Pirmajās nedēļās ombuda amatā Apsalons novērojis, ka nepieciešams sabiedrībā veidot dziļāku un precīzāku izpratni par sabiedrisko mediju darbību, lai cilvēki saprastu ne tikai to, ko sabiedriskie mediji vēsta, bet arī to, kāpēc tie veido konkrēto saturu. Medijpratības jautājums esot arī viena no ombuda atbildības sfērām.
Vienlaikus Apsalons novērojis, ka starp mediju pārstāvjiem pastāvot priekšstats, ka ombudam jāpilda sava veida sabiedrisko mediju aizsarga funkcija.
"Mediju pārstāvji grib redzēt ombudu kā mūri, kas nostājies starp sabiedriskajiem medijiem un sabiedrību, un aizsargā medijus no sabiedrības uzbrukumiem. Tas nesaskan ar manu redzējumu, jo es nedomāju, ka šāds mūris ir vajadzīgs. Manuprāt, tā ir bīstama pozīcija, ja sabiedriskie mediji cenšas no sabiedrības norobežoties. Manuprāt, ombudam būtu jākļūst par sava veida apaļo galdu.
Tam būtu jāspēj pie tā sasēdināt gan mediju, gan sabiedrības pārstāvjus, lai nonāktu pie kopīgiem priekštatiem gan par sabiedrisko mediju mērķiem, gan nolīdzsvarotu priekšstatus par to, ko un kā tie dara," pauda ombuds.
Apsalons norādīja, ka žurnālisti bieži vien grib, lai ombuds tos pasargā lielākoties no emocionāliem un bieži nepamatotiem uzbrukumiem medijiem, tomēr, kā uzsvēra ombuds, no sabiedrības norobežoties ir bīstami, tāpēc jāatrod veids, kā saglabāt emocionālo stabilitāti arī situācijās, kad sabiedrības reakcija ir negatīva un nepamatota.
Ombuds no sabiedrības saņem apmēram divus iesniegumus nedēļā, teica Apsalons.
Apsalons, kuram nav pieredzes žurnālistikā, norādīja, ka pirmajās darba nedēļās jau paguvis gūt pirmās mācības: "Esmu ļoti daudz iemācījies un, šķiet, daudz labāk izprotu žurnālistu darbu sabiedriskajos medijos, nekā bija priekšstati līdz šim." Viņš esot saskāries arī ar pirmajām neveiksmēm, kas esot komunikatīvas.
"Komunikācijā neveiksmes lielākoties veidojas no tā, ka mēs pieņemam, ka otra puse ir ar tādu pašu zināšanu, pieredzes un izpratnes līmeni, kā mēs. Bet lielākoties tā nav.
Lielākoties tie konteksti atšķiras, tāpēc bieži vien mūsu labi iecerētā ziņa vai vēstījums tiek iztulkots kaut kā savādāk. To es saucu par komunikatīvu neveiksmi," pauda Apsalons, skaidrojot, šīs neveiksmes bieži esot redzamas arī sabiedrības iesniegumos, kuru pamatā esot sabiedrības neizpratne.
