Divas dienas Kuldīgas vecpilsēta atdzīvojās, aicinot ielūkoties dažādos pagalmos, saprast, kā kādreiz ēkas tapa ar rokas instrumentiem, baudīt gan aizmirstā dārza stāstu kopā ar māksliniecēm, gan arī novadnieku ražojumus un garšas, izzināt vecpilsētu muzejā un cilvēku stāstos, un satikties koncertos uz dažādām skatuvēm.
Kuldīgas rātslaukumā valda aktīva amatnieku rosība. Juris Palelionis no "Dzirnupēm" rāda, kā top celma bungas. Viņš smejas, ka sākumā puķu podi vien iznākuši, līdz atrasti īstie koki un arī prasmes vairāk iegūlušas rokās. Lai taptu lielās celma bungas, esot jāizdara vismaz tūkstoš sitienu.
"Pie katras bungas nav tikai sviedri, tas ir pats par sevi, bet ir asintiņu piegarša arī klāt, jo instrumenti ir ļoti asi, rokas nogurst, atliek it kā bišķiņ ne tāda kustība..., bet tad bungai pavisam cita vērtība ir," stāsta Palelionis.
Pilsētas dārzs bija pārtapis par galveno vietu ģimenēm. Tā tapusi ar uzņēmēju atbalstu. Piemēram, Vaivadu ģimene uzbūrusi Zaļu pasaku senā pilsētā, 21 pieturā ļaujot iepazīt un izzināt mežu.
"Galvenais akcents šajā pasākumā mums ir koks, jo koks ir Kuldīgas būvniecības pamatvērtība. Bet koks viens pats neaug, kokam vajag mežu, kokam vajag visu dabu, dzīvo pasauli apkārt," norāda meža īpašnieku biedrības "Meža konsultants" vadītāja Sigita Vaivade.
Svētku apmeklētāja Diāna Pantjušenkova stāsta, ka viņai šie svētki ļoti patīk.
"Vakar bijām uz koncertiem, šodien pavadām kopā laiku ar bērniem, apmeklējam visu, ko varam apmeklēt."
Viena no pasākuma rīkotājām Antra Grīnberga uzsver, ka svētku sarīkošana ir komandas darbs.
"Šis ir tāds tiešām milzīgs, milzīgs kopdarbs, kas noteikti nebūtu tāds, kāds viņš ir, ja nebūtu šie cilvēki, privātpersonas atsaukušies nākt palīdzēt, gan arī, protams, uzņēmēji, kuri ir ļoti liels atbalsts šiem svētkiem."
