālajām ēkām, kuras būtu kā pienākums [atjaunot].
Šajā gadījumā tas nekādu slogu uz budžetu neuzliek. Tas būs saistīts tajā brīdī, kad attiecīgi valdītājs vai īpašnieks vēlēsies būvēt ēku, viņam būs jāņem vērā šīs izmaksas.
Tā kā tajā brīdī tikai iestāsies [jautājums] – būvēt vai ne, būs skaidrība. Jo faktiski tas, ko mēs nevarējām izdarīt – mēs nevarējām [aprēķināt izmaksas]. Pašlaik ir tikai aplēses, par cik varētu sadārdzināties ēkas, bet mums nav konkrētu būvnormatīvu, mums nav konkrētu regulējumu, lai mēs pateiktu, ka būs 30% sadārdzinājums, 50% sadārdzinājums. Tā kā šo kompromisu panācām," sacīja Kozlovskis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdz šim apsekojis 2000 vietu, no kurām vairāk nekā puse patvērumam atbilst pilnībā vai daļēji. Tās ir valsts un pašvaldību īpašumā esošās vietas. Tur glābiņu varētu rast ap 400 tūkstošiem iedzīvotāju – tā šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica glābšanas dienēta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Ivars Nakurts.
Rīgā situāciju ar patvertnēm vērtē kā labu
Rīgā no gandrīz 500 pašvaldības objektiem, kuros potenciāli varētu patverties, līdz šim apsekota ir mazāk nekā puse. Nosacījumiem pilnībā atbilst vien vairāk nekā 30 vietas. Savukārt vēl 70 atbilst daļēji. Turpina Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
"Viennozīmīgi šie 105 objekti – tas ir ļoti labs potenciāls. Šajā gadā esam "atspērušies" un identificējuši, un konkrēti nosprauduši šīs tehniskās prasības [patvertnēm]. Līdz ar to tas ir labs starts, un es viennozīmīgi esmu pārliecināts, ka tas kopējais objektu skaits pieaugs. Rēķinieties ar to, ka 105 objekti ir tikai pašvaldības, vēl būs valsts objekti, kuri atbildīs, un vēl būs privātā sektora, tā kā mums to objektu skaits kopumā būs vairākos simtos," stāstīja Reinsons.
Viņš arī norādīja, ka pašvaldības objektos jebkurā gadījumā ir jāveic dažādi pilnveidošanas darbi. "Bet tie ir objekti, kas potenciāli būtu patvērumam pielāgoti. Līdz ar to, jāvērtē šis virziens ļoti pozitīvi. Mums ir skaidrība uz kādiem objektiem jāskatās, kādas ir galvenās prasības izmitināšanai," norādīja Reinsons.
Cik naudas varētu prasīt patvertņu labiekārtošana un pārbūve, pašvaldība pagaidām nevarot pateikt.
Galvaspilsēta patlaban gan nevar pateikt, cik daudz finansējums jāatvēl patvertņu pielāgošanai. Tāpat, pašlaik vēl arī nav zināms, cik daudz vietu patvertnēs varētu būt.
Kā trūkst? Uzrakstu "Patvertne"
Arvien biežāk pilsētvidē iedzīvotāji redzēs uzrakstus "patvertne", taču uz šīm vietām ekskursijās iedzīvotāji doties nevarēs – par to un citiem civilās aizsardzības jautājumiem otrdien runāja Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" aicinātie eksperti.
"Kas trūkst? (Trūkst) šī vizuālā lieta, ko es ieraugu, ikdienā pārvietojoties, veicot savas dienas gaitas, piemēram, vedot bērnu uz skolu, dodoties uz darbu, pastaigājoties vai izvedot laukā suni. (Tā ir) zīme ar uzrakstu "Patvertne". Lai preventīvi veicinātu šo ieinteresētību valsts un pašvaldību iestādēm, kuras ir apsekotas, mēs esam izdalījuši pagaidām 100 zīmes, lai tās izvieto savos apsekotajos objektos. Zemgalē, pieņemsim, ir uzstādītas deviņas (zīmes), Vidzemē – sešas, Latgalē – divas, Rīgā ir viena," stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ivars Nakurts.
Viņš arī uzsvēra: šāda zīme nozīmē to, ka šajā vietā paredzēta patvertne, taču iedzīvotāji to nevarēs apskatīties kā ekskursijas objektu. Jo objekta īpašniekam vai apsaimniekotājam tur jānodrošina sabiedriskā kārtība un drošība.
"Bet pēc būtības trūkst tikai normatīvā akta, kas pasaka, kas ir patvertne, tas ir procesā," norādīja VUGD pārstāvis.
Tiesa, par šiem uzrakstiem plānots publiskais iepirkums, kas prasīs trīs mēnešus. "Diemžēl ir mums jāievēro likums, Publiskā iepirkuma likums, nav nekādas atkāpes vai priekšrocības, kādā mēs to varētu izdarīt. Ko var izdarīt – ja visas šīs apsekotās valsts un pašvaldības iestādes pašas vērstos pie komersanta un iegādātu savam objektam (šādu zīmi) – līdzīgi kā numurzīmi vai ielas nosaukuma zīmi – tad šī problēma atkristu. Redzot to, ka neiet šī lieta uz priekšu, mums atkal nākas spert soli uz priekšu. Atkal ir uzdevums, politisks uzdevums, iegādājam un izdalām šīs zīmes, ja īpašnieks pats to nevar izdarīt.
Tad jautājums: kā mēs veidosim drošības kultūru neiesaistoties?" sacīja Nakurts.
Raidījumā aplūkoja arī jautājumu, kā sagatavoties briesmu brīdim. Kā norādīja eksperti: lai arī lieli pārtikas krājumi nav jāveido, nodrošināties vajadzētu, draudu situācijā līdzi jābūt radio aparātam, kas darbojas ar baterijām, lukturītim, uzlādētam mobilajam tālrunim, kā arī ārējai elektroenerģijas bankai tālruņa uzlādēšanai. Jābūt arī pierakstītiem telefona numuriem, lai zinātu, ar ko sazināties savā pašvaldībā, jāzina ar tālruņa numurs 112, kā arī mobilajos tālruņos jāielādē 112 lietotne.
