No vardarbības Latvijas skolās cieš aptuveni 37 procenti skolēnu. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") teic, ka tas ir ļoti slikts rādītājs. Viņa uzsver, ka vardarbība – fiziska un emocionāla – ir iesakņojusies sabiedrībā plašāk un tā nav tikai skolu problēma.
"Skola ir vieta, kur mēs to ieraugām. Bet būtībā tie iemesli jau ir ļoti dažādi un daudz, tāpēc te ir darbs kopīgi ar sabiedrību," saka Čakša.
IZM secinājusi, ka skolotāju zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos noveco un netiek pilnveidotas, tāpēc plānots precizēt Ministru kabineta noteikumus. Arī pašvaldībām vardarbības gadījumos būs jārīkojas ātrāk.
"Pašvaldību starpinstitucionālā sadarbības grupa tad, kad nepieciešama ātra rīcība vardarbības gadījuma risināšanā, tiek sasaukta divu darbadienu laikā. Tas bija liels klupšanas akmens pirms tam, jo šiem gadījumiem jau radās noilgums un šo situāciju risināja diezgan lēni," atzīst IZM Izglītības departamenta direktores vietniece Olga Ozola.
Turklāt vardarbīgos skolēnus no pārējās klases vai grupas varētu nošķirt uz nevis vienu vai divām, bet līdz pat 30 dienām, lai meklētu situācijas risinājumu. Ozola uzsver, ka vardarbības skolās aktualizēšana norāda uz sabiedrības lielāku izpratni par šiem jautājumiem.
Taču speciālisti arī ir vienisprātis, ka, lai izskaustu problēmu, vajadzīgs plašāks darbs ar sabiedrību un ka vardarbības saknes nav izglītības iestādēs.
"Vardarbība izglītības iestādē neaug izglītības iestādē. Un šeit mēs varam runāt par plašākām sabiedrības problēmām, par vecāku attieksmi, par zināmām arī ekonomiskām neveiksmēm, jo mēs redzam, ka arī bieži vien sociālekonomiskais stāvoklis ietekmē vardarbības līmeni, gan arī par citām sabiedrības problēmām – atkarības, finanšu trūkums, varbūt [iemesls ir] personiskas neveiksmes," uzskata Ivans Jānis Mihailovs, Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis.
Liela problēma ir sabiedrības iecietība pret novērotu vardarbību. Sevišķi kaitniecīga ietekme uz bērniem ir tad, ja vardarbību ģimenēs tolerē pašu vecāki.
"Šad tad izskan frāzes "kautiņš ir normāli", "kurš tad nelamājas?" un "kurš tad mums ir ideāls?" – Mihailovs min piemērus.
Tāpēc uzmanība tiks pievērsta arī vecāku izglītošanai vardarbības mazināšanā. Jau tagad viņi tiek aicināti meklēt palīdzību, lai papildinātu zināšanas vardarbības atpazīšanā un novēršanā.
Tikmēr daudzi vecāki sūdzas Tiesībsarga birojam par to, ka vardarbību tolerē tieši skolas, neiesaistoties tās novēršanā.
Tiesībsarga birojā iesniegumu netrūkst, pēdējo gadu laikā skaits nav mazinājies. Tāpēc birojs atzinīgi novērtē valdības nule apstiprinātā ziņojuma punktu, kas paredz grozījumus Izglītības likumā.
Arī Bērnu aizsardzības centrā atzīst, ka plāns ir īstenojams.
Iespējams, dažiem jautājumiem jāmaina termiņi un, iespējams, dažām programmām būtu vajadzīga papildu nauda, par piemēru minot pedagogu apmācīšanu vardarbības atpazīšanā.
