Tomēr vairāki gadījumi izskatās pēc vēlmes ar skubu piešķirt naudu lietām, kuras nākamgad to varētu arī nesaņemt, mainoties politiskajai varai, secina Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Neizmaksātos bērnu piedzimšanas pabalstos ietaupītā nauda – rallijkrosa, motokrosa un spīdveja sacensību licencēm. Ēnu ekonomikas apkarošanas projektam neizmantotā nauda – baznīcām. Tā arī nesāktajai Salaspils kodolreaktora demontāžai paredzētā nauda – Ventspils Mūzikas vidusskolas aprīkojumam, galvenokārt mēbelēm. Šie ir vien daži piemēri valsts budžeta naudas pārdalei, par kuru pēdējo nedēļu laikā lēma Māra Kučinska (ZZS) valdība. Nākamajā Ministru kabinetā tagadējās koalīcijas ietekme noteikti būs daudz mazāka. Iespējams, tieši ar to saistāma rosība. Lai gan par apropriācijas pārdalēm valdība lemj ik rudeni, šoreiz izskatās, ka tas notiek jo sevišķi aktīvi.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kura vadītā ministrija bērnu pabalstos neizmaksāto naudu nu varēs tērēt starptautisku sporta pasākumu dotācijām, kādu īpašu steigu gan noliedz: "Vai jūs zināt datumu, kad būs nākamā valdība? Normāli, tehniski vecā valdība turpina strādāt, kamēr tiek sastādīts jauns Ministru kabinets, un vienīgais ierobežojums ir, ka valdība, kura ir atkāpusies vai atkāpsies 6.novembrī, nevar iesniegt Saeimā budžetu. Visas pārējās funkcijas valdībai ir jāpilda. Droši vien, ja valdība nepildītu savas funkcijas, būtu tieši tāds pats jautājums, kāpēc valdība nestrādā."
Tomēr premjers Kučinskis ir atklātāks. Tieši viņš ar rezolūcijām bija uzdevis Kultūras ministrijai izskatīt bīskapu vēstules, kā rezultātā valdība nolēma caur programmu "Kultūras mantojums" finansēt neatliekamus darbus sakrālā mantojuma objektos gandrīz 1,4 miljonu eiro apmērā. "Nu kā es varu zināt, kādas attiecības ar Dievu būs nākamajai valdībai? Nākamajā gadā sakrālā [mantojuma] fondā nav ne centa iekšā. Šie solījumi bija jau pārrunāti sen, tikai šobrīd gan Jēkaba katedrālei nepieciešamā nauda, gan Doma baznīcai – nu, tie ir jautājumi, kas bija dienaskārtībā visu gadu," klāsta Ministru prezidents.
Te gan jāpiebilst, ka Aglonas bazilikas svētceļnieku mītnes renovācijai jau pērn 375 tūkstošus eiro bija piešķīrusi Tieslietu ministrija no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pirms gada draudze lūgumu pēc naudas pamatoja ar tolaik vēl tikai iespējamo pāvesta Franciska vizīti, kas piesaistīšot ļoti daudzus svētceļniekus. Tagad, kad nepieciešami vēl 270 tūkstoši eiro, to, ka kopmītnes renovācija ir neatliekama, Kultūras ministrija pamato šādi: svētceļnieki Aglonā gūst garīgu spēku un kļūst dvēselē bagātāki, un tas stiprina ģimenes, attīsta sabiedrības garīgo kultūru un veicina dažādu tautību integrāciju.
"Nē, nu nešaubīgi Aglonas bazilika un viss komplekss ir arī sakrāla vieta, tas ir arī sakrālais mantojums. (..) Komunikācijas centrs, kas ir nepieciešams Aglonas bazilikas apmeklēšanai, svētceļnieku uzņemšanai, protams, ir saistīts ar sakrālās vietas apmeklēšanu," renovāciju pamato kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Kultūras ministrija saņems arī 1,1 miljonu eiro programmai "Kultūrizglītība" – neatliekamiem infrastruktūras sakārtošanas un uzlabošanas darbiem profesionālās izglītības kompetenču centros. Steidzami remonti vajadzīgi vecajām Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas ēkām un Nacionālās mākslu vidusskolas simtgadīgajam namam Rīgā.
Tikmēr gandrīz 700 tūkstoši eiro ir domāti Ventspils Mūzikas vidusskolai, kurai šobrīd tiek būvēta jaunā ēka ar koncertzāli. Pamatojumā skolas direktors raksta, ka skolas ieskandināšanas un atklāšanas pasākumu cikls sāksies jau janvārī, tāpēc kamerorķestrim vajag inventāru un mūzikas inventārus. Tomēr 450 tūkstoši eiro ir domāti tieši mēbelēm. Melbārde steidzamību gan aizstāv: "Mācību gads sākas septembrī, bet skola jāsāk iekārtot nešaubīgi jau pirmajā pusgadā, tātad ar janvāri mums ir jāiekārto skola, lai bērni bez kaut kādiem ierobežojumiem varētu septembrī sākt mācīties. (..) 2019.gadā fiskālā telpa ir mazāka, līdz ar to, protams, ja ir iespēja apgūt finansējumu 2018.gadā, tad Kultūras ministrija, loģiski, šo iespēju izmanto."
Saistībā ar valdības steigā pieņemtajām apropriācijas pārdalēm šonedēļ tika piesauktas tā dēvētās deputātu kvotas – savulaik valsts budžeta sagatavošanas laikā iezīmētie līdzekļi, ar kuriem valdošās partijas pabalstīja dažādas, salīdzinoši sīkas vajadzības pēc to deputātu ieskatiem. Šī sistēma tika kritizēta kā necaurspīdīga un negodīga.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šādu salīdzinājumu noraida: "Tieši otrādi – šī ir valdība, kas izskauda deputātu kvotas. Katru gadu iepriekšējo valdību laikā tika sadalīts diezgan liels finansējums deputātu kvotās, un šī valdība ir tā, kas no tām atteicās. Šie pasākumi, kas šeit ir finansēti, arī PIKC jeb profesionālās izglītības kompetences centri, bija pasākumi, kurus Kultūras ministrija vēl budžeta veidošanas laikā virzīja kā savas prioritātes, bet tajā brīdī finansējums nepietika." Tāpēc esot tikai loģiski – ja tagad līdzekļi to atļauj, valdība un Saeima var atļaut finansēt lietas, kas palika zem svītras, uzskata finanšu ministre.
Tomēr par valdības rīcību šonedēļ kritiski izteicās Fiskālās disciplīnas padome (FDP), uzskatot, ka lēmums pārdalīt uz valsts sociālajiem pabalstiem ietaupītos vairāk nekā 5 miljonus eiro citām Labklājības ministrijas programmām, kā arī motoru sporta sacensībām neatbilst Fiskālās disciplīnas likumam, jo šo ietaupījumu vajadzējis izmantot budžeta deficīta mazināšanai. Padome arī norāda, ka šāda valdības prakse ir sistemātiska. "Šis jau diemžēl būs kopā pa četriem [FDP] pastāvēšanas gadiem jau trīspadsmitais neatbilstības ziņojums. Un jāsaka, ka tieši šādas pārdales no šīm pozīcijām kopā ir ap 250 miljoniem bijušas pa šiem gadiem," saka FDP sekretāre Dace Kalsone.
Taču Saeimas Budžeta komisija visas valdības iesniegtās apropriācijas pārdales šonedēļ atbalstīja bez īpašām debatēm. Par vairākiem lēmumprojektiem gan vēl būs jābalso arī parlamentam. Paredzēts, ka tas notiks nākamnedēļ – aizejošās 12.Saeimas pēdējā sēdē.
