ĪSUMĀ:
- Dienvidkurzemes novadā no sešām vidusskolām trīs neatbilst IZM kritērijiem.
- Vaiņodes un Nīcas vidusskolas vietvara vēlas saglabāt pašreizējā statusā.
- Priekules vidusskolu plāno reorganizēt par pamatskolu.
- Priekules skola joprojām turpina cīnīties par palikšanu līdzšinējā statusā.
- Gala lēmumi vēl nav pieņemti.
Dienvidkurzemes novadā paredzēts reorganizēt Priekules vidusskolu, kur pēdējās klasēs mācās vien 24 skolēni, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas kvantitatīvais kritērijs vidusskolām ir 60.
Šim kritērijam neatbilst arī Nīcas skola, kurā mācās 43 vecāko klašu audzēkņi, kā arī Vaiņode, kur vidusskolas klasēs ir 31 skolēns.
Tomēr vietvara iecerējusi Vaiņodes un Nīcas izglītības iestādes saglabāt vidusskolas statusā – Nīcai par labu runā fakts, ka tajā zinības apgūst vidusskolēni no turpat desmit apkārtējiem ciemiem, un arī līdz Vaiņodes skolai nav mērojams tāls ceļš no kaimiņu novadiem.
Ņemot vērā šo faktu, vēl ministrijā nav pieņemts gala lēmums par šo iestāžu nākotni.
"Viņi vērtē gan kaimiņos esošo Kuldīgas novadu, gan arī Saldus novadu. Šādi saskatot, ka tā varētu būt gan pierobežā, gan apvienojoša skola šīm teritorijām," pastāstīja novada pašvaldības Izglītības un sporta komitejas priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.
Savukārt Priekulei, kas atrodas vien 17 kilometru attālumā no Vaiņodes, visticamāk, būs jāsamierinās ar pamatskolas statusu, jo tajā vidusskolas posmā mācās tikai 24 audzēkņi, bet rudenī vēlmi turpināt mācības vidusskolā izteicis viens skolēns.
"Par šo problēmu jau vajadzēja runāt pirms trijiem gadiem, kad ar trīs bērniem tika atvērta desmitā klase. Skolai pašai ir jāsaprot, kas ir tas mīnuss, kāpēc tie bērni iet prom no desmitās klases. Tāpēc jau ir šī problēma," norādīja novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare.
Tomēr skola joprojām turpina cīnīties par tās saglabāšanu līdzšinējā statusā, un šonedēļ notika pirmā tikšanās ar vietvaras pārstāvjiem.
"Tie ir skolas sasniegumi centralizētajos eksāmenos, kaut vai minot iepriekšējo mācību gadu, mēs esam labākā skola šajos rezultātos starp Dienvidkurzemes vidusskolām un Liepājas pilsētas vidusskolām. Tas nozīmē, ka ar minimālo skaitu mēs nodrošinām kvalitatīvu izglītību," pauda Priekules vidusskolas direktore Sandra Grosberga.
Ja domes deputāti nobalsos, ka divas skolas būs ar tā saukto pieejamības statusu, bet trešo reorganizēs, ministrija, iespējams, arī turpmāk ik gadu maksās tai aptuveni 232 000 eiro, kas nepieciešami Nīcas un Vaiņodes pedagogu algām par darbu vidusskolā.
Pagaidām vietvara vēl nesteidzas ar lēmumu, jo ministrija pati vēl nav skaidri definējusi, kādas skolas turpmāk būs uzskatāmas par pieejamības skolām, un vai tā šo izglītības iestāžu pedagogu algas segs pilnībā vai tikai daļēji.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi. Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.
Valdošajā koalīcijā gan nav vienprātības par skolu tīkla reformu, tomēr partijas ir pārliecinātas, ka tām izdosies atrast kopsaucēju.
