ĪSUMĀ:
- Zviedrijā ir vairāk nekā trīs reizes mazāk avārijās bojāgājušo nekā Latvijā.
- Profesors Hans Ingve-Bergs: Zviedrijas stratēģija ir bijusi pazemināt vidējo ātrumu ne tikai katrā nobrauktajā kilometrā, bet kopējā vidējā ātruma apjomā.
- "Aizliegtais paņēmiens" pēta trīs jūnijā notikušas autoavārijas, kurās bojā gāja 6 cilvēki.
- Policija par secināto: ātrums netika skaidrots, jo pēc pirmatnējās apskates apstākļi bija zināmi un autotehniskā ekspertīze netika veikta.
- Pret ātruma pārkāpšanu iestājas satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
- Ministra ideju par sodīšanu no pirmā pārsniegtā kilometra Saeima neatbalstīja, bet ministrs tās ieviešanu centīsies panākt, ņemot vērā plānoto radaru parka paplašināšanu.
- "Aizliegtais paņēmiens" veic eksperimentu, ievērojot precīzi atļauto braukšanas ātrumu.
Trīs avārijas. Sešas nāves divās dienās
Viens no trim ceļu satiksmes negadījumiem, kuram pievērsās "Aizliegtais paņēmiens," notika 25. jūnija rītā Zirņu pagastā – uz Liepājas šosejas starp Saldu un Skrundu. Pa lielo šoseju brauca automašīna "Mercedes-Benz," no pievadceļa uz šoseju grieza "Mazda", un avārijā "Mazdas" šoferis, 77 gadus vecs vīrietis, zaudēja dzīvību. TV3 raidījumā "Degpunktā" vietējie stāstīja, ka šajā krustpunktā šī nebūt neesot pirmā avārija.
Tajā pašā dienā pulksten 15 pēcpusdienā uz tās pašas Liepājas šosejas, tiesa, posmā tuvāk Rīgai, Blīdenes pagastā, starp Brocēniem un Kaķeniekiem automašīna "Volvo" traucās pa šoseju, apdzina citus un frontāli ietriecās pretim braucošajā kravas automašīnā. "Volvo" šoferis un šīs mašīnas pasažieri gāja bojā. Visi bija vienas ģimenes locekļi, jaunākais no pasažieriem – 16 gadus vecs.
"Es braucu no Brocēnu puses. Pretī brauca trīs vieglās mašīnas. Viņš "iznira" no vienas mašīnas aizmugures un sāka apdzīt. Brauca man tieši pretī. Attiecīgi te arī notika sadursme. Kas tur var būt – pankūka.
Viņi ļoti ātri brauca. Viņi faktiski mēģināja apdzīt uzreiz trīs mašīnas," "Degpunktā" stāstīja kravas mašīnas vadītājs.
Trešā raidījumā aplūkotā avārija notika nākamajā dienā, 26. jūnijā, uz Liepājas šosejas, aptuveni 10 kilometru no iepriekšējās avārijas vietas, tuvāk Rīgai. Pa šoseju traukusies automašīna "Citroen", veikusi apdzīšanas manevru, ietriekusies pretim braucošajā kravas automašīnā. Bojā gāja "Citroen" mašīnas šoferis un pasažiere. Kravas automašīnas šoferis īsti nesaprot, kā manevrēja priekšā braucošais "Citroen."
"Priekšā mašīnu nebija, pretī brauca dažas vieglās mašīnas. Un tad kaut kur no vidus izbrauca pretējā joslā vieglais "Citroen". Nesapratu – gribēja apdzīt vai arī ne, jo viņš tā pa diagonāli brauca te uz apmali. Es domāju, viņš vienkārši iebrauks grāvī vai ko. Es bremzēju. (..) Kad starp mums jau bija daži metri, nu, (..) viņš asi grieza pa labi un ietriecās man priekšā. Nāca pretī, es nevarēju vēl tālāk pārkārtoties, lai viņam vietu atbrīvotu, bet viņš mierīgi varēja te pa ceļa malu nobraukt. Ceļa mala ir plata, varēja mierīgi tikt garām," "Degpunktā" stāstīja kravas mašīnas vadītājs.
Izrādījās, ka pie "Citroen" stūres bija 16 gadus vecs jaunietis ar tās sauktajām "baltajām tiesībām", kuras izsniegtas pirms mēneša, līdzās viņam – mamma.
Pēc nelaimēm iestādes iestādes solīja, ka būs izmeklēšana un visu šo ceļa posmu ceļa audits.
Ko noskaidrojusi policija
Kopš šīm avārijām pagājuši četri mēneši, un "Aizliegtais paņēmiens" izjautāja policiju par noskaidroto.
"Šajos gadījumos izmeklēšana pabeigta, un, ņemot vērā, ka vadītāji ir gājuši bojā, tad ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu," sacīja Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis un par secinājumiem teica tādus vārdus: "Divos negadījumos šī situācija ir skaidra, tā ir sadursme, kas notika pretējās braukšanas joslā. Tā ir vadītāja rīcība, iebraucot pretējā kustības joslā. Trešajā negadījumā ir citāda situācija, kur vadītājs uzbrauca uz galvenā ceļa."
Jautāts, varbūt bija kādi vērā ņemami apstākļi – varbūt kādā gadījumā šajās pēcjāņu dienās vadītājs bija iereibis vai kaut kas bija noticis ar auto vai spīdēja spilgta saule – policijas pārstāvis atbildēja: "Šie apstākļi, kuri bija pārbaudāmi, neapstiprinājās. Savukārt viennozīmīgi varu teikt, ka tā ir vadītāja rīcība. Patiesie iemesli šobrīd nav zināmi un nav, iespējams, noskaidrojami."
Par iespējamībām Jančevskis teica, ka "mēs varētu minēt, kā varētu būt: tā varētu būt iemigšana, nogurums pie stūres vai arī uzmanības novēršana no ceļa. Pēc visām trim avārijām veikta transportlīdzekļa apskate,
"šajos gadījumos šie bojājumi bija tik spēcīgi, ka šāda ekspertīze (autoekspertīze – red.) netika pasūtīta. Nekādi apstākļi neliecināja par to, ka transportlīdzeklim bija tehniskas kļūdas vai bojājumi," atzina policijas pārstāvis.
Par ceļu auditu VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova pastāstīja, ka ceļa brauktuves seguma un apzīmējumu stāvoklis kopumā ir bijis atbilstošs un ir atbilstošs kvalitātes un arī funkcionalitātes ziņā.
"Ceļa zīmju izvietojums un to stāvoklis ir apmierinošs. To sniegtā informācija vadītājiem ir uztverama. Atsevišķām zīmēm un horizontālajiem apzīmējumiem ir nolietojuma pazīmes, kā jau tas ir uz jebkura ceļa, kas nav nupat tikko uzbūvēts," sacīja Kononova.
Taču, kas būtu jādara, ja kopumā satiksmes intensitāte uz šīs šosejas ir augsta un vadītājiem arī gribas apdzīt? Kas par to teikts auditā, jautāja "AIzliegtais paņēmiens."
"Ja gadījumā autosatiksmes plūsma turpinās pieaugt tādā progresijā kā pēdējo deviņu gadu laikā, tad atsevišķos posmos būs jāveic pārbūve un jāizbūvē ceļš ar vismaz divām joslām katrā virzienā, tātad tas varētu būt nepieciešams nākotnē," norāda Kononova. Kā vēl viena problēma tiek minēta piebraucamie ceļi.
"Galvenā ceļa funkcijas nodrošināšanu ierobežo tas, ka šoseju šķērso apdzīvotās vietas un tam ir daudzi neatbilstoši zemas kategorijas ceļa pieslēgumi. Tā ir tāda kaite vai tā ir tāda problēma, kas mums ir ļoti daudziem valsts autoceļiem un galvenajiem autoceļiem," viņa skaidroja.
Taču vai šajās visās avārijās ir izrēķināti un noteikti visu mašīnu ātrumi? Vai un kā ātrums ietekmējis apstākļus, vēlējās noskaidrot raidījums. Valsts policija atzīst, ka ekspertīzes par ātrumu nav bijušas.
"Ātrums netika skaidrots, jo pēc pirmatnējās apskates apstākļi bija zināmi un autotehniskā ekspertīze netika veikta," norādīja policijā.
"Aizliegtais paņēmiens" norādīja, ka, piemēram, avārijā ar piebraucamo ceļu zināt "Mercedes-Benz" auto ātrumu, visticamāk, būtu pat izšķiroši svarīgi – ja nu varbūt "Mazdas" vadītājs novērtēja, ka pa šoseju braucošais auto ir tālu un grieza, bet tas nesās ļoti ātri, lai arī drīkstēja vien ar 70 km/h?
Pērnā gada sākumā "AIzliegtais paņēmiens" jau stāstīja, ka avāriju iemesli bieži vien paliek nenoskaidroti. Statistikas ailēs kā biežākais iemesls figurē "cits", jo policija izvērtē – ir vai nav kāds par to atbildīgs, un, ja nav vai persona mirusi, tad lieta tiek slēgta.
Sods no pirmā pārsniegtā kilometra un citas idejas
Aptuveni nedēļu pēc traģiskajām avārijām Satiksmes ministrija sarīkoja preses konferenci, kurā satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") norādīja, ka vairāk nekā divas trešdaļas autovadītāju sistemātiski pārkāpj ātruma ierobežojumus. Tāpēc uz ceļiem būšot daudz vairāk radaru, un ministrs rosināšot arī ar šoferiem neauklēties – ja pārkāpj ātrumu, tad naudas sods nevis no kāda desmitā, bet jau no pirmā pārkāptā kilometra.
"Attiecīgi, lai šie radari var pilnvērtīgi veikt savu funkciju arī šajā līdz 10 kilometru pārkāpumu diapazonā, tur ir nepieciešams piemērot monetārus sodus," sacīja satiksmes ministrs.
Tomēr šis septembrī nonākušais priekšlikums Saeimā atsaucību neguva – to noraidīja. 10 deputāti balsoja par, pret bija 72, atturējās divi.
Tomēr satiksmes ministrs no šīs idejas atkāpties negrib un centīsies panākt tās ieviešanu, ņemot vērā plānoto radaru parka paplašināšanu.
"Mēs plānojam attiecīgi jau šī projekta ietvaros dubultot un pēc tam vēl CSDD projekta ietvaros vēlreiz dubultot šo skaitu, līdz ar to eventuāli tie būs teju 80 vidējā ātruma radari tuvāko trīs gadu laikā. Nu faktiski četrkāršojot to apjomu, kas mums ir šobrīd," ar plāniem iepazīstināja Briškens un piebilda, ka "katram šim pārkāpumam, īpaši pilsētas vidē, kur, teiksim, starp 50 un 60 (km/h – red.) ir milzīga atšķirība bremzēšanas ātrumā, reakcijas ātrumā, ceļu infrastruktūras ietekmē. Šajā gadījumā, ja mēs vēlamies šos radarus paplašināt un iedarbināt uz pilnu jaudu, nu loģiski, ir jābūt arī šim prevencijas efektam, ka faktiski jau no pirmajiem pārkāptiem kilometriem saņem nelielu 10 eiro, bet tomēr sodu un tam ir noteikti arī disciplinēšanas efekts".
Tāpat ministram ir arī ideja, ka sodus varētu sasaistīt ar obligāto civiltiesisko apdrošināšanu: "Attiecīgi tie, kas vairāk pārkāpj noteikumus, maksā lielāku apdrošināšanas prēmiju. Un tas, es domāju, arī no sabiedrības kopējā taisnīguma viedokļa ir korekts risinājums, jo patiešām lielāku apdraudējumu satiksmes drošībai, lielākus izdevumus arī apdrošinātājiem sarūpē tieši tie, kas pārkāpj noteikumus un nereti arī izraisa avārijas. Tas ir modelis, kas strādā daudzās citās valstīs."
Zviedrijas pieredze. Lai mazāka kinētiskā enerģija sistēmā
Zemāk redzamajā kartē sarkanajā krāsā iekrāsotas valstis, kur avārijās bojāgājušo ir visvairāk, vairāk nekā 56 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju. Latvija šajā rādītājā ir trešajā vietā visā Eiropas Savienībā aiz Rumānijas un Bulgārijas. Zviedrijā šis rādītājs ir 22 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem jeb vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā Latvijā.
Šī gada Latvijas statistika ir labāka – atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā esošajai informācijai no 1. janvāra līdz 24. oktobrim bojā gājuši 87 cilvēki, kas pret pērnā gada tādu pašu posmu ir par 23% mazāk. Tomēr arī 87 mirušie nebūt nav maz.
Latvijā notikušas vairākas kampaņas pret ātruma pārsniegšanu, tāpat arī uzstādīti arvien jauni radari. Tajā skaitā arī salīdzinoši nesen ieviestie, kas kontrolē vidējo ātrumu noteiktā ceļa posmā. Tādu šobrīd 16 ceļa posmos, pārējie fotoradari kopskaitā – ap simtu.
2023. gadā tieši par ātruma pārkāpumiem sodi uzlikti aptuveni 300 000 reižu – apmēram par 17 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka šāda pieeja – cīnīties ar ātrumu – ir ne Latvijai vienīgajai. Zviedrijā šobrīd definēta politika "Vision Zero" jeb neviens bojāgājušais.
"Šodien mūsu sabiedrībā ir pieprasījums pēc ceļu satiksmes drošības. Mums patīk, un mēs vēlamies, lai mūsu sabiedrība būtu drošībā,"
paskaidro profesors, Zviedrijas Transporta aģentūras vecākais administrācijas darbinieks Hans Ingve-Bergs.
Kopš 1990. gadu vidus un 2000. gada sākuma Zviedrija arī pievērsusies traumām. "Mēs varam pieņemt nelaimes gadījumus, bet mēs nepieņemam traumas un strādājam, lai novērstu traumas," saka profesors.
Zviedri apzinoties, ka vienmēr būs nelaimes gadījumi, allaž cilvēki pieļaus kļūdas. "Bet šī iemesla dēļ mēs cenšamies kontrolēt kinētisko enerģiju, jo virs noteiktas robežas vai kinētiskās enerģijas te var runāt par G spēku, cilvēka ķermenis neizdzīvos. Tas ir piemērs, kā mēs plānojam ceļu autopārvadājumu sistēmu," saka Ingve-Bergs.
Zviedrijas stratēģija ir bijusi pazemināt vidējo ātrumu Zviedrijā ne tikai katrā nobrauktajā kilometrā, bet kopējā vidējā ātruma apjomā.
Jo, pazeminot vidējo ātrumu, būs mazāka kinētiskā enerģija sistēmā.
"Jūs zināt, ka mums ir savas kabeļu barjeras, 2+1 joslu ceļi, cenšamies nodalīt satiksmi tur, kur tas ir iespējams un, kad tas nav iespējams, cenšamies nedaudz samazināt atļauto braukšanas ātrumu. (..) Mums Zviedrijā ir ļoti daudz apļu. Un apļi parasti izraisa vairāk negadījumu. Taču traumas tie nerada. Agrāk, kad mums bija daudz T veida krustojumu, ar lielu ātrumu šajos krustojumos bija mazāk negadījumu, bet daudz vairāk ievainojumu un bojāgājušo," skaidro Ingve-Bergs.
Zviedri pievēršas gan apļiem, kas nu ir arī biežāk sastopami Latvijā, gan arī par 2+1 joslu ceļiem. Tie nozīmē, ka pamatā ir viena josla katrā virzienā, kā tas ir daudzviet Latvijā, bet ik pa brīdim ir papildu josla, kas domāta apdzīšanai un kas parasti no pretējās joslas ir nodalīta ar barjeru. Kaut kas līdzīgs dažos posmos ir redzēts Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā – gan ne.
Periods starp radariem parādīja realitāti
Šovasar arī publicēts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētījums, kurā viens no secinājumiem: samazinot ātrumu par 2 km/h, gadā var glābt 20 dzīvības. Tas izriet no Latvijas statistikas.
"Vislabākais piemērs bija periods starp 2012. un 2014. gadu, kad beidzās pirmais foto radaru pasākums un strauji pieauga gan ātrumi uz ceļiem, gan bojāgājušo skaits, jo tur nevarēja veikt kādas atrunas, ka tur tagad ir labāki ceļi, labāka apmācība, labāki automobiļi un vēl kaut kas. Laiks gāja uz priekšu, ātrums pieauga, bojā gājušo skaits pieauga," atzīst RTU docents Juris Kreicbergs.
"Pēdējās ziņas: piemēram, Francijā masveidā uz tādiem ceļiem, kur mums ir 90 km/h, ir 80, atbilstoši nedaudz samazināts vidējais ātrums, – nu jebkurš no ātruma parametriem, – un par vairākiem desmitiem procentu samazinās bojāgājušo skaits. Līdz ar to ir runa par attieksmi. Par ko mēs vairāk uztraucamies: par to, vai mēs laikā aizbraucam līdz galam, ko mēs, protams, arī gribam, vai mēs vai citi cilvēki aizbraucam tur dzīvi un veseli? Es esmu noteikti starp tiem, kam ir žēl šo bojāgājušo, lai kāds būtu bijis iemesls, kāpēc tajā negadījumā ir iekļuvuši," viņš stāsta.
Ātrumu samazināšanas efekts ir, piemēram, posmos, kur uzstādīti vidējā ātruma kontroles radari – negadījumu skaits ir samazinājies par 30%, aprēķinājusi policija.
Proti, princips ir skaidrs: lēnāk brauksi, vieglāk atsitīsies.
Eksperiments. Šoferis: "Nu tā es vairs nedarīšu!"
Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" arī veica eksperimentu, kurā brauca precīzi (līdz kilometram) ar atļauto braukšanas ātrumu pilsētas ielās, uz Latvijas šosejām, un arī aicināja to darīt citus autovadītājus un dalīties ar pieredzēto.
Raidījuma rīcībā bija ķiršu sarkans, mazlietots pilsētas krosovers ar kruīza kontroli, kas ļauj braukšanas ātrumu uzstādīt ļoti precīzi. Kur zīme ir 50 km/h, tur brauca ar 50, kur 70 km/h, tur ar 70, un kur 90, tur ar ātrumu 90 km/h.
Lieki teikt, ka, precīzi ievērojot ātrumu un zīmes, visur un vienmēr eksperimenta veicēji izrādījās satiksmē lēnākie.
Ja no pirmā pārsniegtā kilometra sodītu, tad sodīti tiktu visi redzētie satiksmes dalībnieki, izņemot eksperimenta veicējus.
Kādi ir secinājumi pēc četrām eksperimenta stundām?
Pirmais secinājums ir par pašām ceļa zīmēm, kas vēsta par ātruma ierobežojumiem. Eksperimenta veicējiem radās sajūta, ka to izvietošana ir diezgan stihiska un apšaubāma, lai neteiktu skarbāk. Pirmkārt, Jūrmalas šosejas fragments, kur brauca, ja tiešām jābrauc ar 50, un tam ir pamatojums, tad, redzot, šādu masveida pārkāpuma lēkmi, – kur kontrole? Otrkārt, piemēram, sākot braukt pa Liepājas šoseju no Rīgas puses, vispār ir grūti noorientēties, ar kādu ātrumu ir jābrauc – te zīme ir, te nav. Vai ir spēkā tā zīmē, kas bija tur, vai vairs nav? Un šādas vietas ir vairākas.
Otrais secinājums skar Rīgas tiltus. Zīmes vēsta par 70km/h, taču daudzi brauc ar 80 vai pat 90 km/h, satiksme ir blīva. Kāpēc? Kur var daudz ātrāk tikt, ja tilta galā ir sastrēgums? Uz tiltiem ir sajūta, ka ar 70 km/h pilnīgi pietiek.
Trešais: pilsētas ielās Rīgā un Jūrmalā patiesībā pārkāpt ātrumu, pat gribot, nemaz nav tik viegli, jo luksoforu, mašīnu ir daudz. Ar 50km/h arī jau ir labi. Ceturtais: uz šosejas pīķa brīžos, kad mašīnu daudz, ātrāk arī nemaz nesanāk par noteiktajiem 90 km/h. Ja brauktu ar 100, laika ieguvums arī būtu neliels.
Bet kādi bija raidījuma secinājumi pēc šīm četrām eksperimenta stundām?
"No Nīcgales uz Daugavpili braucot, neskatoties uz to, ka ceļš ir... nu viņš nav labs, viņš bedrains, tur nelīdzens. Bet tāpat, ja tu brauc uz 90 – tev visi iet garām kā stāvošam, var teikt." (..) " Daugavpils šoseja caur Līvāniem – kamēr ir vidējā ātruma fotoradari, tikmēr jā. Cilvēki ievēro visu visu, bet, kā beidzies – tā viss, it sevišķi tur, kur divas joslas, tur nu ātrums ir labs. Tur patīk visiem braukt."
"Kur ir 50 km/h, – ļoti grūti, tāpēc ka visi tevi apdzen, gandrīz pilnīgi visi tevi apdzen satiksmē. Protams, neviens tur nepīpināja, bet bija jūtama tāda kā agresija no citiem vadītājiem. Un, jā, tā nedaudz neomulīgi, jo tu parasti esi pieradis braukt plūsmā ar visiem, bet, ja tu ievēro ātrumu, tad liekas, ka tu esi vienīgais gliemezis, kuram kaut kas nav kārtībā ar auto."
"Nu ļoti bīstami. Tas ir ļoti bīstami. Aiz Ieriķiem braucu ar atļauto 50 km/h, kur vēl nav beigusies apdzīvota vieta. Mani sāka apdzīt, pēc tam braucu precīzi ar 90 kalnā augšā, aiz manis jau ir čūskiņa savākusies. Nu tad viens pipars sāk apdzīt tā, ka man... nu kā – mēs esam kolonnas priekšā, pretīm brauc kolonna un tad viņš man pa priekšu mēģina apdzīt. Nu tā es vairs nedarīšu."
"Man elektroauto ir tāda funkcija, ka mašīna pati nolasa ceļa zīmi un pielāgojas. Tātad izvēlas to atbilstošo ātrumu, un ļoti bieži sanāk, ka mašīna pati ierauga, ka ir jābrauc uz 90 kilometru stundā un tad tu vienu brīdi pamana, ka tevi sāk apdzīt smagās automašīnas."
"Šodien braucot bija tāda sajūta, ka pastiprināti visi apdzen atļautā ātruma ievērošanas dēļ. Tika veikti stulbi, neapzināti un bīstami manevri. Mans secinājums pēc šodienas, es turpināšu braukt, pārkāpjot ātrumu, jo tas ne tikai veicina satiksmes drošību, bet varbūt arī ietaupīt kādu neilgu laiku. Tas ir mazs, bet tomēr. Pats esmu autovadītājs trīs gadus. Un pārvietojos ar aptuveni 18 gadus vecu divlitrīgu BMW."
"Strādāju uz taksometra. Pasažieri arī skatās uz mani diezgan dīvaini, jo viņi redz, ka mašīnas pa abām pusēm iet garām, ka mēs esam lēnākais transportlīdzeklis satiksmē. Pagaidām neviens neko nav jautājis, bet tas skats ir tāds, ka – nu ko tu te tagad dari? Tā ka nu jūties neomulīgi no tās puses, ka tev kādam kaut kas laikam drīz būs jāpaskaidro."
Ko var secināt? Četri punkti. Pirmkārt, nedroši. Otrkārt, tas ir bīstami. Treškārt – tas ir puslitrs degvielas vairāk. Ceturtais – nu kam tas viss ir vajadzīgs?
