Lietā aizturēti 15 muitnieki un pieci tranzītbiznesa pārstāvji. VID iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks atklāj, ka lielākoties maksāts par likumīgām darbībām.
Nauda nav bijusi liela – no 5 līdz 30 eiro, reizēm vairāk, bet maksājumi bijuši ļoti regulāri.
"Sliktākais ir tas, ka kopumā tas veido diezgan ievērojamas summas," viņš saka.
Kukuļu maksātāji vārdā netiek saukti, bet var noprast, ka iesaistītas vairākas kompānijas.
Lietā ir savākti pierādījumi, ka gan muitnieki, gan uzņēmēji veduši nelikumīgo maksājumu grāmatvedību. Nauda nav nodota par katru vajadzību atsevišķi, bet organizēta periodiski.
"Personas arī tika aizturētas uzreiz pēc nozieguma izdarīšanas, kas nozīmē, ka atsevišķām personām klāt bija arī kukuļos saņemtā nauda. Ir iegūts arī plašs pierādījumu klāsts par šādām noziedzīgām darbībām," saka Prusaks.
Kā var noprast, nepamatota muitnieku pretimnākšana uzņēmējiem bijusi gan auto, gan dzelzceļa, gan jūras kravu pārvadājumos. Un, lai gan
pašlaik visvairāk aizdomu krīt pār Rīgas ostas muitas punkta darbiniekiem, izmeklētāji skatās apkārt plašāk, lai atrastu visus iesaistītos.
"Jums ir jāsaprot, ka nav tā, ka muitas darbinieks strādā vienā punktā no pieņemšanas darbā līdz aiziešanai pensijā. Šie darbinieki tiek rotēti starp muitas punktiem. Arī šie iesaistītie darbinieki nav bijuši visu laiku šajā muitas kontroles punktā un ir bijuši citos," saka VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Zukuls stāsta, ka no 15 aizturētajiem jau vairāk nekā 10 iesnieguši atlūgumus. Atlikušie dienesta pienākumus nepilda. Pamatā aizdomas ir pret zemākā līmeņa amatpersonām, bet lietā figurē arī viņu tiešie priekšnieki – maiņu vadītāji.
Šī korupcijas lieta ir tikai viena no daudzām, kas pēdējos gados atklāta Valsts ieņēmumu dienestā. Piemēram, pērn aizturēja gandrīz 30 muitniekus Terehovas muitas kontroles punktā, šogad atklājās iespējama naudas izspiešana no kokrūpnieka Andra Ramoliņa.
Pēc Ramoliņa lietas nākšanas gaismā finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") atstādināja VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un Nodokļu un muitas policijas priekšnieku Kasparu Podiņu. Jaunzemei tika pārmests arī tas, ka viņa vilcinājusi pakļauto vadītāju rotācijas, tostarp muitā.
Muitas vadītājs gan neuzskata, ka rotācijas vien būtu izskaudušas korupciju, piemēram, Rīgas muitas punktos.
"Šajā apstāklī redzam, ka rotācijas deva efektu, bet rotācijas nav kaut kāds superrīks, ar kura palīdzību no šādām situācijām var izvairīties. Vēlreiz varu apstiprināt, ka šie darbinieki tika rotēti starp dažādiem posteņiem, dažādām pozīcijām, darba vietām," atzīmē Zukuls.
Disciplinārlieta pret VID ģenerāldirektori Jaunzemi vēl nav pabeigta, bet Finanšu ministrija viņai jau piedāvā citu darbavietu – vadīt departamentu ministrijā. Jaunzeme piedāvājumu izvērtēs pēc atgriešanās no slimošanas. Taču, viņasprāt, jautājums būtu jālemj nākamajam finanšu ministram. Tas nebūs Reirs, jo "Jaunās Vienotības" valde nolēma nevirzīt ministru amatiem Saeimā neievēlētos deputātus.
Noprotams, ka Ministru prezidenta kandidāts Krišjānis Kariņš pats VID vadības jautājumu neplāno risināt: "Tas, protams, ir finanšu ministra ziņā. Bet, ja finanšu ministrs ierosinās rotēt cilvēku, tas tad būs valdības jautājums. Tad mēs valdībā arī attiecīgi skatīsim."
Kariņš nenosauca nākamo iespējamo finanšu ministru, sakot, ka viņš redz vairākus kandidātus.
"Mēs pat partijā vēl neesam runājuši par ministru kandidātiem. Es pats, protams, esmu par to padomājis," atbildēja Kariņš.
Apjomīgās aizturēšanas nav paralizējušas muitas punktu darbu, skaidro VID.
Kopš kovida pandēmijas muitā sagatavots īpašs plāns, kā aizstāt trūkstošos darbiniekus, ja gadījumā lielāks skaits muitnieku nav ierindā.
VID iekšējās drošības pārvaldē atzīmē, ka izmeklēšana par kukuļošanu Rīgas muitas punktos vēl turpinās un aicina uzņēmējus, kas bijuši iesaistīti kukuļu maksāšanā, pašiem pieteikties.
