Komunikācija par plāniem ir nepietiekama
Lai gūtu ieskatu, cik gatava karam vai militāram iebrukumam ir izglītības nozare, vispirms Latvijas Radio uzrunāja bērnu vecākus, lai saprastu – vai viņi ir informēti un vai viņiem ir skaidrs, kas ar viņu bērniem skolās un bērnudārzos šādās krīzes situācijās notiks.
Biedrības "Tēvi" valdes loceklis un četru bērnu tēvs Lauris Bokišs, kuram, starp citu, visi bērni mācās četrās dažādās izglītības iestādēs, atzina, ka šobrīd ne no vienas skolas vai bērnudārza nav saņēmis nekādu ziņu par to, kā iestādes rīkosies.
"Man izdevās pavaicāt arī tajā savā lokā vairākiem tēviem – vai ir kaut kas zināms, vai ir kaut kas dzirdēts.
Visi kā viens atbild, ka nekas nav dzirdēts, nevienā skolā vai bērnudārzā nekas nav runāts.
Viens tētis teica, ka regulāri notiek civilās aizsardzības mācības, līdz ar to bērni zina, kā droši pārvietoties pa skolu un kā izmantot evakuācijas izejas. Cits tētis atrakstīja, ka bērnudārzā ir evakuācijas izejas un par tām ir skaidrība, un ir bumbu patvertne, bet īstas skaidrības nav nevienam. Šobrīd tas, ko mēs varam izdarīt, ir izlasīt bukletu, būt skaidrībā pašiem par savu un ģimenes un individuālo drošību, un tad jau jāskatās tālāk," klāstīja Bokišs.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš skaidroja, ka pašvaldību Civilās aizsardzības plānos ir jābūt iekļautai informācijai par izglītības iestāžu rīcību krīzes situācijās, tostarp par apziņošanu un evakuāciju.
Taču arī katrai no iestādēm ir jābūt evakuācijas plāniem un atbildīgajai personai. Tiesa, viņaprāt, jautājumus rada tas, vai šie plāni ir aktualizēti un pielāgoti arī iespējamam karam vai militāram apdraudējumam.
Pašvaldību savienības pārstāvis gan atzina, ka, neraugoties uz to, ka plāniem šobrīd ir jābūt, komunikācija par tiem pašvaldību, sabiedrības un valsts līmenī ir nepietiekama.
Salmiņš norādīja, ka nepietiek vien ar to, ka šāds plāns ir, jo krīzes situācijās ar to vien būs par maz, līdz ar to ir būtiski rīkot mācības, lai cilvēki – izglītības iestādes, bērni un arī vecāki – zinātu, ko un kā darīt.
"Tā ir viena no mūsu valsts kopīgām problēmām, jo komunikācija nav ne valsts, ne pašvaldību, ne sabiedrības līmenī pietiekama, lai gan plāni ir.
Visticamāk, ar tiem plāniem lepoties nevaram, – plāns pats par sevi nestrādā, jo neviena krīze nav vienāda, un nekad pēc viena plāna arī to darīt nevar, tā ir neiespējamā misija. Mēs varam mierināt sevi ar to, ka plāns ir, bet tas neko neglābs. Kas būtu jāattīsta – protams, tās ir mācības, ko tagad organizē sadarbībā gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan Zemessardzi un kas notiek arī pašvaldību līmenī, bet, visticamāk, mācībām jābūt visaptverošām, iesaistot arī sabiedrību, jo pretējā gadījumā ar to, kas rakstīts mājaslapā un Civilās aizsardzības plānā, varētu arī nepietikt," norādīja Salmiņš.
Izglītības iestāžu vadītāji īpaši nevēlas runāt
Latvijas Radio sazinājās arī ar vairākiem skolu un bērnudārzu vadītājiem.
Uzrunājot daudzus Pierīgas bērnudārzus, vairums no tiem publiski atteicās runāt, norādot, ka tas, vai bērnudārzi ir gatavi "X" stundai, ir sensitīva informācija; novēla visu atbildību uz pašvaldību, norādot, ka paši nevar veidot savus plānus; godīgi atzina, ka šobrīd nezina, kā rīkotos; minēja, ka ir pārāk daudz darbu un nevar sniegt interviju; vai arī vienkārši nevēlējās par to runāt.
Arī skolu direktori nevēlējās runāt publiski par to, kā skolas rīkosies kara vai militāra iebrukuma gadījumā. Daudzi minēja, ka rīcības plānu nav, vai arī tie top; ka nerunās par to publiski; kāds no Rīgas skolas direktoriem pat norādīja, ka, viņaprāt, tā šobrīd esot vairāk tāda modes lieta, tāpēc nedomā, ka plāna izveide šobrīd būtu primāra.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Māris Brasla sākotnēji intervijai piekrita, norādot, ka skolai plāns jau top, bet, pienākot sarunātajai intervijai, uz zvaniem vairs neatbildēja.
Taču izdevās aprunāties ar Ludzas pilsētas vidusskolas direktoru Gunāru Strodu, kas stāstīja, ka kopš draudiem skolām un bērnudārziem par iespējamu spridzināšanu Ludzas vidusskola ir īstenojusi Valsts drošības dienesta sniegtos algoritmus par rīcību krīzes situācijās.
Tāpat skola pēc šī notikuma ir atkārtoti informējusi skolēnus un vecākus, kā arī katra mācību semestra sākumā veikusi evakuācijas mācības.
Direktors gan atzina, ka pašlaik atsevišķa plāna nav, vien pašvaldības Civilās aizsardzības plāns, bet līdz šim skola veiksmīgi pildījusi Valsts drošības dienesta sniegtās vadlīnijas.
"Mēs izmantojam tās atziņas, kuras saņēmām tajā laikā, kad skolām notika plaši draudi par spridzināšanu, un tad Valsts drošības dienesta informatīvais ziņojums ar rīcības algoritmu krīzes situācijās tika saņemts mūsu skolā, un mēs šo informāciju caur "E-klases" platformu nosūtījām skolēniem un skolēnu vecākiem, skolotāji audzināšanas stundās vēlreiz šo rīcības algoritmu izskaidroja skolēniem. Mums skolā katra semestra sākumā ir bijušas arī evakuācijas mācības.
Detalizēta, atsevišķa plāna skolai šobrīd nav, izmantojam tās vadlīnijas krīzes situācijām, kas mums ir pieejamas no Valsts drošības dienesta," stāstīja Strods.
Kā to skaidro Izglītības un zinātnes ministrija
Izglītības un zinātnes ministrija ieņem tādu kā koordinējošu lomu. Arī tā norāda, ka rīcības plāni šādās situācijās esot iekļauti attiecīgo pašvaldību Civilās aizsardzības plānos.
Ministrija pēc būtības neatbild uz jautājumu, vai ir apzinātas izglītības iestādes un noskaidrots, vai tām ir savi skaidri rīcības plāni, atsaucoties uz to, ka pašvaldībām ir Civilās aizsardzības plāni, kuros ir informācija par rīcību.
Tāpat arī ministrija vairākkārt atsaucas uz Aizsardzības ministrijas veidoto "72 stundu bukletu", kurā ir informācija par to, kā sabiedrība var rīkoties dažādās krīzes situācijās un kā pareizi tām sagatavoties.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Roberts Lakučs stāstīja, ka ministrijai darbības algoritmi esot, savu plānu tā izstrādāšot līdz nākamā mācība gada sākumam, proti, rudenim.
"Pagājušajā gadā, rudenī, bija šis telefonterorisms, kad bija zvani par ievietotām bumbām [izglītības iestādēs]. Visas mācību iestādes, kas saņēma signālus, saskaņā ar saviem plāniem noreaģēja un visas nepieciešamās darbības veica. Jā, šis ir šāds negaidīts gadījums. Savukārt, ja mēs runājam par karu – karš nekad nesākas negaidīti. Lai sāktu karu, ir vajadzīgi vismaz trīs mēneši. Mums valstī ir pietiekoši labi izstrādāta agrīnās brīdināšanas sistēma, un valdība jebkurā gadījumā šo trīs mēnešu laikā informāciju saņems, un attiecīgi tajā brīdī rīkosies. Karš nekad nesākas četros no rīta negaidīti. Nav iespējama situācija, pie kuras – šeit var nomierināt vecākus un visus pārējos – no rīta aizved bērnu uz bērnudārzu, un dienas vidū pēkšņi sākas karš, – tādas iespējas nebūs," pārliecināts Lakučs.
Aizsardzības ministrijas skatījumā katrai izglītības iestādei būtu jāparedz savs algoritms
Aizsardzības ministrijas skatījumā katrai izglītības iestādei būtu jāparedz savs algoritms krīzes situācijai, tai skaitā militāras krīzes gadījumā, izveidojot savu iestādes krīzes darbības plānu, laikus apzinot un saskaņojot nepieciešamo palīdzību un resursus, ko krīzes situācijā vajadzētu no pašvaldības un atbildīgajiem dienestiem, kā arī sinhronizējot krīzes situācijām noteiktos pasākumus un rīcības ar vietējo civilās aizsardzības plānu, vēršoties pašvaldībās.
Tāpat būtu jāparedz izglītojamo teorētiskā un praktiskā apmācība, kā rīkoties ekstremālā situācijā, kā arī jānosaka izglītības iestādes vadlīnijas saziņai ar izglītojamajiem krīzes situācijā.
Savukārt, pieņemot, ja izglītības iestādes militāra apdraudējuma gadījumā pārtrauktu darbību, Izglītības un zinātnes ministrijai būtu nepieciešams jau miera laikā apzināt nozares resursus, piemēram, atbrīvotās telpas, ko attiecīgi varētu izmantot Nacionālie bruņotie spēki savu uzdevumu izpildei.
Jāuzdod pretjautājums – ja šie plāni ir izstrādāti, informācija ir skaidra un rīcība zināma, kāpēc izglītības iestādes ne tikai nav komunicējušas ar vecākiem par to, bet arī vairās publiski pateikt, ka šis viss jau ir atrisināts?
Izglītības nozare pagaidām ir vāji gatava "X stundai", secina Latvijas Radio.
Līdz nākamajam mācību gadam gan vēl ir laiks, iespējams, iestādes sarosīsies un ko darīs lietas labā.
