Pagājušas vien dažas dienas, bet mīnu kuģu eskadras ūdenslīdēju komanda un citi mācību dalībnieki jūrā pie Liepājas jau atraduši vairāk nekā simts dažādus sprādzienbīstamus priekšmetus. Karavīri darbam zem ūdens izmanto robotus. Par autonomā zemūdens robota izmantošanu un citām iekārtām grunts skenēšanai, kas palīdz atpazīt dažādus priekšmetus, stāsta kaprālis Rihards Lagzdiņš no zemūdens robotu komandas: "Vai tas ir sprādzienbīstams, vai cilvēku veidots objekts, riepa vai kas cits, bet, ja tas ir sprādzienbīstams priekšmets, sniedzam informāciju ūdenslīdējiem, kuri objektu neitralizē. Reizēm ziņo arī civilie, ka kaut ko noķēruši tīklos, bet jā, tas parasti notiek ar robotiem."
Tehnoloģijas visu laiku attīstās un strādāt var jau daudz precīzāk nekā agrāk, arī Jūras spēku ūdenslīdēju bāze Karostā ir devusi savu artavu un daudzu gadu laikā uzkrāta pieredze un zināšanas, turpina Jūras spēku Ūdenslīdēju komandas komandieris Haralds Liniņš:
"Mēs ejam līdzi tehnoloģijām, pērkam zemūdens robotus un dažādus iegremdēšanās iekārtas. Tehnoloģijas palīdz.
Ir jāstrādā roku rokā, arī ūdenslīdēji ir uzkrājuši pa šiem gadiem pieredzi, ir ūdenslīdēji ar 15 un 20 gadu stāžu, tas, protams, palīdz, ir vieglāk apmācīt jaunos ūdenslīdējus. Domāju, ka esam pietiekami kompetenti savā profesijā."
Ūdenslīdēju komandas komandieris arī atzīst: "Ir interese pieteikties ūdenslīdēju kursiem, taču prasības ir ļoti augstas gan fiziskās, gan iestājpārbaudījumi, arī fizioloģiski jāspēj veikt šo darbu zem ūdens, kur ir spiediena ietekme.
Mēs strādājam pie rekrutēšanas, bet arī mēs saskaramies ar kadru trūkumu, tā ir problēma daudzās valstīs."
Haralds Liniņš norāda, ka starptautiskās ūdenslīdēju militārās mācības rotācijas kārtībā tiek organizētas starp trim Baltijas valstīm. Šogad mācības organizē Jūras spēku mīnu kuģu eskadra, un tās notiek Liepājā.
"Mums ir unikāls un interesants vēsturiskais fons," atzīmē Liniņš. "Mūsu ūdeņos ir saglabājušies vairāki kuģu vraki no 1. un 2. pasaules kara, tur vēl joprojām atrodas dažāda veida munīcija un sprādzienbīstamie objekti. Mums ir uzdots uzdevums pakāpeniski šos objektus iztīrīt, atmīnēt. Ūdenslīdēju uzdevums ir atrast, identificē, veikt objektu izcelšanu, pārtransportēšanu un veikt galējo iznīcināšanu."
Ūdenslīdēju komandas vadība grupas speciālists Bocmanis Sergejs Juhno ir ūdenslīdējs-atmīnētājs jau divdesmit gadus. Viņš stāsta, ka ūdenslīdējiem darbs būs vēl vairākas desmitgades, tādas ir jau sen notikušo karadarbību sekas mūsdienās: "Te vēl vajadzēs divdesmit gadus un vairāk, lai tīrītu Baltijas jūru, ļoti piesārņota ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Arī seklās vietās, sešu metru dziļumā vrakos pilns ar munīciju. Aizbraucam pēc dažiem gadiem, viss ar smilti aprakts, bet paiet gads un atkal ir. Daudz kas atkarīgs no straumēm un viļņiem.
Katru gadu atrodam tādās vietās, kur nevajadzētu būt."
Pagājušā gadā mīnu kuģu eskadras ūdenslīdēju komanda neitralizējusi 2668 sprādzienbīstamus priekšmetus. Kaut arī to skaits samazinās, joprojām jūrā ir daudz kara laika mīnu un citu lādiņu. Galvenais ūdenslīdēju uzdevums mācībās ir attīrīt ostas un pienākošos kuģu ceļus, lai tie būtu droši ikdienas ekspluatācijā un neradītu nekāda veida apdraudējumu.
