Strādā gandrīz puse
Ārija, kura nāk no Līvāniem, pašlaik par maksu studē Rīgas Stradiņa universitātē 3. kursā programmā "Žurnālistika". Gan studijas, gan dzīvošanu viņai apmaksā vecāki. Vasarā Ārija nolēma strādāt apkalpojošajā sfērā, tomēr, atsākoties studijām, saprata, ka nespēj darbu un mācības savienot slodzes dēļ. Jautāta par to, kāda būtu iespēja izdzīvot tikai no šīs algas, Ārija saka, ka tas nebūtu iespējams.
"Tā alga būtu tikai, lai apmaksātu universitāti un paliktu kādi 50 eiro, apmaksājot gan kojas, gan mācīšanos, bet tas būtu tikai sākumā, kad kojas bija 86 eiro, ne jau 137.
Ja nebūtu tādas iespējas apmaksāt manas studijas, tad es visdrīzāk nestudētu Rīgā, es nestudētu Stradiņos un es nestudētu to, ko es gribu," paskaidro Ārija.
Artūrs, kas nāk no Ukru pagasta Dobeles novadā, studē Rīgas Tehniskajā universitātē 3.kursā programmā "Viedā elektroenerģētika" budžeta grupā. Viņam dzīvošanu Rīgā apmaksā vecāki, tomēr Artūrs jau sāk domāt par apmaksātas prakses vietas meklēšanu. Vairāki viņa paziņas esot pametuši studijas dzīves dārdzības dēļ.
"Man arī ir daži klasesbiedri, kas bija līdzīgā situācijā kā es, izņemot ar atbalstu no vecākiem. Viņiem tiešām tā arī nepaveicās – pārtrauca studijas, jo saprata, ka vienkārši nav iespējams izdzīvot, studēt un uzturēt sevi Rīgā. Ja tu pilnībā pats mēģini sev nopelnīt visu iztiku, kojām nopelnīt, nopelnīt pārtikai – tas vienkārši nav iespējams," viņš teica.
Ja 2004. gadā Latvijas augstskolās bija 130 000 studentu, tad, pakāpeniski ik gadu samazinoties šim skaitam, šobrīd augstāko izglītību apgūst aptuveni 74 000 studentu. No tiem 60 000 mācās Rīgā. Pēdējā laikā šis kritums ir apstājies, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē tādu pašu stabilu studējošo skaitu arī turpmākajos gados.
2022. gadā, kad pēdējo reizi tika apkopoti dati, atklājās, ka 42% no visiem pilna laika balakaura līmeņa studentiem strādā slodzes vai pusslodzes darbā. Latvijas Studentu apvienības akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods atzīst, ka daudzi studenti izvēlas strādāt, jo citādāk nebūtu iespējams izdzīvot.
"Tam mērķim, it īpaši pirmajos pāris studiju gados bakalaura līmenī, vajadzētu studējošos pēc iespējas vairāk atbalstīt, lai viņiem nebūtu paralēli jāvelta savs laiks iztikas pelnīšanai. Jo tas, kas arī parādījās šajā pašā anketā, ka 37% studējošo nevarētu vienkārši atļauties studēt, ja viņi nestrādātu," stāsta Strods. Tas nozīmē to, ka viņiem ir jāizvēlas starp izdzīvošanu vai studijām. "Zinu, kuru izvēli es izdarītu, arī kā cilvēks izvēlētos izdzīvot, nevis mēģināt iegūt šo izglītību, lai arī cik tā būtu vērtīga un svarīga," saka studentu apvienības pārstāvis.
Katrs ceturtais studijas pamet
43% esot tādi, kuri nestrādā savā jomā jeb tā sauktajos tipiskajos studentu darbos, kā, piemēram, apkalpojošajā sfērā, kas nozīmē, ka studentam piespiedu kārtā ir jādara tas, kas lielākoties nav saistīts ar viņu nozari.
2022. gada dati arī rāda, ka aptuveni 24% studējošo studijas ir pametuši. Strods atzīst, ka daļa no tiem esot tādi, kam konkrētais studiju virziens vairs nav bijis saistošs, tomēr daudzi arī esot devuši priekšroku darba tirgum.
"Nauda nav pati sliktākā lieta, bet nu ja mēs domājam arī no tāda valsts drošības skatupunkta, cilvēki ar augstāko izglītību biežāk dodas vēlēt, ir noturīgāki pret dezinformāciju, ir veselīgāki un arī pelna vairāk, kas nozīmē - atgriež pēc tam vairāk naudu atpakaļ valsts budžetā. Ja valsts tiešām grib rūpēties par mūsu iedzīvotājiem uz visiem šiem pamata kritērijiem, tad izglītība ir viens no atslēgas veidiem, kā to izdarīt," spriež Strods.
Latvijas darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Liene Voroņenko zina teikt, ka pašlaik Latvijā kopumā ir aptuveni 800 000 nodarbināto, nepieciešamo 900 000 vietā.
Esot nozares, kur darba devēji ir gatavi nodarbināt jau pirmkursniekus, bet ir tādas, kur zināšanas vēl ir jāuzkrāj.
Pēc Covid-19 pandēmijas nozarēs, kur elastīgs darba grafiks ir ieviešams bez īpašām problēmām, esot plašākas iespējas un darba devēji ir gatavi rast risinājumus.
"Puse no šiem te nodarbinātajiem, kas no šiem 800 000 ir darba tirgū, ir vismaz ar vidējo profesionālo izglītību. Tātad rēķināmies, ka šis īpatsvars, apzinoties, ka pusei šīs kvalifikācijas vēl nav vai vēl ir jāiegūst, īpatsvars studentu piesaistei ir augstāks nekā varbūt mazāk kvalificētu nodarbināto piesaistei," stāsta Voroņenko.
Kādi ir atbalsta mehānismi kaimiņvalstīs
Aptuveni 40% no visiem studējošajiem Latvijā mācās par valsts līdzekļiem, aptuveni puse no tiem saņem valsts akadēmiskās stipendijas 140 eiro mēnesī. Tāpat šonedēļ Latvijas Studentu apvienība sarunās ar IZM panāca vienošanos par nelielu stipendijas "Studētgods" pieaugumu, kā arī tās saņēmēju loka paplašināšanu nākamajā gadā. IZM lēš, ka šo atbalstu šajā mācību gadā varētu saņemt aptuveni 4600 studentu.
Tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija neiegulda studentos tik, cik tas būtu nepieciešams, uzskata Strods.
"Ja mēs paskatāmies uz Igauniju, tad viņiem, piemēram, ir bezmaksas augstākā izglītība, bet viņiem ir arī dažādi papildu atbalsta mehānismi. Ja mēs skatāmies uz Lietuvu, tad "Studētgods" ekvivalenta, respektīvi, sociālā stipendija ir 314 eiro, ja nemaldos, kas tuvojās diezgan lielam pieaugumam, salīdzinot ar to, kas mums ir pieejams studentiem," viņš paskaidro un atgādina, ka savulaik valstij bijis mērķis ik gadu celt ieguldījumu augstākajā izglītībā un zinātnē līdz tiktu sasniegti 2% no IKP.
"Līdz tam mums vēl ir diezgan tālu. Patiesībā mēs vēl neesam atgriezušies tajā pašā līmenī investīcijās augstākajā izglītībā, kas bija pirms 2008.gada krīzes," vērtē Strods.
IZM Valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders zina stāstīt, ka pašlaik finansējums augstākajai izglītībai ir sadalīts pa vairākām ministrijām, kopā sasniedzot aptuveni 180 miljonus eiro.
"Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā mēs runājam par 96 miljoniem eiro. Ar citām ministrijām kopā tie ir aptuveni 150 miljoni eiro, kas ir finansējums, kas aiziet studiju vietām. Mums ir arī augstākās izglītības snieguma finansējums par sasniedzamiem rezultātiem," informē Paiders.
Strods gan atzīst skaudro patiesību, ka augstākās izglītības sistēma pašlaik turoties uz maksas un ārvalstu studentiem, un, ja valsts turpmākajos gados nepalielinās finansiālo atbalstu, riskam tiktu pakļauta gan pašu augstskolu attīstība, gan arī zinātne un pētniecība.
Studenti bieži dzīvo paaugstinātos stresa apstākļos
Nereti studenti dzīvo paaugstinātos stresa apstākļos, tāpat emocionālo pašsajūtu ietekmē arī pašreizējie ģeopolitiskie notikumi pasaulē.
Strods zināja teikt, ka Latvijas Universitātē uz 14 tūkstošiem studējošo ir pieejams tikai viens psihologs/karjeras konsultants.
Pašlaik kā visiem iedzīvotājiem, arī studentiem ir iespēja saņemt 10 valsts apmaksātas psihologa vizītes gadā. Tāpat emocionālo atbalstu par mazāku samaksu var iegūt pie psiholoģijas studentiem. Viņš saka, ka atbalsts ir, bet neesot pietiekams.
"Augstskolas noteikti ir vienas no organizācijām, kurām vajadzētu darīt vairāk. Un tas, ko vajadzētu darīt valstij – iedot resursus, lai to varētu izdarīt," uzskata Strods. "Ja ir emocionāli grūti, tad šaubos, vai pirmā lieta, kas nāk prātā, ir nākamā lekcija, seminārs vai eksāmens un kā to pareizi vislabāk nokārtot. Kas nozīmē, ka, ja mēs gribam šos studējošos paturēt sistēmā, ir svarīgi, ka viņiem šis atbalsts ir pieejams."
Pašlaik Latvijas Studentu apvienība plāno ar šo jautājumu vērsties pie Saeimas deputātiem kā arī pie Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas, lai rastu risinājumus.
