"Tik, cik ļoti skolas laikā es biju tāda lepna, gandarīta par savu izvēli, jāatzīst, ka tagad tā sajūta ir mainījusies. Ir tāda sajūta... jautājums, jā, vai tā ir bijusi pareizā izvēle," atzīst Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas 2. klases audzinātāja Andra Vilcāne.
Skolot pašus mazākos – tas ir tas, par ko Andra sapņoja, kad pati vēl sēdēja skolas solā. Un to viņa šobrīd dara jau teju 10 gadus. Prieks par padarīto ir, īpaši, kad saņem kādu mīļu apskāvienu un "paldies" no bērniem vai viņu vecākiem.
Taču aizvien biežāk šie mirkļi mijas ar domām par to, vai karjeras izvēle maz bijusi pareizā.
"Jā, es domāju par pārkvalificēšanos, jāatzīst godīgi. Un ir arī citi gados jauni kolēģi, kuri izteikuši šādu domu," saka Andra Vilcāne.
Pagrieziena punkts bija atgriešanās skolā pēc pandēmijā aizvadītajām attālinātajām mācībām. Tad ar darbiem vēl kaut cik varēja tikt galā. Bet tagad atkal jau darba daudz, audzēkņu arī. Un visam papildus daudz kritizētais kompetencēs balstītais mācību saturs.
"Tas ir visgrūtākais", atzīst skolotāja Andra. Viņa uzskata, ka ar "Skola 2030" tiek panākts pretējs efekts solītajam – proti, kvalitatīvai izglītībai un sakārtotam pedagogu darba grafikam.
"Nu, es atļaušos teikt tā, šobrīd skolotāji strādā divus darbus," saka Andra.
"Visas dienas plus/mīnus es esmu kontaktā ar skolēniem no 8.00 līdz 14.00. Vai tās ir mācību stundas, vai tās ir konsultācijas attiecīgajā dienā, bet līdz 14.00 tas ir tīrais kontakts ar skolēniem. Uzreiz pēc stundām ir ļoti daudz visvisādu sīkumu," skaidro skolotāja. "Principā uz šādiem sīkumiem šurpu turpu darba diena ir beigusies, pulkstenis ir 17.00… Un tad sākās otrā darba diena. Tad sākas gatavošanās nākamajai dienai."
"Kā to var nosaukt.. metodiskais darbs? Vai izglītības satura veidotāja darbs?" retoriski vaicā Andra.
Solīto palīgmateriālu "Skola 2030" kā nav, tā nav.
Skolotāji bieži par saviem līdzekļiem pērk papīru, meklē, veido un drukā neesošos mācību materiālus. Viens iedvesmu smeļas vecajās grāmatās, otrs rokas interneta dzīlēs, bet trešais visbiežāk, lai nesajuktu prātā, vienkārši nopērk no citiem.
"Diezgan populāri šobrīd ir sociālajos tīklos – skolotāji ar vēlmi piepelnīties taisa mācību materiālus un tirgo internetā. Un es domāju, ja man ir sociālajos tīklos par saviem personīgajiem līdzekļiem jāiegādājas pārbaudes darbi un "PowerPoint" prezentācijas, lai varētu vadīt, lai varētu pasniegt šo tēmu, tad man liekas, ka kaut kas nav pareizi, kaut kas tur nav kārtībā," saka skolotāja.
Nav jau obligāti jāpērk, bet, ja pašam neizdodas materiālu sagādāt, no tā galu galā ciešs arī bērni.
"Citreiz es tur kaut ko "samačkāju", "sapļeckāju", kaut ko no tiem visiem salieku, un tad aizeju uz to skolu un saprotu – ne, ne.. nu tas nav, tas neder!" atzīst skolotāja.
Tas, par ko pedagogi šonedēļ streikoja, nav tikai naudas jautājums. Tas ir arī par cieņpilnu attieksmi, kas, kā skolotāja Andra atzīst, viņai pat ir daudz svarīgāk.
"Es esmu apmierināta ar šo atalgojumu, ja man būtu mirklis, kad man beidzas darba diena un ja man būtu manas sestdienas un svētdienas," saka Andra Vilcāne.
Latvijas Televīzijas sižetu sērija "Skola kā iespēja":
