Cik caurspīdīgi strādā Latvijā lielākā dzīvnieku patversme, kas saņem ievērojamu nodokļu maksātāju un ziedotāju naudu? Cik godprātīgi "Ulubele" ievēro dzīvnieku aizsardzības prasības, par kurām pati publiski iestājas?
ĪSUMĀ:
- Bezpajumtnieks Vladimirs patversmē tiek pie suņa; tā reģistrētā turēšanas vieta – benzīntankā.
- Kucīti, kas bija stāvoklī, nogādāja "Mežavairogu" patversmē, kur tai piedzima astoņi kucēni.
- "Ulubeles" brīvprātīgā vēršas policijā par suņa nozagšanu; prasa naudu par kucēniem.
- "Ulubelei" ar Rīgas domi ir līgums par klaiņojošu un bezsaimnieka suņu izķeršanu un izmitināšanu.
- Laikā no 2014. līdz 2022. gadam "Ulubele" no pašvaldības saņēma gandrīz vienu miljonu eiro.
- Pārbaudē atklāja virkni nepilnību un kontroles trūkumu pašvaldības norēķinos ar "Ulubeli".
- Pašvaldībai bija aizdomas, ka patversmē atrodas nereģistrēti suņi, kas arī vēlāk apstiprinājās.
- Patversmes vadītāja noraida pārmetumus, sakot, ka tanī brīdī normatīvi to neprasīja.
- Dzīvnieku uzturēšanai "Ulubele" saņem naudu arī no ziedotājiem; tiek pie jauna džipa.
- Visvairāk ziedotās naudas tērēta juridiskajiem pakalpojumiem; neatklāj, kā tieši tā izlietota.
Bezpajumtnieks un viņa suņi
Ir saulaina augusta pēcpusdiena. Pazemes gājēju tunelī pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas Latvijas Radio satiek kādu sievieti, kuru pirms tam uzrunāja intervijai. Viņu sauc Angela Naturina. Latvijas Radio un Angela tunelī meklē Vladimiru – bezpajumtnieku, kurš pirms trijiem gadiem te ubagoja. "Viņš sēdēja te, tā bija viņa vieta. Pēc pusdienām viņš vienmēr bija te," saka Angela.
Vladimiram bija vairāki suņi. Viņi parasti uz kartona plāksnes vai segas gulēja līdzās saimniekam, kamēr vīrietis lūdza no garāmgājējiem naudu. Angela bija ievērojusi mājdzīvniekus un sāka viņiem regulāri nest suņu barību. "Viņš parasti bija ar vecu suni. Un tad es ieraudzīju viņu ar jaunu suni un nodomāju, – ir dīvaini, ka bezpajumtniekam ir jauns suns," stāsta Angela.
Vladimirs teicis Angelai, ka kucēnu atradis atkritumu tvertnē un nosaucis viņu par Gerdu. "Pēc kāda laika es atkal turpat gāju un redzēju, ka suns acīmredzami bija stāvoklī, gaida kucēnus."
Angelu tas pārsteidza. Viņa iepriekš bija piedāvājusi samaksāt par suņa sterilizāciju, tomēr Vladimirs atteicies, jo suns jau esot sterilizēts. "Es jautāju, ko tu darīsi ar kucēniem? Viņš teica — nezinu, kādam atdošu! Prasu — kur tu dzīvo? Tad viņš teica, ka dzīvo Lucavsalas mazdārziņos."
Angela piedāvājusi aizvest suni pie veterinārārsta, lai dzemdības tiktu uzraudzītas un kucēniem būtu drošs patvērums. "Piezvanīju draudzenei, saku — Saša, brauksi ar mani? Es nezinu, kur tas bezpajumtnieks dzīvo, man kaut kā bail vienai tur braukt."
Abām sievietēm Lucavsalas mazdārziņos izdevās atrast Vladimira mājvietu. "Tā ir maziņa, burtiski kā kartona, finiera mājiņa, salikta no kaut kādiem dēļiem. Tur divi piedzērušies vīrieši un divi suņi, kuri var uzbrukt kuru katru brīdi, tiešām ļoti maz vietas — divi trīs metri."
Angela vienojusies ar Vladimiru, ka viņa aizvedīs grūsno kucīti uz patversmi. Un, kad kucēniem vairs nevajadzēs mammas pienu, viņa atgriezīs vīrietim sterilizētu suni. Pēc divām dienām dzīvnieku patversmē "Mežavairogi" — biedrībā, kas atrodas Ķekavas pagastā, veterinārārsta uzraudzībā Gerdai piedzima astoņi kucēni.
"Kad aizvedu uz "Mežavairogiem", administrācija pārbaudīja čipu. Atklājās, ka reģistrāciju uz Volodjas vārda veikusi "Ulubele"," stāsta Angela.
Dzīvnieku pansija "Ulubele" atrodas turpat netālu Stopiņu pagastā un ir lielākā mājdzīvnieku patversme Latvijā. Tā iepriekš bija nodevusi suni bezpajumtniekam un informācijas sistēmā reģistrējusi tā turēšanas adresi — benzīntanku Salu tilta pakājē.
Pēc mēneša sekoja negaidīts pavērsiens. "Pēc tam mani uzaicināja uz policiju. Izrādījās, ka viņš iesniedzis policijā iesniegumu par to, ka es nozagu viņam suni un ka man viņam ir jāsamaksā par katru kucēnu 600 eiro," saka Angela.
Viņasprāt, tas nebija Vladimirs, kurš uzrakstīja policijai adresēto iesniegumu uz vairākām A4 formāta lapām. Līdzīgās domās ir arī dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede, kuru arī nopratināja policijā.
"Viņu atveda pie mums uz patversmi kundze, kura stādījās priekšā kā viņa advokāte. Rumjancevas kundze, kā mēs vēlāk noskaidrojām," klāsta dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede.
Jeļena Rumjanceva, kura "Mežavairogos" ieradās kopā ar bezpajumtnieku un nodeva vīrieša iesniegumu, publiskajā telpā sevi dēvēja par "Ulubeles" brīvprātīgo.
"Mani tiešām pārsteidza tas, cik milzīga interese ir, lai šis cilvēks atgūst atpakaļ savu suni, nevarot uzturēt viņu — nav viņam, kur dzīvot, viņš tunelī ubago, un tas šķiet normāli, ka viņam ir jāatgriež suns ar astoņiem kucēniem. Tur jebkurš normāls, adekvāts cilvēks saprot, paldies Dievam, ka tas dzīvnieks nav vairs tur un tiek nodrošināta viņam normāla aprūpe," saka Priede.
Vladimira iesniegumā "Mežavairogiem" rakstīts, ka viņš domājis, ka kucīte Gerda atrodas "Ulubelē". Tomēr vēlāk noskaidrojis, ka suns ir citur. Viņš dokumentā lūdz atdot savu īpašumu — deviņus suņus, un notikušo sauc par krāpšanu.
Priede no paša Vladimira gan dzirdēja ko citu. "Viņš teica, ka viņam nevajag kucēnus. Bet es saku — jūs saprotat, ko jūsu juriste tajā dokumentā bija ierakstījusi? Viņš saka — es nezinu, ko viņa tur rakstīja. Es tikai parakstīju."
Viņai vajadzēja satikties ar vīrieti, lai vienotos par sunenes Gerdas atdošanu. "Viņš man stāstīja, ka jā, viņam brauc no "Ulubeles" cilvēks, viena sieviete, kas palīdz viņam barot suni, ka ved viņam barību un viņu aprūpē tā kā puslīdz, to dzīvnieku."
Vladimirs viņai arī sacījis, ka Gerdu iepriekš vedis uz "Ulubeli" sterilizēt. "Viņš saka, viņš esot it kā zvanījis tur tam cilvēkam, kas ņēma viņam sterilizēt to suni, veda, un pateica, ka viņa ir grūsna, bet viņi pateica — ne vienmēr ar pirmo reizi izdodas tā sterilizācija," norāda dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja.
"Ulubelei" ar Rīgas domi ir noslēgts līgums par klaiņojošu un bez saimnieka palikušu suņu izķeršanu un izmitināšanu. Priede pieļauj — ja kucēni būtu piedzimuši Lucavsalas dārziņos pie Vladimira, viņi ātri vien nokļūtu šajā patversmē. "Es nezinu, cik Rīgas domei izmaksātu astoņu kucēnu noķeršana Lucavsalas dārziņos. Es pieļauju, ka tie būtu tūkstoši, jo tajā laikā kucēnus uzturēja, ja nemaldos, līdz trīs mēnešu vecumam."
Šī summa ir tik liela tādēļ, ka kucēniem pašvaldība apmaksā 56 uzturēšanās dienas patversmē. Pieaugušajiem suņiem — tikai 14. "Šobrīd, ja mēs skatāmies statistiku, tad diemžēl, bet kucēni metieniem uzrodas trijās vietās — Bolderāja, Lucavsala vairs ne tik bieži un Rumbulas dārziņi," saka Priede.
Kad Gerdas kucēni bija paaugušies, "Mežavairogu" patversme atrada tiem mājas. Bet Gerdu jau sterilizētu atdeva Vladimiram Lucavsalā. "Mēs saprotam, ka juridiski šis suns pieder šim cilvēkam. Mēs to saprotam, un mums nav tiesību viņu izņemt tikai tāpēc, ka mums tā patīk," atzīst patversmes "Mežavairogi" vadītāja Priede.
Kucīte Gerda pirms gada vēlreiz nokļuva "Ulubelē", un viņu ātri adoptēja. Patlaban viņa mitinās Saulkrastos.
Patversmē "Ulubele" arī nereģistrēti suņi
Stopiņu novada "Ozolainē" esošo dzīvnieku patversmi "Ulubele" vada Ilze Džonsone. "Mums dzīvnieku ir ļoti daudz, nu šobrīd jau nekad vairs nav mazāk par 500 ikdienā uz vietas," stāsta Džonsone.
Vajadzības gadījumā patversmē varētu uzņemt par kādu simtu vairāk, bet tad dzīvniekiem nāktos saspiesties. "Šī mums ir galvenā ēka, šeit atrodas gan laimīgā istaba, kur notiek dzīvnieku adopcijas, gan veterinārija," klāsta "Ulubeles" vadītāja.
Patversme dzīvniekus neiemidzina. Džonsone stāsta, ka "Ulubele" rūpīgi izvērtē adoptētājus, jo patversmē jūtas atbildīgi par katru dzīvnieku. "Mēs cenšamies, mēs cenšamies. Mums ir... es pēc tam parādīšu, mums ir anketas, ko aizpilda adoptētājs, pēc tam notiek pārrunas ar viņu."
Cilvēkiem, kuri vēlas adoptēt, jānodrošina līdzvērtīgi vai labāki turēšanas apstākļi. "Mēs negribam atdot dzīvniekus uz sliktākiem apstākļiem, nekā viņiem ir te," teic Džonsone.
Vaicāta par bezpajumtnieku Vladimiru un viņa suni Gerdu, Džonsone stāsta, ka sunene nonāca patversmē, jo bija pieķerta klaiņojam. "Nu, ja tas ir saimnieka suns un 14 dienu laikā uzrodas saimnieks, mēs nevērtējam viņu pēc materiālā stāvokļa, vai viņš ir miljonārs vai maznodrošinātais. Dzīvnieku atdod čipotu, reģistrētu, bet visi pienākumi — vai sterilizēt dzīvnieku vai ko — tas ir saimnieka ziņā."
Tomēr Gerdas mikročipa informācija rāda, ka "Ulubelē" suns uzturējās ilgāk par 14 dienām. Tādēļ sunim pēc likuma bija jāmeklē jauns saimnieks. Kādēļ tā vietā patversme atdeva suni bezpajumtniekam un piereģistrēja dzīvnieku benzīntankā?
"Nu ziniet, kādu adresi uzrāda dzīvnieka īpašnieks, tādu mēs arī fiksējam kā turēšanas vietu," skaidro patversmes vadītāja.
Kad iepriekš gājēju tunelī Latvijas Radio izdevās satikt un uzrunāt Vladimiru, viņš sacīja, ka "Ulubele" viņa suņiem uz Lucavsalas dārziņiem veda pārtiku. Džonsone stāsta, ka barības piegāde ir palīdzības žests.
"Ļoti bieži, ja trūcīgie nonāk mūsu redzeslokā, nu parasti gan tie ir cilvēki, kas palīdz aprūpēt kaķu kolonijas, mēs palīdzam, jā, ar barību," atzīmē Džonsone.
Vairākām pašvaldībām ir līgumi ar "Ulubeli" saistītiem nodibinājumiem "Dzīvnieku policija" un "Zoopolicija" par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu. Līdz ar to suņus un kaķus patversmē ne tikai uzņem, bet arī nogādā.
"Mēs apkalpojam principā sev apkārt Pierīgas pašvaldības, Rīgu, Ropažus, Siguldu, Salaspili. No vienas puses, tas ir ļoti grūti, bet, no otras puses, lai gan pašvaldības maksā tikai par 14 dienām nelielu naudiņu, bet tā tomēr ir kaut kāda regulāra maksa," atklāj patversmes vadītāja.
Sadarbību ar Rīgas domi "Ulubele" sāka pirms vairāk nekā desmit gadiem. Laikā no 2014. līdz 2022. gadam biedrība saņēma ievērojamu naudu no pašvaldības — gandrīz vienu miljonu eiro.
Pirms diviem gadiem Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrs publicēja ziņojumu, kurā atklāja virkni nepilnību un kontroles trūkumu pašvaldības norēķinos ar "Ulubeli". Jautāts, kas tika pārbaudīts, Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centra vecākais eksperts Aigars Evardsons toreiz sacīja: "Ir runa tieši par dzīvnieku uzskaiti, – kā tiek organizēta klaiņojošo bezsaimnieku, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršana, izmitināšana un aprūpe."
Pēc ziņojumā teiktā, pašvaldībai bija aizdomas, ka patversmē atrodas nereģistrēti suņi. Šādi "Ulubele" cenšas būtiski palielināt to dzīvnieku skaitu, par kuru uzturēšanu maksā Rīgas dome.
"Līgumā ir noteikta norma, ka ikmēneša darījumi par veikto pakalpojumu notiek, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iesniegtajām atskaitēm. Tādējādi nav iespējams izkontrolēt, par ko mēs reāli faktiski pašvaldībā maksājam," skaidro toreizējais Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centra vecākais eksperts.
Dome arī bija ilgstoši maksājusi par kucēnu uzturēšanu "Ulubelē", lai gan dzīvnieki neatradās patversmē, bet pagaidu mājās. Tas nozīmē, ka par dzīvniekiem rūpējās ar "Ulubeli" nesaistīti cilvēki. "Šīs pārbaudes ietvaros mēs vērsāmies arī Lauksaimniecības datu centrā, kurš konkrēti uzskaita un reģistrē dzīvniekus. Šajā gadījumā ir runa par suņiem," atzīst Evardsons.
Atklājās, ka patversmē atradās suņi, kuri nav reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā. Džonsone toreizējos pārmetumus noraida. "Tanī brīdī normatīvi to neprasīja, un tā bija normu interpretācija. Par to mums bija ļoti garas diskusijas ar Pārtikas un veterināro dienestu. Kādreiz vienīgais kritērijs bija, ka nevar no patversmes izdot nereģistrētu suni, un to mēs arī godprātīgi pildījām."
Domē darbu zaudēja atbildīgā amatpersona.
Ar normatīvo aktu grozījumiem patversmēs vairs neatļāva turēt Lauksaimniecības datu centrā nereģistrētus dzīvniekus. Savukārt, lai uzraudzītu norēķinu procesu, pašvaldībā ieviesa striktu kontroles sistēmu.
To, kā tā darbojas, skaidro Rīgas domes Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītājs Renārs Grīnbergs: "Noslēgtajā līgumā starp Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu un biedrību "Dzīvnieku pansija "Ulubele"" ir atrunātas visas pozīcijas, gan par dzīvnieka uzturēšanu vienu dienu, gan par nepieciešamajām manipulācijām, ja tādas ir nepieciešamas, un ir atskaišu formas."
"Reizi mēnesī, saņemot rēķinu no pakalpojuma sniedzēja, tiek pētītas šīs sadaļas pielikumā, atskaitēs, kas ir norādītas, tiek pārbaudīts Lauksaimniecības datu centrā arī, vai ir veiktas visas nepieciešamās atzīmes, piemēram, vai ir norādīts, ka suns ir atradies patversmē, vai ir atdots īpašniekam," piebilst Grīnbergs.
Ja nav pretenziju, tad rēķinu akceptē. "Ja ir pretenzijas, ja ir neskaidrības, tad kolēģi prasa papildu skaidrojumus par konkrētām pozīcijām, kāpēc ir tā, kāpēc, piemēram, nesakrīt kāda informācija."
Viņš stāsta, ka pārbaudes prasa apjomīgu darbu, jo mēnesī patversmē nonāk vairāk nekā 30 dzīvnieku.
"Un tad tas dzīvnieka ceļš viss ir skrupulozi jāizpēta — kurā dienā viņš ir noķerts, vai šī informācija tajā pašā laikā ir ievietota mūsu mājaslapā "ridzivnieki.lv" ar fotogrāfiju. Nu tur ir dažādas nianses, kuras es jums neklāstīšu, bet mums ir savs pārbaudes mehānisms, kā mēs to kontrolējam," klāsta Rīgas domes Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītājs.
Kopš brīža, kad ieviesa jauno kontroles sistēmu, par trešdaļu ir samazinājies patversmē uzņemto suņu skaits. Bet summa, ko "Ulubele" saņem no Rīgas domes, ir sarukusi divas reizes.
Jautājumus par patversmes darbu, kas ir saistīti ar finansējumu un tā izlietošanu, raisa ne tikai biedrības līdzšinējā sadarbība ar galvaspilsētas pašvaldību.
Patversme tiek pie jauniem auto
Dzīvnieku uzturēšanai "Ulubele" saņem naudu arī no ziedotājiem.
Pēdējo gadu laikā patversmei ziedo arvien vairāk. Pērn tie bija vairāk nekā 580 tūkstoši eiro. Tomēr tikai puse no tiem tika dzīvniekiem un patversmes uzturēšanai.
Kopš 2015. gada "Ulubele" regulāri saņem simtiem tūkstošus eiro no kāda izraēliešu izcelsmes uzņēmēja Marka Igala Šeinberga. Pēdējo astoņu gadu laikā viņš ir ziedojis nepilnu miljonu eiro. Žurnāla "Forbes" informācija liecina, ka Šeinbergs ir miljardieris, kurš ieguvis bagātību tiešsaistes azartspēļu biznesā. No juridiskās firmas "Appleby" nopludinātie "Paradīzes dokumenti" atklāj, ka viņa bizness ir cieši saistīts arī ar ofšora kompānijām zemo nodokļu zonās.
Pēdējo divu gadu laikā "Ulubele" visvairāk ziedotās naudas ir iztērējusi juridiskajiem pakalpojumiem. Pērn tie bija 160 tūkstoši eiro. Tā rāda "Ulubeles" gadu pārskati. Saskaņā ar tiem "Ulubeles" kopējie ieņēmumi pērn bija 797 262 eiro, izdevumi — 771 846 eiro.
Iepriekš vienīgais juridiskais birojs, kas piedāvāja pakalpojumus un senāk bija minēts patversmes mājaslapā, pieder Džonsones dzīvesbiedram Aivaram Borovkovam. Uzņēmumu reģistra informācija atklāj arī to, ka daļu ziedojuma naudas "Ulubele" regulāri ziedo tālāk savam nodibinājumam "Dzīvnieku policija". Tās valdē ir gan Džonsone, gan Borovkovs. Dažu iepriekšējo gadu laikā šī biedrība no "Ulubeles" ir saņēmusi vairāk nekā 200 tūkstošus eiro.
Tomēr "Dzīvnieku policijas" pārskatos šī nauda neparādās kā ziedojums, bet gan ienākumi. Līdz ar to biedrībai par to izlietojumu nav publiski jāatskaitās.
Interesanti, ka "Ulubeles" automašīnu sarakstam ir pievienojies šā gada izlaiduma "Nissan" markas apvidus auto. Tā tirgus vērtība sasniedz 40 tūkstošus eiro. Tā atklāj transportlīdzekļu reģistrs. Arī sociālais uzņēmums "Ulubele", kas piereģistrēts turpat patversmē, pērn ticis pie jauna auto — pagājušā gada izlaiduma automašīnas.
Jautāta, kā patversmei sokas ar naudas lietām, Džonsone saka: "Nu mēs mēģinām iziet pa nullēm, bet tā ir ļoti, ļoti grūta misija, jo vienmēr kaut kas plīst, lūst. Ja tu esi varējis sakombinēt kaut kā, tad pateicoties ziedojumiem."
Kaut arī ziedojumu apmērs ik gadu pieaug, "Ulubele" to visu iztērē. "Palīdzība mums ir nepieciešama nonstopā," saka Džonsone.
Ja jau biedrībai trūkst naudas, tad kādēļ ir nopirkts jaunākā izlaiduma džips? "Automašīnas ir mūsu darba elements, jo braukt uz izsaukumiem ar mašīnām, kas nav darba kārtībā, tas vispār nav iespējams. Un pēdējā automašīna, kas ir, mums ir paņemta līzingā," skaidro patversmes vadītāja.
Savukārt sociālais uzņēmums "Ulubele" jaunu auto esot iegādājies par granta naudu. "Ja viena mašīna nobrūk? Ko mums tagad darīt? Iet kājām, braukt ar autobusu ar dzīvniekiem?"
Viņa stāsta, ka arī nešķiro ziedotājus pēc tā, kā viņi gūst ienākumus.
"Šādā veidā mēs nekādi neierobežojam ziedotājus un neatsakāmies ne no vienas palīdzības, jo mēs to vienkārši nevaram atļauties. Un es uzskatu, ka jebkurš — vai tas ir cigarešu tirgotājs, ātrie kredīti, alkohola tirgotājs, vienalga kāds, vai azartspēļu rīkotājs — ja šie biznesi ir Latvijā legāli, nu tad mums nav nekāda pamata atteikties no palīdzības!"
Viņa neatbild uz jautājumu, kā "Ulubele" ir izlietojusi ziedoto naudu juridiskajiem pakalpojumiem un ar kādiem juristiem patversme sadarbojas. Tāpat viņa arī nekomentē, kas ir dāsnais ziedotājs Marks Igals Šeinbergs.
Latvijas Radio arī vaicāja par desmitiem tūkstošus eiro, kurus "Ulubele" ir ziedojusi "Dzīvnieku policijai". "Mums ir pakāpeniski uzkrāti, nu kā saka, veikti maksājumi, ja, piemēram, "Dzīvnieku policijai" nepietiek resursu, lai sniegtu tos pakalpojumus, ko mēs sniedzam," skaidro Džonsone.
Naudas plūsma uz "Ulubeli" un no "Ulubeles", kā arī tas, ka naudas izlietojumam nevar izsekot, Latvijas Radio liek vērsties sabiedrībā par atklātību "Delna". Tās juriste Krista Asmusa norādīja: "Skaidrs ir tas, ka, ja vienā pusē tie līdzekļi tiek nodoti kā ziedojums un tajā pašā laikā tie tiek pieņemti citādāk, tad noteikti tas liek uzdot tālākus jautājumus, jo kā — nu tas no visiem grāmatvedības un jebkādiem principiem izriet, ka jebkurai trešajai personai ir jāspēj izsekot tiem darījumiem."
Jautāta par patversmes tēriņiem, lai sniegtu juridiskajos pakalpojumus, Asmusa klāsta: "Tas šķiet nesamērīgi, ņemot vērā, ka tā ir dzīvnieku palīdzības organizācija, man tiešām tā personīgi nešķiet saprotams, kā var viena trešdaļa no gūtajiem ienākumiem tikt veltīta juridiskajiem pakalpojumiem."
Viņasprāt, ziedotājiem būtu jāzina, kā organizācija viņu naudu iztērē. "Vai tie cilvēki, kas ziedo "Ulubelei", ir informēti par to, ka līdzekļi tālāk aiziet uz citu nodibinājumu, ne jau uz "Ulubeli?"
Viņa stāsta, ka ziedojumu vākšanā un izlietošanā ir ļoti svarīga caurspīdība. "Katrā ziņā viņiem būtu jāzina tie riski, jāzina, no kādām personām vai uzņēmumiem tā nauda nāk, un vēl jo vairāk arī tāpēc jāinformē sabiedrība un citi ziedotāji par tiem izlietojumiem," teic "Delnas" pārstāve.
Kā situāciju ar ziedojumiem "Ulubelē" vērtē galvenā iestāde valstī, kas atbild par dzīvnieku labturību, – Zemkopības ministrija (ZM)? Tās Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa saka: "Cilvēkiem ir jāizvērtē katras patversmes tā saucamās reklāmas – es saukšu to par triku vai reklāmu –, kur viņi lūdz ziedojumu katram dzīvniekam."
Viņasprāt, šāda prakse pastāv arī citās valstīs, jo patversmēm ir dažādi finansējuma modeļi. "Ir jāvērtē katrs gadījums atsevišķi, jo uz dzīvnieku ciešanām jau ļoti labi var spēlēt uz sabiedrību. Tikko mēs gribam kaut kam ziedot naudu, mums ir jāsaprot, kam mēs ziedojam un kādam mērķim tā tiks izlietota."
Angela Naturina, kura izglāba Gerdu un viņas astoņus kucēnus, uzskata, ka nevar pieļaut iedzīvošanos uz bezpalīdzīgu dzīvnieku rēķina. Gan patversmēm, gan iestādēm jāparūpējas, lai viņi nonāk pie gādīgiem saimniekiem.
"Tas ir svarīgi, kādās rokās nonāk suns," saka Angela. Viņasprāt, nedrīkst pieļaut, ka suņus apzināti nodod uzturēšanai bezpajumtniekiem. Un tas arī stingrāk jākontrolē. "Tikai jautājums — kā to var pārbaudīt. Kur ir tā funkcija, kur ir tā iestāde, kam tas jāpārbauda?"
