Šajā mācību gadā pedagogus sagaida vairāki jauni pavērsieni. Vēstures un sociālo zinību priekšmets vidusskolā tiks izdalīts divās atsevišķās stundās. Tas nozīmē, ka esošajiem skolotājiem būs jāpielāgo sava profesionālā ikdiena jaunajam priekšmetu sarakstam. Arī skolēnu vērtēšanas sistēmu skārušas pārmaiņas – tai jāveicina objektivitāte un līdzvērtīgi nosacījumi visu skolēnu starpā.
Cits izaicinājums gan ir pašu skolotāju trūkums. Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas direktors Jānis Japiņš ir priecīgs, ka lielāko daļu skolotāju izdevies atrast, bet latviešu valodas skolotāju tomēr trūkst:
"Regulāri ir pedagogu trūkums. Tas ir pirmais. Par skolotāju kadriem, tas arī ir ļoti aktuāls jautājums. Paldies Dievam, viss ir gandrīz nokomplektēts. Lielāka problēma man un, es domāju, arī maniem kolēģiem Rīgā, ir aizpildīt latviešu valodas skolotāju vakances. Jo tas ir vislielākais deficīts. Pārējais viss veidojas."
Par latviešu valodas skolotāju pieprasījumu liecina arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsludinātais skolotāju vakanču saraksts.
Šobrīd Rīgā tiek meklēti 30 latviešu valodas skolotāji un palīgi.
Arī Rīgas Valdorfskola nesen ir meklējusi valsts valodas pedagogu, un tagad problēma ir atrisināta, pastāstīja skolas direktora vietniece audzināšanas darbā Anna Zirne-Blūmberga. Skola gan joprojām meklē sākumskolas skolotājus.
"Pirms tam [problēmas] ir bijušas, bet šobrīd ir atrisinātas. Latviešu valoda, literatūra, arī matemātika – ar tādiem priekšmetiem šobrīd nav problēmu. To jau var redzēt visās oficiālajās vietnēs, ka arī mums joprojām ir dažādas vakances. Nav ļoti daudz, bet tomēr ir tie skolotāji, kuru trūkst arī mums, piemēram, sākumskolas [skolotājs], kas arī ir liels izaicinājums daudzās skolās. Šādu skolotāju trūkums šobrīd ir jūtams."
Rīgā apmaksā pedagogu pārprofilāciju
Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi līdzekļus skolotāju trūkuma problēmas risināšanai, norādīja Rīgas domes Vispārējas izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa:
"Attiecībā uz latviešu valodu kā tādu vislielākās problēmas mēs sajūtam skolās, kurās ir pāreja uz mācībām valsts valodā. Tātad programmas "Vienota skola" ieviešana. Te atsevišķās skolās trūkst latviešu valodas skolotāju. Iemesli ir ļoti vienkārši – darba tirgū nav tik daudz pedagogu, cik ir pieprasījums. Šajā brīdī, protams, Rīgas pašvaldība ir daudz darījusi, lai virzītu finansējumu pedagogu pārprofilācijai –
pašvaldība apmaksā pedagogiem mācības, ja pedagogs nolemj, ka viņš varētu apgūt zināšanas arī kā cita mācību priekšmeta skolotājs.
Bet, protams, ka viņiem tad ir jābūt mūsu skolu pedagogiem."
Detalizētāku informāciju par Rīgas skolu gatavību jaunajam mācību gadam Pēterkopa solīja sniegt preses konferencē 29. augustā.
Ministrija: Mācības pedagogu trūkuma dēļ skolās neapstāsies
Kopumā Latvijā trūkst aptuveni 3% no nepieciešamajiem skolotājiem. Precīzāki dati par skolotāju trūkumu Latvijas skolās sagaidāmi 15. oktobrī. Šobrīd pašvaldību sniegtā informācija par skolotāju vakancēm vēl ir provizoriska. Turklāt skolotāju trūkums nenozīmē mācību procesa apstāšanos, jo trūkstošos var aizvietot kolēģi, kuriem gan tādēļ palielināsies slodze.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere uzskata, ka viens no iemesliem valsts valodas pedagogu trūkumam ir programma "Vienota skola" jeb pāreja uz mācībām latviešu valodā:
"Tas, ko raksta pašas pašvaldības, šobrīd būtībā vēl nemaz nenorāda īstas, datētas vakances.
Tas nozīmē, ka mācību process izglītības iestādēs neapstāsies nevienā no mācību priekšmetiem. Vienkārši iespējams, ka kādam pedagogam būs lielāka slodze.
Un attiecīgi šis esošais stundu skaits tiek piedāvāts arī citiem latviešu valodas skolotāju kolēģiem. Šobrīd, protams, notiek dažāda promotēšana skolotājiem gan veikt pārkvalifikāciju, gan arī gaidām jaunu pedagogu kalvi, lai mēs šīs vakances aizpildītu."
Niedre-Lathere iespējamo iemeslu starpā pieminēja arī paaudžu maiņu, atalgojuma trūkumu un drošības izaicinājumus skolotājiem. Ministrijas pārstāve solīja turpināt darbu pie apstākļu uzlabošanas.
