Lai arī muitas kontroles uz austrumu robežas kļuvušas stingrākas un Valsts policijā sākto kriminālprocesu skaits sarūk, tomēr cīņā ar kontrabandas cigaretēm saglabājas būtiska problēma. Vairāk nekā desmitā daļa valstī apritē esošo tabakas izstrādājumu ir nelegālas izcelsmes. Šo problemātiku jau drīz, no nākamā gada, papildinās lielas daļas tabakas aizstājējproduktu aizliegšana legālajā tirgū. Iespējamus risinājumus saskata izmaiņās Eiropas Savienības kopējā regulējumā, savukārt tiesībsargiem rokas par īsu cīņai ar tirdzniecību sociālo tīklu platformā "Telegram".
Latvijā trešdaļa nenosoda kontrabandas preces
Nacionālais kontrabandas problemātikas forums notiek jau sesto reizi, un šoreiz tajā kontrabandas problēmas skata ne tikai Latvijas, bet visu Baltijas valstu mērogā.
SKDS veiktais pētījums atklāj, ka Igaunijā iecietība pret kontrabandas preču apriti ir ievērojami mazāka.
Latvijā, līdzīgi Lietuvā, ar to gatava sadzīvot teju trešdaļa respondentu, Igaunijā – tikai katrs piektais.
"Attieksmes ziņā Igaunija atšķiras no Latvijas un Lietuvas. Igaunijā katrs piektais saka, ka pirkt kontrabandas preces nav nosodāmi, bet Latvijā un Lietuvā tā domā ap 30%," par pētījumu stāstīja sociologs Arnis Kaktiņš, norādot, ka tam ir divi faktori – igauņi ir turīgāki un vairāk uzticas valdībai. "Viens arguments – vai tas ir labi apzagt valsti, pērkot kontrabandu? Mēs redzam, ka igauņi statistiski vidēji krietni biežāk saka, ka nē, tas nav labi. Tas nav pareizi. Ja valdība ir nolēmusi tā, tas ir pareizi, tad tas ir jādara. Mūsu attieksme pret visām šīm lietām ir diezgan atšķirīga."
"Igaunijā 35% to ļoti nosoda, Latvijā – katrs ceturtais. Tas ir svarīgs rādītājs, jo, ja tu to nosodi, tātad dārgāk pirksi legālu preci. Šogad Latvijā tie ir 30%, kas saka, ka pirkt kontrabandu ir OK. Latgale attieksmes ziņā diezgan būtiski atšķiras – apmēram puse uz pusi to nosoda un saka, ka ir OK pirkt kontrabandu," stāstīja Kaktiņš.
Iedzīvotāji Baltijā ar kontrabandu ietaupa no 10 līdz 50 eiro mēnesī
Baltijas valstu iedzīvotāji iegādājas kontrabandas cigaretes, alkoholu un degvielu galvenokārt tāpēc, ka tie ir lētāki, preču kvalitāte ir tāda pati, kā legālajām precēm un tāpēc, ka legāli šādas preces nav nopērkamas.
Iegādājoties kontrabandas preces, pēdējā mēneša laikā Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ietaupījuši vairāk nekā 30 eiro, Lietuvā no 10 līdz 29 eiro, savukārt igauņi atzinuši, ka ietaupījuši vairāk nekā 50 eiro.
Bet cik daudz valsts budžets zaudē kontrabandas dēļ?
"Ja runājam par cigaretēm, tad "KPMG" aprēķins, ja nemaldos, bija 43 miljoni. Par pārējām kategorijām precīzu aprēķinu noteikti nav. Visticamāk, vismaz desmitos miljonu varētu būt, jo tur šis kontrabandas īpatsvars ir daudz lielāks," skaidroja biedrības "BASE" valdes loceklis, nodokļu eksperts Juris Stinka.
Kriminālprocesu skaits samazinās
Populārākās kontrabandas preces – tabakas izstrādājumi, alkohols un degviela.
Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos konstatēti 3,84 miljoni kontrabandas cigarešu, pērn visā gadā kopā 7,5 miljoni.
Pērn Latvijā 13,5% no kopējā patēriņa bija kontrabandas un viltotās cigaretes, atklāj auditoru kompānijas "KPMG" ikgadējs pētījums par cigarešu kontrabandas apjomu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē cigarešu kontrabandu aizvien atzīst par lielu problēmu. Panākumi atkarīgi arī no atsevišķiem lielākiem ķērieniem, intervijā aģentūrai LETA norādījis VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Vienlaikus Valsts policijā cīņā ar akcīzes preču nelegālo apriti sākto kriminālprocesu skaits samazinās. Pirms diviem gadiem tie bija 716, pērn – 559 un 2024. gada piecos mēnešos – tikai 225.
Valsts policija to skaidro arī ar stingrāku austrumu robežas kontroli, samazinātu kontrabandu no Baltkrievijas.
"Lai noturētu savu nelegālo tirgus daļu, nelegāli ražotās cigaretes aplīmē ar viltotām Baltkrievijas akcīzes markām. To konstatē arī citās Eiropas valstīs. Tirgum viņu seko līdzi. Tāpat mēs redzam, ka turpina pieaugt elektronisko cigarešu un tabakas aizstājproduktu piedāvājums nelegālajā tirgū. Tradicionālās cigaretes jaunieši smēķē mazāk, bet pieaug jauno smēķēšanas rīku lietošana," pastāstīja Valsts policijas pārstāvis Uģis Zaļkalns.
Paredz aromatizēto e-cigarešu uzplaukumu nelegālajā tirgū
Jauna problēma akcīzes preču nelegālajā apritē būs arī aizliegums no nākamā gada legālajā apritē tirgot tabakas aizstājējproduktus ar garšām, aromātiem.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe šos likuma grozījumus sauc par populistiskiem un viņa šīsdienas forumā pamatoja, kāpēc.
""Telegram" kanālos ir desmitiem, ja ne simtiem [iespēju], kur jaunieši tīņa vecumā var pilnīgi bez problēmām nopirkt šos produktus jau tagad. Tad kas notiks 1. janvārī? Tad jautājums, vai Valsts policijai ir tādi resursi un vai ir jāvelta tādi resursi, skaidrot tiem darboņiem, kuri tirgo šos pašlaik vēl legālos produktus jauniešiem. Tad kas notiks 1. janvārī? Šie lēmumi ir pareizi, bet tie ir populistiski, jo ne Valsts policijai, ne Valsts ieņēmumu dienestam nebūs nekādu jaunu instrumentu brīdī, kad vesela produktu kategorija tiks aizliegta un iegrūsta nelegālajā tirgū," sprieda VID vadītāja.
To papildināja arī ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, kurš kāda plašāka pētījuma ietvaros saziņā ar kādu no "Telegram" administratoriem apjautis, ka cīnīties ar apriti šajā rīkā teju neiespējami:
"Pirmā lieta, ko viņš man stāstīja, ir, ka nelegālais tirgus vienkārši fantastiski pielāgojas jauniem apstākļiem. Ja kāds lasa policijas ziņojumus vai apzina, kas notiek uz robežām, tad tie ir viņi. Otra lieta. Cilvēki iedomājas, ka tas ["Telegram" kanāli] ir astoņkājis, kur valsts var sakoncentrēt resursus uz kaut ko vienu konkrētu, ko apkarot. Bet tur astoņkāja neesot. Ir daudzas šūnas, kas ir savstarpēji neatkarīgas. Pat, ja kādai šūnai kaut ko nodari, tai mikrobu ekosistēmai tas nekādi nekaitē. Tu vari sakoncentrēt resursus, bet neko tu neizdarīsi."
Jāskatās saprātīga regulējuma virzienā
Ātru risinājumu kontrabandas apkarošanai nav, taču iespēja ir panākt visaptverošāku regulējumu, kas atļautu cigarešu aizstājējproduktu legālo apriti. To uzsvēra gan pētnieki, gan arī nozari pārstāvošā uzņēmuma "Philip Mooris" pārstāve Madara Apsalone:
"Jāskatās virzienu, kā saprātīgi regulēt. Droši vien vēl parādīsies kopējs Eiropas Savienības regulējums, tostarp šiem jaunajiem produktiem. Līdz ar to varētu būt arī vairāk kopēju nosacījumu, vai var tirgot tiešsaistē no vienas valsts uz otru vai nevar, vai e-cigaretēm ir akcīze vai nav, jo dažās valstīs nav.
Nelegālais tirgus diemžēl nepazudīs, jo daudzu preču pašizmaksa ir zema, un būtiska daļa ir nodokļi – cigaretēm ap 90% cenas veido nodokļi.
Skaidrs, ka motivācija tirgot kaut ko nelegāli ir ļoti liela."
Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši.
Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus ir pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā – tikai 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).
