Grozījumi skar gan TV programmu satura ražotājus, to īpašniekus, gan šāda satura piegādātājus un izplatītājus. Prasības paredz, ka ar 1. maiju, ja netiek nodrošināts valodas celiņš valsts valodā, programmu piegādātāji drīkst izplatīt tikai ar skaņas celiņu kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Ņemot vērā to, ka kanāla satura tulkošanas un ieskaņošanas izmaksas ir ļoti augstas, daļa kanālu neplāno nodrošināt tulkojumu latviešu valodā, līdz ar ko satura izplatītāji būs spiesti atslēgt arī krievu valodas celiņu.
"Uz doto brīdi "Baltcom" nevienu kanālu neplāno atslēgt. 15 kanāliem pazudīs krievu valoda, un turpmāk tie kanāli būs pieejami tikai oriģinālvalodā. Tie ir, piemēram, tādi kanāli kā "Fox" vai "National Geographic". Šiem kanāliem oriģinālvaloda ir angļu, kā arī lielākai daļai kanālu, kur pazudīs krievu valoda. Savukārt "Baltcom" plāno palaist arī septiņus jaunus kanālus krievu valodā, kas pārsvarā būs filmu un seriālu kanāli, līdz ar to mūsu kanālu piedāvājums paplašinās. Bet to kanālu skaits, kas būs pieejami krievu valodā – būtiski samazinās," par situāciju stāstīja "Baltcom" vadītājs Dmitrijs Ņikitins.
Savukārt "Tet" plāno papildināt daļu kanālu ar iespēju tos vērot ar audio celiņu latviešu valodā, vai arī papildus oriģinālvalodai būs pieejami subtitri latviešu valodā.
""Tet" piedāvās vairāk kanālu latviešu valodā nekā līdz šim. "Tet" klientiem pieejamo televīzijas kanālu skaits paliks nemainīgs. Tas nozīmē, ka tie kanāli, kuriem līdz šim bija pieejami divi audio celiņi – oriģinālvalodā un krievu valodā, bet nebija latviešu valodā, turpmāk būs skatāmi oriģinālvalodā. Savukārt vairāki kanāli – "Tet" piedāvājumā astoņi – būs papildināti ar audio celiņu latviešu valodā. Un vairākiem televīzijas kanāliem būs pieejami arī subtitri latviešu valodā," skaidroja "Tet" pārstāve Laura Jansone.
Jaunais regulējums samazinās iespēju skatīties dažādas ārvalstu pārraides un kanālus ne tikai krievu, bet arī latviešu auditorijai, kas vēsturiski zina krievu valodu, komentēja mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Gunta Līdaka.
"Mēs lēšam, ka tas auditorijas lielums varētu būt 25 līdz 30%. Un, protams, ka tas mazina satura daudzveidību Latvijas mediju telpā, tas veicinās pirātisma apjoma palielināšanos Latvijas mediju vidē, kas arī sarežģīs iespēju sasniegt auditoriju. Patiesībā šis lēmums skars gados vecāku auditoriju, kura nespēs pārorientēties ne uz angļu, ne uz citām Eiropas Savienības valodām," vērtēja Līdaka.
Likuma grozījumi tika pieņemti ar mērķi stiprināt Latvijas piederību Rietumeiropas kultūrtelpai, kā arī aizsargāt nacionālās drošības intereses. Bet tiem īsti nav sakara ar Krievijas kanāliem un to propagandu, jo tie Latvijā jau sen ir aizliegti.
