Vidējā ātruma kontroles radari Latvijā darbojas 16 autoceļu posmos. Gada periodā pirms radaru uzstādīšanas šajos ceļu posmos notika 66 ceļu satiksmes negadījumi. Pašlaik to ir par gandrīz 30% mazāk – 47, liecina policijas informācija.
Bet jāņem vērā, ka vairāki radari uzstādīti arī septembrī, oktobrī un novembrī, līdz ar to vietām tiem vēl nav apritējis gads.
Vidējā ātruma kontroles posmos avāriju skaits ar cietušajiem samazinājies par 38%, ievainoto skaits samazinājies par 53%, smagi ievainoto skaits – par 50%, liecina "Latvijas Valsts ceļu" informācija.
"Vidējā ātruma kontroles sistēmas, protams, dod rezultātus, tas ir uzskatāms, un transportlīdzekļu vadītāji tiek disciplinēti," uzsvēra Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieka vietniece Sabīne Irbeniece-Česle.
Valsts policijā piebilda, ka, fiksējot dažādus pārkāpumus, ne tikai ātruma pārsniegšanu, radari atvieglo policistu darbu.
Kopš pirmā radara uzstādīšanas līdz jūlija vidum vidējā ātruma kontroles sistēma fiksēja gandrīz 45 000 pārkāpumu. Ātruma pārsniegšana bija mazāk nekā puse no tiem. Tie bijuši pārkāpumi par nereģistrētu transportlīdzekļu izmantošanu, OCTA, tehniskās apskates vai vinjetes neesamību.
No pagājušā gada 14. augusta līdz šī gada jūlija vidum vidējā ātruma kontroles radari konstatēja 20 455 ātruma pārkāpuma gadījumus, 8924 OCTA pārkāpumus, 6334 tehniskās apskates neesamības, 5945 vinjetes neesamības, 3231 reizi nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu.
"Kritumu mēs redzam visās kategorijās. Gan ceļu satiksmes negadījumos kopā, gan – un tas, protams, ir arvien svarīgāk, – ceļu satiksmes negadījumos ar smagām sekām – bojāgājušajiem vai smagi ievainotajiem. Un īpaši šajās kategorijās mēs patiešām redzam būtisku kritumu," norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Uzņēmumā "Latvijas Valsts ceļi" informēja, ka vidējā ātruma kontroles posmos negadījumu skaits ar cietušajiem samazinājies gandrīz par 40%. Turklāt smagi ievainoto un ievainoto personu skaits samazinājies par pusi.
Nākamgad uz Latvijas ceļiem būs 17 jauni vidējā ātruma kontroles posmi.
Savu darbu tie sāks nākamā gada otrajā pusē. Satiksmes ministrs plāno to skaitu vēl dubultot. Tos prioritāri izvieto vietās, kur smagi negadījumi notikuši vairāk.
"Kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju tādā visaptverošā ceļu satiksmes drošības paketē, ko mēs šobrīd virzām uz Ministru kabinetu, ir ietverts plāns paredzēt vēl 33 šāda veida radaru izveidi. Beigu beigās tuvāko trīs gadu laikā, es ļoti ceru, ka mēs būsim faktiski četrkāršojuši šo vidējā ātruma radaru skaitu Latvijā," pauda Briškens.
Pilnvērtīga statistika par radaru pienesumu satiksmes drošībā un salīdzinājums gada griezumā būs pieejams 2025. gadā.
