ĪSUMĀ:
Jauna draudzība
Ir 13. septembra vakarpuse Rīgā, Daugavgrīvas centrā. Šeit – starp daudzstāvu bloka mājām, netālu no sabiedriskā transporta pieturas un vietējā pārtikas veikala – savu telti aģitēšanai uzslējusi partija "Latvija pirmajā vietā". Sociālajos medijos reklamēts, ka ieradīsies arī tās līderis Ainārs Šlesers, bet iesākumā vēlētājus uzrunā bariņš aktīvistu un bijušais Rīgas mērs, partijas "Gods kalpot Rīgai" vadītājs Oļegs Burovs.
Burova vadītie biedri no "Gods kalpot Rīgai" šajās vēlēšanās startē partijas "Latvija pirmajā vietā" sarakstā, bet iepriekš kopīgs politiskais piedāvājums vēlētājiem viņiem bijis ar "Saskaņas centru". Savulaik abu šo partiju līderi – Nils Ušakovs un Andris Ameriks – gandrīz desmit gadus vadīja Rīgas domi. Šajā laikā galvaspilsēta iezīmējās kā korupcijas citadele – Rīgas pašvaldībā un tās pārraudzības iestādēs gaismā nākuši 27 ar korupciju saistīti kriminālprocesi. Tiesa, ne visas lietas beidzās ar vainīgo saukšanu pie atbildības. Naudas izteiksmē lielākās kukuļošanas lietas joprojām tiek izmeklētas.
Tagad "Gods kalpot Rīgai" nomainījusi partneri. Burovs stāsta, ka Šlesers kā politiķis viņam patīk, jo nevērpjot intrigas. Ne visos jautājumos pilnībā viņiem viedokļi sakrītot, taču lielu domstarpību nav un simpatizē arī Šlesera attieksme pret krieviem. Burovs saka: "Viņš nedala ne uz labiem krieviem vai uz kaut kādiem krieviem... un es esmu pārliecināts, ka man nevajadzētu, es atvainojos, katru nedēļu teikt, ka esmu labs un ka esmu labs krievs, un ka es mīlu. Es esmu tas pats pilsonis."
Partijas "Latvija pirmajā vietā" programmā ietverts solījums panākt, ka, beidzot vidusskolu, bērni runās četrās valodās, bet pašas partijas mājaslapa ir pieejama divās valodās – latviešu un krievu valodā. Arī aģitācijas materiāli partijai nodrukāti divās valodās.
Uz Latvijas Radio jautājumu – vai ar to saprotams, ka partijas politiķi orientējas uz krieviski runājošo vēlētāju, jo materiāli gatavoti arī krieviski, Burovs atbild: "Vai jūs gribat visus krievus atdot [Aleksejam] Rosļikovam?" Rosļikovs ir no partijas "Stabilitātei!".
Burovs uzskata, ka pēdējā laikā vairāk jūtama atšķirīga attieksme pret krieviem Latvijā un sabiedrības integrācija būtu jāsāk jau pašvaldību līmenī. "Daži krievi, kas nāk 9. maijā, nāk uz turieni… diemžēl tā izveidojās situācija, ka viņiem nav, kur savu nacionālo identitāti parādīt. Kad es savā laikā, būdams domes priekšsēdētājs, organizēju Masļeņņicu Līvu laukumā, to lieliski uztvēra visi. Ārzemnieki vēl stāstīja, ka Rīga ir lieliska multinacionāla kultūras pilsēta. Latvieši par to, ka tas ir interesanti, un krievi – viņi dabūja kaut ko citu," saka Burovs.
Šlesera un Co sarunas
Kamēr Latvijas Radio runāja ar Burovu, tikšanās vietā ar vēlētājiem ir ieradies arī partijas "Latvijas pirmajā vietā" līderis Šlesers. Latvijas Radio žurnālistei Indrai Sprancei, kura gatavo šo rakstu, bija bažas par Šlesera gatavību runāt, jo 2017. gadā žurnālā "Ir" viņa publiskoja Šlesera, smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga un citu personu viesnīcā "Rīdzene" ierakstītās sarunas. Tajās šie politiķi sprieda par to, kā pārvaldīt valsti, cita starpā arī "sakārtot" sabiedriskos medijus – Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.
Lūk, neliels fragments no Šlesera sarunas ar ekspremjeru Vili Krištopanu, kas arī šobrīd kandidē no partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksta. Šī saruna ierakstīta pirms 12 gadiem, arī īsi pirms Saeimas vēlēšanām. Šlesera un Krištopana teikto rakstam pievienotajā skaņas ierakstā ierunājuši Sprances kolēģi.
Šlesers: Mēs uztaisīsim tā. Apvienosim radio ar televīziju kopā un izmetīsim visus "nafig". Streipus un pārējos.
Krištopans: Pareizi, "nafig" viņi tur ir. Viņi tā kā tāda nelaime!
Šlesers: Izmetīsim ārā un saliksim normālus, progresīvus cilvēkus un viss. Lai nebūtu tā, ka katru dienu tu ieslēdz radio un atkal tevi gāna. Atkal tur ņemas. Ir vienkārši jāpārņem un jāuztaisa normāla vertikāle.
Krištopans: Tā kā Krievijā, teiksim!
Pierādījumu vākšana oligarhu lietā izgāzās, taču tiesībsargu ierakstītās sarunas deva ieskatu, kā tika pieņemti Latvijai svarīgi lēmumi. Piemēram, kāpēc, pēc Šlesera domām, tika izgāzta ģenerālprokurora Jāņa Maizīša apstiprināšana? Toreiz Šlesers teica: "Aivars [Lembergs] nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram."
Pēc kādiem principiem oligarhi izvēlas valsts augstākās amatpersonas? Lūk, fragments, kurā Šlesers piedāvā Lembergam iecelt pašam savu valsts prezidentu.
Šlesers: Ir jāieliek pareizs prezidents. Man ir priekšlikums sekojošs – Tev ir jānozīmē prezidents.
Lembergs: Baigā atbildība.
Šlesers: Piedod, bet, nu, mēs ar "Saskaņu" nobalsosim "par" un tev ir savs prezidents. Kā saka, viņam ir jāatbilst kritērijiem, bet šoreiz tas nevis tā trīspusēji saskaņots, bet tu uzņemsies atbildību par šo posteni. Tev ir savs prezidents, kurš X stundā, kā saka, varēs tev palīdzēt.
Rīdzenes sarunās arī dzirdams, kā Šlesers, Lembergs un citi kaļ dažādus citus plānus, tajā skaitā vērtīgu valsts aktīvu pārņemšanu.
Tagad Šlesers šīs sarunas nevēlas atcerēties: "Paklausieties, paklausieties man tajā… es nezinu, kādas jūs sarunas un ko jūs esat klausījušies, ko skatījušies, bet laikā, kad tas viss notika, vispār, kā saka, man nevienu sarunu… es neesmu ne dzirdējis, ne…" Tad, kad Latvijas Radio atgādina, ka sarunas ir publicētas žurnālā "Ir", atsaka: "Es nezinu, ko jūs publicējāt. Es zinu vien to, ja es būtu kaut kur pie kaut kā vainīgs, esošā vara mani būtu pakārusi tur Doma laukumā aiz kājām vai kā."
Detalizētāk Šlesers par toreiz viesnīcā sarunāto negrib runāt. Latvijas Radio gan uzsver, ka nekādi nevēlas aizvainot Šleseru, tomēr "Rīdzenē" ierakstītais raisa jautājumus, vai Šlesera jaunā partija nav kāds slepens Kremļa projekts. Šis jautājums Šleseru vēl vairāk nokaitina: "Ziniet ko, man gribētos jūs pasūtīt uz dažiem burtiem, bet es šo nedarīšu. Tāpēc, ka es vienmēr esmu skaidri pateicis – līdz 24. februārim es viennozīmīgi biju par to, ka Latvija, kurai ir blakus Krievija, Baltkrievija kā kaimiņvalstis, kuras mēs nevaram nomainīt, mums ir jāatrod līdzsvars. Mēs esam Eiropas Savienībā, NATO, bet mums ir jāsadarbojas ar kaimiņiem neatkarīgi no tā, kādi viņi ir. Bet diemžēl 24. februāris visu ir izmainījis un es esmu skaidri pateicis, ka Krievijas agresija pret Ukrainu, tā ir agresija, pilnīgi nepieņemama un nosodāma, un līdz ar to, kamēr karš nav beidzies, Latvija nekādas attiecības ar Krieviju, Baltkrieviju veidot nevarēs."
Partiju daudz
Uz Latvijas politikas skatuves Šlesers ir jau kopš 1998. gada, kad tika dibināta Jaunā partija. Vēlāk tapa "Latvijas pirmā partija", Šlesera reformu partija, apvienība "Par labu Latviju", partija "Vienoti Latvijai".
2011. gadā Šlesers kopā ar pārējiem 10. Saeimas deputātiem savus mandātus zaudēja pēc tam, kad tauta referendumā atlaida Saeimu. Referendumu toreiz rosināja prezidents Valdis Zatlers pēc tam, kad vairums tautas kalpu atteica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā.
Taču tas netraucēja Šleseram startēt arī 11. un 12. Saeimas vēlēšanās, bet bez panākumiem. Tagad Šlesers atkal mēģina atgriezties un kompānija ir raiba. Deputātu kandidātu rindās ir gan Šlesera, gan Burova, gan arī Krištopana ģimenes locekļi, sarakstā atrodams arī brīnumūdens tirgotājs, sociālo tīklu influencere, mācītājs un vairāki deputāti, kas iepriekš startējuši no citām partijām, tajā skaitā Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča un Linda Liepiņa no izjukušās "KPV LV".
Solījumi mantoti
Tie solījumi vēlētājiem, ar kādiem Šlesers startē šajās vēlēšanās, pēc būtības ir ļoti līdzīgi tiem, ko viņš politikā piedāvājis visu laiku arī citos savos politiskos veidojumos. Priekšplānā – ģimenes un kristīgās vērtības, kas tiek pasniegtas komplektā ar dāsniem solījumiem par dažāda veida atbalstu palielināšanu, nodokļu samazināšanu un citām, nereti populistiskām idejām. Tās izskatās skaistas, taču raisa jautājumus par to, kādā veidā visu to var atļauties?
Šlesera pašreizējo solījumu programmā ir arī apņemšanās atjaunot termiņuzturēšanās atļauju programmu. Tā tikai nupat pilnībā slēgta, sākoties noziedzīgajam Krievijas iebrukumam Ukrainā.
Tikmēr saistības pret valsti, kas izveidojušās iepriekšējiem viņa veidotajiem politiskajiem spēkiem, Šlesers neplāno pildīt. Toreiz, pirms 2006. un 2010. gada vēlēšanām, apvienība "LPP/LC" un "Par labu Latviju" par kampaņas finansēšanas pārkāpumiem valstij palika parādā 860 tūkstošus eiro. Tagad uz jautājumu par šī parāda atdošanu, Šlesers saka: "Tas, ka uztaisīja uzrēķinu, tur jau nebija nekāda pārkāpuma. Tas vienkārši bija viedoklis, ka viņiem šķita, ka tā nedrīkstēja darīt. Šodien, es atvainojos, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio reklamē [Krišjāni] Kariņu, [Egilu] Levitu un visus pārējos, kāpēc jūs mani neuzaicināt uz tiešraidi? Tagad es ar jums runāju. Jūs visu izgriezīsiet ārā!"
Šleseram Latvijas Radio skaidroja – gan jau arī viņam būs bezmaksas ētera laiks speciāli tam paredzētā rubrikā sabiedriskajos medijos, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā noskaidrots, ka "LPP/LC" un "Par labu Latviju" parādi valstij arvien ir aktīvi, tātad piedzenami. Šo parādu nomaksa būtu labs piemērs, kā ar darbiem apliecināt savas rūpes par Latvijas iedzīvotāju labklājību, nevis tikai ar populistiskiem solījumiem partijas programmā.
Tiesa, arī pie iespējas tos īstenot Šlesera jaunajai partijai vēl jātiek. Vēlētāju aptaujās partija "Latvija pirmajā vietā" šobrīd balansē uz Saeimā iekļūšanas vai arī neiekļūšanas robežas.
