Daugavpils Valstspilsētas vidusskola ir viena no skolām pilsētā, kurai, kā stāsta direktors Ilmārs Zučiks, nākas piedzīvot situāciju ar skolēniem, kuri paliek uz otru mācību gadu. Tiesa, to skaits salīdzinoši nav liels.
"Tie ir daži bērni, tādi, kuri iepriekšējā gadā pie mums atnāca uz 9. klasi, jau ar nepietiekamiem vērtējumiem. Iepriekšējā gadā bija seši, tagad tie bija četri bērni. No vairāk nekā 140 bērniem, kas bija 9. klasēs, tas bija neliels īpatsvars, kas palika uz otru gadu, tikai četri."
Iemesli palikšanai uz otru gadu pārsvarā ir sociāli ekonomiskie, mācību motivācijas trūkums, plaisas zināšanās, kuras sākušas veidoties jaunākajās klasēs. Katrs gadījums ir individuāls.
"Iepriekšējā izglītības iestādē tie jau bija palikuši uz otru gadu un nepabeidza 9. klasi. Konkrētajā gadījumā tie ir bērni no ukraiņu ģimenēm, kas atnāca no Rēzeknes, pārbrauca gada vidū un jau ar nepietiekamiem vērtējumiem, un palikuši uz otru gadu."
Lai iegūtu apliecību par pamatizglītību, 9. klases skolēniem jākārto trīs centralizētie eksāmeni: latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Ukraiņu bēgļu bērniem pieeja ir nedaudz individuālāka, stāsta direktora vietniece izglītības jomā Diāna Zahareviča.
"Pie mums trīs ukraiņu bērni mācījās, divi eksāmenus nokārtoja ar atbalsta pasākumiem, un matemātika arī viņiem bija ukraiņu valodā, tāda iespēja bija, un viņi to izvēlējās. Viens puisis bija tas, kurš nenokārtoja angļu valodu, jo pa pusgadu nevarējām neko izdarīt."
Pārējiem trim šīs skolas 9. klases skolēniem, no kuriem viens 9. klases solā šogad sēdies jau trešo gadu pēc kārtas, lielākas problēmas sagādāja matemātika. Un lomu nereti te spēlē vājās latviešu valodas zināšanas.
"Bilingvālās mācību klases, mazākumtautību klases, kur bija šādas tādas problēmas ar valodu, jo mūsdienās uzdevumu nosacījumi ir diezgan apjomīgi un arī kompleksi, lasīšanas prasmes ir ļoti būtiskas, lai nokārtotu veiksmīgi eksāmenus. Tāpēc mēs šobrīd maksimāli daudz darām, lai būtu pārliecināti, ka bērni labi saprot uzdevumu nosacījumus, un lai valodas prasmes nebūtu par šķērsli, lai nenokārtoto šos eksāmenus."
Kopumā Daugavpilī šogad uz otro gadu palika ap pussimts devīto klašu audzēkņu, trīs pat atkārtoti, apliecina Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Ināra Sprindžuka.
"Mēs runājam par aptuveni 50 bērniem, kuru vidū ir arī tie, kuri ir vēlreiz atkārtoti un tiem, kuriem šajā gadā eksāmenos nepaveicās. Īpaši šo situāciju varētu sarežģīt apstāklis, ka šogad viņiem eksāmenos bija jāpārvar 10 procentu barjeru, bet jau nākamgad būs jāpārvar 15 procentu slieksnis. Negribētos viņus zaudēt, jo ļoti bieži viņiem pazūd vēlme doties uz izglītības iestādi, likums saka, ka viņiem tur ir jābūt, bet individuāli gadās dažādi. Bērni reizēm atmet ar roku, tad mēs arī pašvaldībā īpašu uzmanību nolēmām pievērst šīm 9. klasēm. Jo situācijas ģimenēs un bērnu gatavībā skolā mēdz būt dažādas. Tas varētu būt mums šī gada pašvaldības izaicinājums – ļoti nopietni pievērsties problēmai, lai 9. klašu nenokārtojušo eksāmenu skolēnu skaits būti pēc iespējas mazāks."
Saprotot, ka prasības eksāmenos augs, Daugavpils Valstspilsētas vidusskolā arī šobrīd apzina šos tā saucamos riska bērnus, un strādā īpaši veidota pedagogu, psihologu un logopēdu atbalsta grupa, stāsta Ilmārs Zučiks.
"Mēs arī šogad esam veikuši 9. klašu skolēnu izpēti, un ir iezīmējušies vairāk nekā 20 bērni, kuriem nepieciešams dažāds atbalsts un kuriem būs šis individuālais atbalsts. Šogad mēs individuāli to sniegsim, lai nebūtu tā, ka mums tas jākonstatē kaut kad pavasarī, bet mēs to darīsim visa gada griezumā."
Daugavpilī kopumā skolās padziļināti šobrīd strādā ar ap pussimt 9. klašu skolēniem, tie ir 5,4% no visiem devītklasniekiem. Valstī kopumā šādu otrgadnieku devītajās klasēs ir 1400.
