Negulēta nakts un saspringts rīts aizvadīts Krāslavas mēram un Polijas konsulam Latvijā. Pašvaldības domes sēdē ceturtdien, 28. septembrī, bija iekļauts lēmums par poļu pamatskolas slēgšanu ar šī gada 31. decembri.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Latvijas Zemnieku savienība) šī jautājuma skatīšanu gribētu atlikt: "Esam nonākuši līdz gandrīz vai kara pieteikšanai. Bet es domāju, ka jāiziet no šīs situācijas. Man priekšlikums būtu atsaukties ministres kundzes lūgumam. Atliekam uz divām nedēļām."
Lēmumi par konkrētās skolas slēgšanu domei šogad un vēl ne reizi vien iepriekšējo gadu laikā jau ir bijuši, bet reāli dzīvē nav ieviesti. Arī šajā septembrī poļu skola savas durvis ciet nevēra, tomēr vairāki potenciālie skolēni mācīties tajā nesāka.
Kā pastāstīja pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Aļona Čiževska, līdz šim tā arī nav saņemta atbilde, vai skola turpinās strādāt.
To apstiprināja arī trīs konkrētās skolas audzēkņu mamma Rita Samule: "Pavasara sākumā ar vecāku atbalstu rakstījām Krāslavas novada domei vēstuli ar lūgumu izskatīt jautājumu, neslēgt un atstāt skolu dzīvu." Atbilde netika saņemta.
Skolā kā argumentus tās saglabāšanai min poļu valodu, ekskursijas uz Poliju, iespējas apgūt arī citas prasmes un mācīšanos nelielās klasēs.
Mācības gan notiek ne vien mazās, bet arī apvienotās klasēs. Eksāmenu rezultāti – vāji, pat nepietiekami.
Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina uzstāja – arī šāda skola jāsaglabā.
"Piedodiet, bet, ja visu laiku ir tāda dezinformācijas par poļu skolas slēgšanu, tad nevar gaidīt, ka bērni ies uz poļu skolu," viņa pauda. Vēstniece arī atzina – nevēlamies zaudēt to, ko esam ieguldījuši skolas ēkā un tās uzturēšanā.
Krāslavas novada domē norādīja, ka ar to nepietiek.
Iepriekš Polija gadā piešķīrusi apmēram 30 tūkstošus eiro, bet skolas uzturēšanas izmaksas sasniedz 200 tūkstošus eiro. Lai rastu trūkstošo, jācieš citām novada skolām, vērtēja pašvaldībā.
Bez iepriekšējiem domes lēmumiem par skolas slēgšanu "maciņš drusku atvērās", sacīja domes priekšsēdētājs. Tagad Polija piedāvā jaunu variantu – pārņemt skolu, iekļaujot to speciālā programmā.
Pirms 20 gadiem pašvaldība ar Poliju noslēdza līgumu, kas paredzēja, ka tai jādarbojas 50 gadu. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka līgums paredz pirms pārmaiņām veikt politiskās konsultācijas, kas arī tiek darīts: "Jāsaprot, ka virsmērķis ir iegūt bērniem kvalitatīvu izglītību."
Polijas vēstniece tikmēr atgādināja prezidenta Edgara Rinkeviča teikto vizītē Varšavā: "Polija ir stratēģiskais partneris Latvijai. Mēs patiešām ceram, ka Latvija to nopietni uztver visās jomās. Ne tikai tikai drošības vai ekonomikas, bet arī izglītības jautājumā."
Visas iesaistītās puses plāno tikties nākamnedēļ.