Prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam pauda pārliecību, ka ikvienai demokrātiskai valstij ir pienākums rīkoties, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti.
"Valsts sodu politika ir viena no pašaizsargājošās demokrātijas izpausmēm, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem vēršoties pret iekšējo un ārējo valsts apdraudējumu," norādīja prezidents.
Prezidents piedāvā par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību noteikt sodu līdz 5 gadiem vai probācijas uzraudzību, vai naudas sodu, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Pašlaik likums paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā prezidents ierosina noteikt sodu no viena gada līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Pašlaik likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Prezidents arī ierosina papildināt šo likuma pantu, nosakot, ka par šādām darbībām, ja tās izdarītas personu grupā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Pantā par neizpaužamu ziņu nodošanu ārvalstij ierosināts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Pašlaik likums paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Savukārt par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij ierosināts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Pašlaik paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Tāpat prezidents ierosina noteikt, ka par neizpaužamu ziņu vai noslēpuma nodošanas ārvalstij organizēšanu vai vadīšanu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Rinkēvičs arī ierosina papildināt likumu, paredzot, ka par individuālas vai kolektīvas apmācības organizēšanu nolūkā attīstīt kaujas spējas un prasmes vai dalību šādās apmācībās, izņemot gadījumus, kad tās tiek organizētas un veiktas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildes nodrošināšanai, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu.
Rinkēviča ieskatā Krimināllikuma regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm vai nesamērīgi ierobežojošs iepretim aizvien jaunām indivīdu kaitīgās darbības izpausmēm.
"Uzskatu, ka bargāku sodu noteikšana Krimināllikumā par noziegumiem pret valsti būs nepārprotams likumdevēja vēstījums
gan Krimināllikuma piemērotājiem, gan Latvijas un ārvalstu sabiedrībai, ka Latvija nepieļaus savas drošības apdraudējumu," rakstīts Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
Vienlaikus ar šiem Krimināllikuma grozījumiem Valsts prezidents, ņemot vērā no tiesībaizsardzības iestādēm saņemto informāciju, aicina Tieslietu ministriju pievērst uzmanību plašākai un sistēmiskai sodu politikas regulējuma pārskatīšanai, izvērtējot nepieciešamību paredzēt atbildību arī par citām darbībām, kas apdraud Latvijas drošību.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents drīz pēc stāšanas amatā šī gada jūlijā intervijā LTV pauda neizpratni par 15 500 eiro naudas soda piemērošanu Kremļa propagandistam Maratam Kasemam par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai, kā arī par nosacīto sodu par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu, kaut likums paredz arī bargākus sodus.
Rinkēvičs kritizēja, ka prokuratūra "kusli skaidro savus lēmumus" – nepietiek tikai ar likuma pantu uzskaitījumu.
Pēc tikšanās ar prezidentu sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās solīja vērtēt Tieslietu padome.
