Jau 1993. gadā Latvijā vāca parakstus idejai par tautas vēlētu prezidentu, taču neveiksmīgi. Sabiedriskās domas pētnieku SKDS aptauju dati jau kopš 90. gadu beigām apliecina, ka tuvu 80% balsstiesīgo atbalsta šādu Valsts prezidenta vēlēšanu ideju. 2017. gadā Saeimas darba grupa pēc trīs gadu darba pabeidza visaptverošu atzinumu, kā varētu mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību un palielināt viņa pilnvaras. Toreiz definētas iespējas tautai vēlēt prezidentu vai prezidenta izvēli uzticēt sapulcei ar 100 Saeimas deputātiem un 100 pašvaldību pārstāvjiem. Šos pētījumus gaidāmajā diskusijā vēlas izmantot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS).
"Tas nozīmē tikai to, ka politiķiem un partijām savas ambīcijas būtu jānoliek malā. Līdz šim tas Valsts prezidenta ievēlēšanu padarījis par politisko tirgu. Cilvēki grib vairāk šo emocionālo saikni, ka prezidents jūt līdz tautai, ka viņš pārdzīvo, iesaistās, ir klātesošs," sacīja Mieriņa.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, Valsts prezidenta izraudzīšanu uzticot sabiedrībai – kurš un kā organizētu un finansētu kandidātu kampaņas.
"Ja mēs ejam ar vienādu pieeju, ka visiem prezidenta kandidātiem ir vienādas iespējas, piemēram, no valsts budžeta nofinansēt raidlaikus vai kampaņu. Bet, ja iet katrs ar savu finansējumu, tad sanāktu tāda, es negribētu teikt to vārdu, oligarhu cīņa – kuram vairāk finansējuma, tas uzvar un var vairāk iespaidot cilvēkus ar savu klātbūtni," klāstīja ZZS deputāte.
Viedokļi 14. Saeimas frakcijās par tautas vēlētu prezidentu atšķiras, taču ar 11 733 parakstiem virzītais priekšlikums Saeimas komisijām nodots teju vienbalsīgi. Iniciatīvas autori argumentē, ka šāda demokrātiska iespēja ir spēkā 18 Eiropas valstīs, tajā skaitā Lietuvā, kur Valsts prezidenta vēlēšanas ir populārākas par Seima un vietvaru vēlēšanām. Šajā valstī prezidenta amata pretendentiem jāsavāc ne mazāk kā 20 tūkstoši Lietuvas pilsoņu vēlētāju paraksti, lai kļūtu par oficiālu kandidātu. Prezidents ir ievēlēts, ja saņēmis vairāk nekā 50% vēlētāju balsu un ja vēlēšanās piedalījušies vairāk nekā puse reģistrēto vēlētāju. Šo modeli kā izvērtējamu atzīst Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības". Viņš šo diskusiju neforsēs un nesāks uzreiz maijā - mēnesī pirms drīzajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Tas ir gan politisks, gan juridisks jautājums, tajā skaitā par prezidenta pilnvaru izvērtēšanu un citiem aspektiem, uzsvēra Judins.
"Lieta, ko es neatbalstu – es nedomāju, ka mums no parlamentāras republikas būtu jāpāriet uz prezidentālu republiku. Par to es esmu pārliecināts, jo ir pārāk lieli riski.
Tādā iekārtā no viena cilvēka ir atkarīgs iekšpolitiskais un ārpolitiskais kurss, ir lielākas iespējas pazaudēt demokrātiju. Īpaši valstī, kas bijusi okupēta un pārdzīvojusi autoritāro režīmu. Tāpēc uzmanīgi, bez steigas, bet diskusija būs," teica Judins.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Oļegs Burovs no partijas "Latvija pirmajā vietā" piekrita, ka steigai šajā jautājumā nav pamata – galvenais jautājums ir, lai Valsts prezidenta izvēli izdarītu plašāka sabiedrība, nevis partiju kuluāru sarunās. Vai to ieviest, vajadzētu noskaidrot referendumā.
"Mēs visu laiku runājam par to, ka pieaug vēlētāju apātija, viņi nebalso, ir lielas bažas arī par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Rezultātā mēs diskutējam, diskusijas rezultātā varētu būt referendums par to, ko domā tauta. Rezumēju: parlamentāra republika ar tautas vēlētu prezidentu ar līdzīgām pilnvarām kā pašlaik," skaidroja Burovs.
Lai mainītu Satversmi Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņai, vajadzīgs divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts. Vai parlamentārieši varētu nonākt līdz lēmumam, kas faktiski ierobežo viņu pilnvaras, rādīs no rudens gaidāmās diskusijas. Taču šādā gadījumā referendums varētu būt vienīgais veids, kā noskaidrot sabiedrības vēlmi vēlēt Valsts prezidentu.
