Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 domju vietā. To paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Apvienojot novadus un pilsētas, likumdevējs uzsvēra, ka pašvaldību reformu ir nepieciešams veikt primāri Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Lai attīstītu valsti un cilvēkiem klātos arvien labāk, reforma paredzēja izveidot ekonomiski spēcīgas pašvaldības, kas spēj īstenot visas valsts uzliktās funkcijas, turklāt būt pašpietiekamas – bez valsts vai bagātāko pašvaldību naudas piešprices. Tomēr ziņās izskan gan par finanšu grūtībām Rēzeknē, gan Talsu novadā, arī Daugavpils budžets esot izdzīvošanas budžets.
Negrib maksāt par Mārupes kredītiem
Mārupes novada domes vairākums Finanšu komitejas sēdē lēma atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu, ar kuru aicināts mainīt teritoriālās reformas laikā izveidoto teritoriju, atdalot kādreizējo Babītes novadu. Iniciatīvas pieteicēji uzskata, ka teritorijas apvienošana notikusi negodīgi, kā rezultātā Mārupes attīstība notiekot uz Babītes novada iedzīvotāju rēķina, piemēram, maksājot Mārupes iepriekšējos gados ņemtos daudzmiljonu kredītus.
Iedzīvotāju ideju portālā manabalss.lv iniciatīvu par kādreizējā Babītes novada atdalīšanu no Mārupes novada ir parakstījuši vairāk nekā 3050 cilvēku. Priekšlikuma autore ir Dace Krastiņa.
"Pirmkārt jau administratīvi teritoriālā reforma tika sasteigta, netika uzklausīts sabiedrības viedoklis, netika veikta finanšu analīze un izvērtēti iespējamie riski," pauž Krastiņa.
Viens no riskiem, kas uzreiz pēc vēlēšanām sita pa kabatu Babītes cilvēkiem, izveidojās vēl pirms reformas. Proti, Mārupe savai attīstībai aizņēmusies ap 40 miljoniem eiro, kamēr toreizējais Babītes novads – tikai piecus miljonus eiro. Taupīgā dzīvošana līdz apvienošanai nozīmējusi vēl lielāku taupību pēc novadu precībām.
"Piespiedu apvienošanās Babītes iedzīvotājiem izmaksāja vairākus miljonus, kuru ļoti pietrūkst Babītes un Salas pagastu izaugsmei turpmākajos gados. Babītes iedzīvotājiem dzīve pēc reformas pasliktinājās, jo pieauga administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju. Piemēram, samazinājās pašvaldības līdzfinansējums pakalpojumiem izglītības iestādēs, kritās ielu uzturēšanas kvalitāte, tika apturēta jauna bērnudārza būvniecība Piņķos," turpina Krastiņa.
Tā teikt, pēc apvienošanas Babīte savu līdz tam attīstībai domāto naudu nu plūdina Mārupes kopīgajā katlā, lai atdotu kredītus, par kuriem jau iepriekš attīstījās tikai Mārupe.
Krastiņa uzskaita virkni argumentu, kas runā par sliktu apvienošanai: "Reformas mērķis bija samazināt pašvaldībā strādājošo darbinieku skaitu, izlīdzināt komunālo pakalpojumu tarifus, bet mūsu gadījumā tas neizpildās. Nu, būtībā tā sajūta ir tāda, ka attīstība pēc reformas ir apstājusies. Tajā pašā laikā es negribu kritizēt Mārupes pašvaldību, jo viņi ir malači, – veiksmīgi attīstījuši savu teritoriju, projektiem ņēmuši aizņēmumus, projekti ir apsveicami, bet tas viss tagad nav godīgi pret bijušā Babītes novada iedzīvotājiem."
Mazinoties arī piederības un identitātes sajūta, jo iepriekš Babītes unikālajām lietām nu priekšā minēts Mārupes novads. Piemēram, rododendru dārzam, bibliotēkai vai vidusskolai. Un novada dzīvi varot ietekmēt mazāk, jo lielajā Mārupes domē tikai trešā daļa ievēlēti no Babītes. Tomēr arī tagadējais Mārupes domes šefs Andrejs Ence no Reģionu apvienības ir Babītes cilvēks, bijis ilggadējs turienes mērs.
"Pāri par 3000 parakstu bija savākti, iesniegumu iedzīvotāji iesniedza gan domē, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gan Saeimas komisijā. Tika sagatavots lēmumprojekts, tagad jāgaida, ko Saeima lems, jo tas ir Saeimas kompetencē," norāda Ence.
Mārupes dome trešdien sēdē lems par atbalstu Babītes prasībai to atdalīt no Mārupes. Mērs Ence šo ideju atbalsta, arī domes vairākums jau balsojuši "par" pirms nedēļas notikušajā komitejas sēdē.
Šķiršanās briest arī Jelgavas novadā
Šķiršanās situācija briest arī tagadējā Jelgavas novadā, ko izveidoja, apvienojot bagāto Ozolnieku novadu ar, var teikt, mazturīgo un teritorijas ziņā plašo Jelgavas novadu. Šajā pašvaldībā gan ir vairāk sarežģījumu.
Pirmkārt, nav vienotas politiskās nostājas, bet ir daudz vietējās politikas intrigu. Tās pastiprina gan Ozolnieku un Jelgavas novada piespiedu apvienošana un līdz ar to dažādu politisko flangu izveidošanās, gan atšķirīgā situācija no valsts centrālās politikas, jo Jelgavas novadā Zaļā partija un Zemnieku savienība jau sen darbojušās šķirti, to deputātiem nemitīgi cenšoties gāzt varu. Jānis Kažotnieks ir Jelgavas novada domes deputāts no Zaļās partijas.
"Var likt vājāku pašvaldību pie stiprākas ar domu, ka ar laiku tā vājākā kļūs līdzīga stiprajai. Bet pretējā politika ir tāda, kā notika 2021. gadā, kad vienu stipru pašvaldību pielika klāt vienai tādai, kas ilgu laiku bija attīstījusies ne tā, kā tam vajadzētu būt. Rezultātā stiprais Ozolnieku novads zaudēja daudzas lietas, bet Jelgavas novads neieguva neko, jo vienkārši tie Ozolnieki izšķīda, un lielajā katlā nebija nekāda labuma, ka Ozolniekus pievieno pašvaldībai, kas par attīstību nedomā," skaidro Kažotnieks.
Trīs gadu laikā kādreizējā Ozolnieku novadā viss esot kļuvis sliktāk: bērniem līdz pat vidusskolai vairs nav brīvpusdienu, ceļus uzturot zem katras kritikas ar mazāku budžetu nekā pirms reformas, lapas grābjot februārī, bet miljonus grasoties tērēt jaunam bērnudārzam, kuru nemaz nevienam nevajadzēšot, jo dzimstības un cilvēku pārcelšanās bums Ozolniekos esot sen pierimis.
Opozīcija domes sēdē trešdien, 28. februārī, rosināšot novada sadalīšanu.
"Es domāju, ka šobrīd nav pamata runāt par atdalīšanos. Tā ir atsevišķu politisko spēku vēlme pozicionēties šajā jautājumā," uzskata Jelgavas novada vadītājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai").
Viņaprāt, kuluāru runas par novada sadalīšanu uzjundījis Saeimas divu frakciju aicinājums visām pašvaldībām sniegt viedokli par teritoriālās reformas plusiem un mīnusiem. Lasmanim kā mēram gan ir daudz lielākas rūpes par Ozolnieku "flanga" vēlmi šķirties, jo likumdevējs viņam ir uzdevis īstenot tieši pretēju darbu – apvienoties ar Jelgavas pilsētu.
Jau tagad lielajām pilsētām ar apkārtējiem novadiem vajadzētu būt kopīgiem attīstības dokumentiem, atkritumu apsaimniekošanai, civilās aizsardzības plānam un vienotai izglītības sistēmai. Vai Jelgavas novadam un Jelgavas pilsētai tādi ir?
"Nevedas, nevedas. Nav arī risinājuma, kā tālāk dzīvot – ja 2029. gadā neapvienosies, kā šīs funkcijas pildīs. Tas ir saistīts ar atkritumu apsaimniekošanu, kopīgu pašvaldības policiju, būvvaldi un galvenais – izglītību. Vakar bijām pie premjeres, kam bija izbrīns, kāpēc mēs neveidojam kopīgu izglītības ekosistēmu. Uz to mēs abi ar Rāviņa kungu [Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS)] nevarējām atbildēt. Lai būtu veiksmīga skolu reforma, Jelgavas pilsētai un novadam jau 2021. gadā bija jāizveido kopīga izglītības pārvalde. Nav izveidota vēl šobaltdien, un nav pat tādu iedīgļu. Mums ir atšķirīgi viedokļi, nevaram atrast sadarbības modeli," atzīst Lasmanis.
Viņš apgalvo, ka "zaļzemnieku" ilgus gadus vadītā Jelgavas dome atsakās no jebkādas sadarbības: "Tāpēc vienīgo veidu, kā pārvarēt savstarpējo nesaprašanos, es redzu pašvaldību apvienošanu. Tad domstarpības atrisināsies pašas par sevi – būs viena izglītības pārvalde, viena atkritumu savākšanas sistēma, viena policija, viena būvvalde un viens laimīgs, draudzīgs novads."
Vai atvērs Pandoras lādi?
Pašlaik nevar īsti prognozēt, vai nākamnedēļ Saeimā gaidāmā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atvēršana gala beigās neizvērtīsies par sava veida Pandoras lādes atdarīšanu. Jau tagad pēc tiesu atzinumiem likumdevēja risinājumus gaida Varakļāni un Garkalne, kuru dēļ Saeima pie likuma ķeras. Bet kalendāros nospraustie datumi novadu un pilsētu apvienošanai, kā arī briestošā neapmierinātība jau izveidotajos novados, var rezultēties ar daudzu pašvaldību sadalīšanu, jo deputātiem būs tiesības likumu grozīt plašāk par sākotnējo mērķi.
Saeimas deputāts Valdis Maslovskis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš vada Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisiju, pats būdams valdības jeb koalīcijas pārstāvis, reformu sauc par brāķi.
"Ņemot vērā arī Satversmes tiesas spriedumus, ir skaidrs, ka tā [reforma] nav izdevusies. Tagad arī ir neapmierinātība vienā otrā pašvaldībā, bet pieņemu, ka daļa vēl domā. Uzskatu, ka reforma tomēr ir sava veida brāķis, kur mēs vēl redzēsim dažādus virzienus," pauž Maslovskis.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Saeima plāno atvērt pēc nedēļas, bet ar izmaiņām cer tikt galā jau līdz jūnijam, jo pēc gada gaidāmas nākamās pašvaldību vēlēšanas.
