ĪSUMĀ:
- Grāmatas "Tur lejā" tulkotāja Signe Viška saņēmusi draudus, par kuriem viņa vērsusies policijā.
- Grāmata paredzēta bērnu seksuālajai audzināšanai.
- Skaidrojumi, kas izklāstīti grāmatā, daudzus neapmierina, viņiem sašutumu paužot sociālajos tīklos.
- Rakstnieku savienība aicina nepieļaut draudiem kļūt par normu valstī.
- Viška: Grāmata nav obligātā literatūra, vecāki paši var izvērtēt tās piemērotību bērnam.
- Valsts policija sākusi pārbaudi par iespējamiem Bērnu tiesību aizsardzības un Pornogrāfijas likumu pārkāpumiem.
Par draudiem vēršas policijā
Rakstnieku savienībā norādīja, ka līdzās viedokļu paušanai sociālajos tīklos izskanējuši arī draudi grāmatas autoriem, tulkotājiem vai izdevējiem. Grāmatas tulkotāja saņēmusi draudus sociālajos tīklos un privātās ziņās. Gan anonīmi, gan neanonīmi lietotāji sola izrēķināties uz ielas, novēl izvarošanu, necenzētā leksikā apmelo pedofiliska satura izplatīšanā.
Tulkotāja par izskanējušajiem draudiem un naida runu vērsusies Valsts policijā.
Rakstnieku savienība aicina nepieļaut, ka draudi autoriem, tulkotājiem vai izdevējiem kļūst par normu Latvijā.
Internetā publicēts arī video, kurā redzama grāmatas dedzināšana, kas esot uzskatāms par sagatavošanos noziegumam, radot tīšus labvēlīgus apstākļus, noskaņojot un aicinot sabiedrību nostāties varmākas pusē, paužot apzināti sagrozītu informāciju un nepatiesas ziņas par tulkotāju un grāmatas saturu, norādīja Rakstnieku savienība.
Tulkotāja: Šo grāmatu neizsniedz kopā ar dzimšanas apliecību
Publiskā ierakstā savā "Facebook" profilā notikušo apstiprinājusi arī pati tulkotāja Signe Viška. Viņa ierakstā norādījusi, ka par notikušo daudz diskutēt nevēlas, tomēr norāda, ka katrs vecāks pats var izvērtēt, vai šī literatūra ir piemērota viņa bērnam.
"Ja grāmata tiek atzīta par nepiemērotu, viss kārtībā, to var nolikt atpakaļ plauktā un iet tālāk. Šis darbs nav obligātās literatūras sarakstos, un to neizsniedz kopā ar dzimšanas apliecību.
Vēlos vērst uzmanību tieši uz aklo naidu un radikālajām viedokļu izpausmēm, kas šobrīd manāmas visās malās. Kāds paņem grāmatu, aizdedzina to un procesu lepni dokumentē "TikTok". Vēl kāds nopērk "Tur lejā" un mēģina aizdedzināt pie grāmatnīcas durvīm. Cits uzreiz pēc darba iegādes saplēš to turpat pie kases. Vai man maz vajag skaļi teikt, ko un kādu laiku man atsauc atmiņā publiska grāmatu iznīcināšana?" rakstīja tulkotāja.
Kā pauda Viška, viņasprāt, grāmatā nekā nosodāma nav un, ja grāmatu neiztulkotu viņa, iztulkotu kāds cits: "Un vai tas jebkādā veidā risinātu šo situāciju, kurā tulkotāja (arī izdevēja un pat redaktore) saņem draudus un nebeidzamu virkni naidīgu komentāru?"
Dzejniece un Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekle Sandra Ratniece Latvijas Radio atgādināja, ka arī demokrātijai ir savas robežas, ko nedrīkst pārkāpt:
"Mūsdienās diskusija un demokrātija, protams, ir laba lieta, un tādai ir jābūt, bet ir arī savas robežas, ko nedrīkstam pārkāpt – tas nav ētiski."
"Man personīgi, piemēram, šis gadījums ļoti asociējas ar vilku baru – vilku bars uzbrūk ganāmpulkam, vājāk aizsargātajiem. Jā, protams, mēs arī esam rakstījuši, ka diskusijās dzimst patiesība, bet šai patiesībai ir jādzimst cieņpilni un ar pamatojumiem, un respektējot arī to, ka mūsu sabiedrībā mēs esam toleranti un pieņemoši – dažādus cilvēkus un dažādus viedokļus pieņemoši," turpināja Ratniece.
Sociālantropologs: Jārunā par vārda brīvības lomu sabiedrībā
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidroja – fakts, ka cilvēki grib izlabot vai koriģēt citu cilvēku rīcību, nav nekas neparasts, taču, pateicoties sociālajiem medijiem, pašlaik to ir iespējams darīt ar ļoti attāliem cilvēkiem, kurus nepazīstam, un situācijām, kuras pilnībā nepārzinām.
"Tas, kas ir ļoti satraucoši visā šajā, ir, ka tie ir ļoti personiski un ārkārtīgi agresīvi uzbrukumi, kā šādos gadījumos parasti, it sevišķi attiecībā uz sievietēm, tiek vērsts ar novēlējumu vai ar tādu vēlmi, ka kāds varētu izvarot šīs sievietes, ar tādiem fiziskās izrēķināšanās draudiem. Tas drīzāk liek domāt, kāds ir raksturs mūsu sabiedrībai," pārdomās dalījās Sedlenieks.
Taču, runājot par izvēli grāmatu tulkot vai netulkot, Sedlenieks uzsvēra, ka būtu vērts domāt un runāt par to, kāda ir vārda brīvības loma mūsu sabiedrībā. "Vai mēs uzticamies tam, ka cilvēki savstarpēji komunicējot, izsakot argumentus, var nonākt pie racionāla iznākuma, vai mēs uzskatām, ka tas, ka tiekam pakļauti noteiktai informācijai, uzreiz padarīs mūs par tās pieņēmējiem," viņš sacīja.
"Viens no iebildumiem ir, ka šie materiāli paši par sevi, tikai tāpēc, ka tie padara šo informāciju pieejamu, kaut kādā veidā liek cilvēkiem rīkoties noteiktā veidā, kas, protams, ir diezgan absurdi, jo cilvēki tomēr ir spējīgi pieņemt morālus lēmumus – vai mēs piekrītam šai informācijai vai nepiekrītam, vai mēs to gribam pieņemt vai nepieņemt. Piemēram, ja mums ir informācija par holokaustu vai par koncentrācijas nometnēm, vai par slepkavībām – tas nenozīmē, ka šīs ir lietas, kas mums kļūs pievilcīgas vien tāpēc, ka mēs par tām uzzināsim," viņš skaidroja.
Pēc vairāku iesniegumu saņemšanas, kuros lūgts izvērtēt, vai saistībā ar bērnu grāmatu nav pārkāpts Bērnu tiesību aizsardzības likums un Pornogrāfijas likums, Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi.
KONTEKSTS:
Apgādā "Pētergailis" izdotā un no vācu valodas tulkotā autoru kolektīva grāmata "Tur lejā" ir paredzēta bērnu seksuālajai audzināšanai. Tā pievērsusi lielu sabiedrības uzmanību un radījusi viedokļu vētru sociālajos medijos saistībā ar veidu, kā grāmatā skaidroti vairāki ar seksualitāti un dzimumu saistīti aspekti.
"Tur lejā" autori ir Peifers Noa Loviss, Blats Linu Letīcija un Kavamura Jajo.
