Kad Latvijas Radio piestāja pie ābelēm, kuras bija paredzēts likvidēt, un uz kurām uzlīmēti uzraksti "Nezāģēt", no blakus esošajām mājām iznāca te dzīvojošais Māris Raģelis. Viņš pastāstīja, ka par ābeļu nociršanu uzzinājis no ceļa strādniekiem:
"Nejauši. Ceļa strādnieki atzīmēja ābeles, es interesējos – kāpēc jūs atzīmējat. Viņi saka – šitās ābeles tiks nocirstas. Priecājamies, ka ceļu remontē, bet pēkšņi visas 25 ābeles cirtīs nost."
Ceļa darbinieki skaidrojuši, ka ābeles traucē atjaunot notekgrāvjus.
"Argumenti, ka āboli krīt grāvī, novades sistēma traucēta, pēc tam saknes bojās jauno segumu. Mēs saprotam, ka tās ābeles ir [ilgi] nodzīvojušas, bet jautājums – ja viens zars maisa ekskavatoram, vai tāpēc jāzāģē ābeles?" neizpratni pauda Māris. "Manā bērnībā viņas ir stādītas, manu vecāku un brāļa koptas, vienmēr godā turētas!"
Savas emocijas pauda arī tirzmaliete Ieva Bērziņa un rakstniece Laima Kota, kuras lauku mājas ir Tirzas pagastā. Viņa atzina, ka ļoti labi saprot vietējo cilvēku emocijas, aizstāvot ābeles:
"Cilvēki ir uztraukušies par to, ka viņu senči, kas te ir dzīvojuši, tēvu tēvu mājās paši ir stādījuši, ka šīs ābeles tiek iznīcinātas.
Viņi jau neredz šeit tikai ābeles, te jau redz vectēvus, redz senčus."
Tirzas Kultūras nama vadītāja Alda Alberte vēstuli ar lūgumu palīdzēt saglabāt Tirzai raksturīgo ainavu nosūtījusi arī Valsts prezidentam.
"Visi, kas brauc caur Tirzu, priecājas par šīm ābelēm. Es daudz ko nezinu par šiem tehniskajiem projektiem, aprēķiniem, par ceļu dažādām kolīzijām, bet es redzu, ka ābeles ir gana tālu no ceļa, un darbus var izdarīt dažādi. Var izdarīt arī tā, ka ābeles absolūti neskar, bez tam šis ir vietējās nozīmes ceļš, kur ir ātruma ierobežojums – 50 kilometru stundā," sacīja Alberte.
Nav pret remontu, bet ir par kompromisu
Te gan jāteic, ka Tirzas iedzīvotāji nebūt nav pret ceļa remontu, – tas, ka remonts nepieciešams, sarunās tiek uzsvērts vairākkārt. Neizpratne ir par to, kāpēc no "Latvijas Valsts ceļu" puses nebija nekādas informācijas par iecerēto ābeļu zāģēšanu. Tirzas attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Nils Treijs uzsvēra, ka svarīgi šajā situācijā būtu meklēt kompromisu:
"Projekts viņiem nav jāsaskaņo, tā ir viņu teritorija, līdz ar to viņi tam pieiet tā diezgan vienkārši. Bet mēs labi redzam no šī punkta, ka tās ābeles ir pietiekami tālu. Te ir dabiskais kritums, kas viegli ļauj izveidot grāvjus. Tie nav jāveido dziļi, ir visas iespējas saglabāt tās ābeles. Mūsu galvenais uzstādījums ir, lai vienkārši ar mums runā, lai mēs saprotam, kāpēc, kas notiek," skaidroja Treijs.
Arī rakstniece Kota vērtēja, ka galvenā problēma jau ir komunikācijas trūkums:
"Tirzmalieši ir aizvainoti par to, ka, pirmkārt, netika informēti par to, ka tās ābeles tiks zāģētas nost. Es ļoti labi saprotu šo problēmu, ka ceļi ir vajadzīgi, bet neprot sarunāties ar sabiedrību. Bet sabiedrība jau vairs nav tā, kurai pasaka: "Ziniet, no Maskavas viss ir labāk redzams"."
Ābeļu aizstāvībai tagad Tirzā tiek vākti paraksti, nosūtīta vēstule uzņēmumam "Latvijas Valsts ceļi". Treijs norādīja, ka telefoniski gan saņemta atbilde, ka pagaidām ābeles netiks cirstas:
"Pašlaik gaidām oficiālo atbildi. Mēs ceram, ka kopā ar viņiem, ar pasūtītāju, ar būvnieku, iziesim cauri un apskatīsimies, ar kurām [ābelēm] varbūt nevar savādāk un kuras varbūt arī tiešām jānozāģē. Bet lielāko daļu, spriežot pēc visa, ir iespējams atstāt, absolūti neietekmējot pārējos darbus."
Lūdzot komentēt situāciju, "Latvijas Valsts ceļi" Latvijas Radio apstiprināja, ka saistībā ar iedzīvotāju iebildumiem darbi tiks veikti, necērtot ābeles.
Grāvju tīrīšana notiks atbilstoši projektam un jārēķinās, ka šo darbu laikā var tikt bojātas ābeļu saknes.
Atbildes vēstulē gan arī tiek uzsvērts, ka vairākas ābeles ceļa nodalījuma joslā ir iestādītas pavisam nesen, un tas neatbilst normatīvajam regulējumam. Ceļa nodalījuma joslā esošo apaugumu ceļa pārvaldītājs ir tiesīgs noņemt, ieskaitot augļu kokus.
