Rozentovas pamatskolas speciālās izglītības programmas īstenošanas vieta Vecružina šovasar slēgs durvis saviem skolēniem. Tajā lielākoties izglītojās profesionālās izglītības audzēkņi, kopumā 13 jaunieši.
"Programma ir hroniski nepiepildīta, tajā ir ļoti mazs audzēkņu skaits. Turklāt mūsu pašvaldībā risinājām citu pašvaldību problēmu, jo bērni 5.7. programmā visbiežāk ir problemātiski," skaidroja Rozentovas pamatskolas direktors Georgs Ignatjevs.
Nepietiekams finansiālais atbalsts no valsts un pašvaldībām, sabiedrības uzmanība un mācību sistēmas nepilnības ir tikai dažas no problēmām, ar kurām saskaras izglītības iestādes.
Projektā "Iekļaujošie vēstnieki" ir apvienojušies 75 Latvijas "īpašo skolu" direktori. Divu gadu garumā izstrādāta rezolūcija, kurā apkopti steidzami darāmie darbi.
Viduskurzemes pamatskolas attīstības centra direktore Ināra Oļena pauda, ka būtu nepieciešams izstrādāt katalogu ar tām profesijām, kas būtu piemērotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām: "Ir tādi [cilvēki], kas var koncentrēties un hiperfokusēties uz kādu problēmu. Piemēram, ja viņš strādā kriminālpolicijā, tad viņš var ilgi datorā skatīties, astoņas stundas var hiperfokusēties."
Skolu direktorus uztrauc arī izglītības reforma, kas paredz audzēkņu pāreju uz vispārējām izglītības programmām. Viņi uzsver, ka skolas bērniem ar īpašām vajadzībām ir neaizstājamas un tām ir jābūt.
"Ja ir nodrošināta droša vide, ja bērns ir pasargāts no emocionālās vai fiziskās vardarbības vispārējā skolā, tad, protams, varētu būt labs risinājums par iekļaušanu. Ir vēl, protams, tas jautājums, cik ļoti emocionāli un fiziski droši būs arī pārējie skolēni," iespējamās problēmas ieskicēja Ignatjevs.
Savukārt Oļena norādīja, ka no 20 līdz 30 skolēniem, kuri katru gadu absolvē Viduskurzemes pamatskolu, tikai divi vai trīs iekļaujas darba tirgū: "Nav normāla situācija."
Skolu ar īpašām vajadzībām un arī skolēnu skaits tajās pēdējo desmit gadu laikā samazinājies uz pusi. Mācībspēki novēro, ka šobrīd vairāk audzēkņu ir tieši pirmsskolas izglītības grupās.
