Nesenas izmaiņas likumā paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kuri saņēma pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, jo pirms tam bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, atļauju pagarināšanai līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apliecinājums par valsts valodas apguvi. Lai pēc 1. septembra iegūtu jaunu uzturēšanās atļauju, personai līdz ar apliecinājumu par valodas prasmi jāpieprasa Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statuss, un šo pieprasījumu izskata trīs mēnešu laikā.
Līdz ar to Iekšlietu ministrija vēstulē komisijai brīdināja, ka daži pieteicēji, kuri pat nokārtoja valodas eksāmenu, var zaudēt uzturēšanās tiesības Latvijā, vēl pirms izskatīs pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam.
Tāpēc ministrija piedāvā personām, kuras iesniegs dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, neanulēt uzturēšanās atļaujas līdz brīdim, kad būs izskatīts viņu pieteikums. Un šajos gadījumos ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanas pieprasījumu izskatīšana varētu ilgt līdz vienam gadam.
Pagarināt uzturēšanās atļauju izskatīšanas laiku līdz vienam gadam, ministrija lūdza, rēķinoties ar lielo pieteikumu apjomu.
"Tas viens gads izskatīšanai nav tāpēc, ka mēs vienkārši gribam gari kavēt laiku, bet, lai ekonomētu resursus. Mums ir jāpārbauda tiešām visi tie dokumenti, tai skaitā valoda," sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.
Savukārt personu, kuras līdz 1. septembrim nenokārtoja valsts valodas pārbaudi, bet pieteicās to kārtot vēlreiz, uzturēšanās atļaujas nezaudētu derīgumu līdz 2023. gada 30. novembrim. Un šādos gadījumos personas varētu iesniegt pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ja persona nepieteiksies valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai vai neiesniegs dokumentu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, viņu pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudētu spēku attiecīgi 2023. gada 2. septembrī vai 2024. gada 2. janvārī, paredz ministrijas piedāvājums.
"Tās personas, kuras nav izrādījušas vēlmi saņemt šo Eiropas Savienības pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tās acīmredzot rēķinās ar to, ka viņi dodas prom, kā šeit tika minēts," norādīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš.
Valsts valodas prasmes pārbaude līdz septembrim obligāti jānokārto vairāk nekā 17 tūkstošiem Krievijas Federācijas pilsoņiem. Izglītības un zinātnes ministrijā informē, ka pārbaudei pieteikušies vien astoņi tūkstoši, tātad mazāk nekā puse.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā Apvienība) domā, ka tas "pat ir pozitīvi".
"Varbūt lielākā daļa no viņiem apzinās, ka viņiem nākotne saistās ar Krievijas Federāciju. Un tad ir jādomā, kā mēs no Latvijas puses varam šo procesu pozitīvā veidā veicināt," sacīja Dombrava.
Komisijas deputāts no opozīcijas Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!") savukārt pauda, ka "94 % no mērķa grupas ir cilvēki 60 +. Tie ir cilvēki, kuri ir novājināti ar vecumu un ļoti retām un smagām slimībām. Jums ir tiesības ierobežot vietu un laiku, bet jums nav tiesības ierobežot pieteikšanos valsts valodas eksāmenam. Tās ir jebkura cilvēka tiesības, kurš atrodas Latvijā un grib saņemt attiecīgo dokumentu".
Izglītības un zinātnes ministrijā skaidroja, ka Krievijas pilsoņiem bija organizēta pašiem sava pieteikšanās un pat eksāmenu datumi, lai viņi tos varētu paspēt nokārtot.
"Jebkuram ir iespēja vispārējā kārtībā to darīt. Nav tā, ka tas tiek ierobežots. Taču garantēt, ka tas notiks, ņemot vērā plūsmu un kapacitāti, mēs nevaram. Ja kāds atnāk, mēs viņu, protams, ka projām nedzenam. Jo vispārējā kārtībā viņiem, kopā ar ukraiņiem, ir visas iespējas to darīt," pauda ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš.
Komisija, vairumam deputātu balsojot "par", atbalstīja šos iekšlietu ministra iesniegtos grozījumus Imigrācijas likumā.
"Šie grozījumi ir sagatavoti, lai novērstu tos trūkumus, kuri mums, iespējams, parādīsies šī likuma ieviešanas gaitā," atzina Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs ("Apvienotais saraksts").
"Tas ļaus mums maksimāli ātri – te neviens neplāno neko vilcināt, maksimāli ātri, bet tajā pašā laikā kvalitatīvi nodrošināt dokumentu noformēšanu tiem cilvēkiem, kuri gribēs virzīties pa šo procesu un attiecīgi dabūt nepieciešamās atļaujas, lai uzturētos šeit, Latvijā," sacīja Rajevs.
Par izmaiņām vēl jānobalso Saeimai.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.
Aptuveni 9000 cilvēku valodas pārbaudei nav pieteikušies, un viņiem jārēķinās, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš līdz ar to beigsies līdz ar 1. septembri. Kas tomēr pārdomās, var pieteikties valodas pārbaudei vispārējā kārtībā, kas negarantē, ka eksāmenu varēs paspēt nokārtot laikus.
