Sīkus pilienus, kas elektrovilcienos veidojas uz atsevišķiem logiem, nevar noslaucīt ne no salona, ne arī no ārpuses. Tie veidojas starp stikliem. Kāds no logiem ir norasojis tikai daļēji, bet cits – pilnībā. Pēc Latvijas Radio novērojumiem logi aizsvīst kā siltā, tā arī vēsā laikā.
"Viens no iemesliem varētu būt, bet tās jau ir hipotēzes, tās ir jāpārbauda, ka šie logi, kuriem ir kondensāts, ir zaudējuši hermetizāciju,
jo stikla paketes faktiski ir divas paralēlas stikla virsmas, starp kurām ir gāze. Tas ir izstrādāts tā, ka tur nevar ieplūst āra gaiss," saka Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta laboratorijas vadītājs Andris Jakovičs, pieļaujot, ka pieminētās gāzes starp logiem varēja nebūt jau sākotnēji.
"Ja tas, par ko es stāstīju, ir aizsvīšanas iemesls, jo tad tas pēc būtības ir ražotāju izstrādājuma būtisks kvalitātes defekts. Tas defekts jau var rasties, neievērojot ražošanas tehnoloģiju, var rasties, starp citu, arī transportējot, proti, ja tā pakete vai logs tiek kaut kā stipri deformēts. To jau grūti pateikt."
Uzņēmumā "Pasažieru vilciens" atzīst, ka par defektiem zina un jau ir informējuši ražotāju, kas vilcienu garantijas laikā logus sācis nomainīt.
"Būtībā tā ir nepilnība, kas ir radusies logu tehnoloģiskajā ražošanas procesā. Nepilnība nav parādījusies uzreiz, bet gan pārsvarā vilcienu vai ekspluatācijas laikā, kad vilciens ir veicis zināmu kilometrāžu. Tie ir vairāki desmiti logi, par kuriem mums ir informācija. Ja mēs salīdzinām vispār, cik kopumā visos elektrovilcienos ir logu, tad tie ir gandrīz nepilni 3000, tā ka nevarētu teikt, ka tā ir tāda izplatīta problēma pilnīgi visos vilcienos," skaidro "Pasažieru vilciena" pārstāvis Edgars Butāns.
Butāns arī uzsver, ka aizsvīdušie logi brauciena drošību nekādā veidā neietekmē. Visus brāķētos logus ražotājs apņēmies nomainīt līdz novembra beigām.
