Naudu sociālajai jomai sola atrast
Oktobrī tika ziņots, ka vietām pansionātos trūkst pusmiljona eiro. Aprūpei mājās nepieciešami vēl aptuveni 5 miljoni eiro.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs ("Gods kalpot Rīgai") apgalvoja, ka 20. novembrī budžeta grozījumos abām šīm nepieciešamībām tiks rasti 2 miljoni eiro.
Pārējo naudu atradīšot, pārliekot no savām sociālās jomas programmām, kas nav izpildījušās.
Uz vietām pansionātos šobrīd vidējais gaidīšanas laiks ir līdz pat deviņiem mēnešiem. Pagājušajā gadā šo pakalpojumu saņēma aptuveni 850 cilvēki, bet šī gada astoņos mēnešos to ir trīsreiz mazāk – aptuveni 250.
Pirms divām nedēļām tika lemts par nepieciešamā pusmiljona pārvirzīšanu no decembra budžeta uz šo mēnesi.
Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte minēja, ka pa šīm divām nedēļām ir izdevies rindu samazināt par 200 vietām. Tāpat tiek meklētas arī vietas ārpus Rīgas.
"Mēs pērkam šīs vietas ne tikai Rīgā. Mēs pērkam arī ārpus Rīgas. Gan Līgatnē, gan Jūrkalnē ir mūsu cilvēki, kuri dzīvo tur. Doma ir tāda, ja mēs savlaicīgi pieņemam lēmumu par finansējumu, tad pakalpojuma sniedzēji redz finansējuma apjomu, un savukārt viņi pieaudzē arī savu kapacitāti," skaidroja Juris Radzevičs.
Uz aprūpi mājās rindu nav
SIA "Mājas aprūpe" vadītāja Ivanda Titova sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka uzņēmumā strādā aptuveni 600 cilvēku, kuri aprūpē aptuveni 250 bērnu un 750 pieaugušo. Uz katru aprūpētāju tie ir aptuveni 2,5 cilvēki, tomēr viņi nevar strādāt vairāk par 35 stundām nedēļā. Klienta veselības stāvoklis nosaka to, kā tiek sabalansēta aprūpētāju slodze.
"Tu sāc iet pie tā cilvēka, viņam vajag vienu reizi nedēļā atnest kaut ko no veikala. Tu jau nevari paredzēt, cik strauji tā situācija tam cilvēkam mainās. Pēkšņi pie viņa ir jāiet katru dienu trīs reizes dienā 7 dienas nedēļā.
Tam aprūpētājam ir arī vēl citi klienti. Tas menedžements ir ļoti sarežģīts, tev jāmeklē arī citi aprūpētāji," atzina Titova.
Jāsaka gan, ka uz aprūpi mājās rindu nav. Brīdī, kad tiek saņemts pieteikums, tuvāko 24 stundu laikā tiek uzsākta aprūpe.
Sola cīnīties par nākamā gada prioritātēm
Kopumā nākamgad sociālai jomai ir iezīmēti aptuveni 130 miljoni eiro, tomēr nepieciešami vēl 30 miljoni, lai realizētu prioritātes un jaunas iniciatīvas.
Prioritāro pakalpojumu sociālajā jomā nākamajam gadam ir gana daudz. Viens no tiem – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieejamība un rindu mazināšana.
Šobrīd vismaz 58 % Latvijas iedzīvotāju palīdz aprūpēt vecvecāku vai kādu citu cilvēku, un nākotnē šis skaits varētu pieaugt, lēsa Latvijas Samariešu apvienībā. Aprūpes pakalpojumi ir dārgi, un vismaz 96 % iedzīvotāju šo pakalpojumu pilnībā atmaksāt nevarētu. Tāpēc pašvaldībai ir jānāk talkā.
"Ja mēs runājam par šo vaučeri, kā viņš tiek saukts, tad, protams, šeit ir divi skaitļi – 500 un 800 eiro. Un tie 800 tika noteikti tajā brīdī, kad mēs sapratām, ka tas varētu tuvoties pusei no izmaksām. Tās izmaksas aug. Gan ēdināšanai, gan personālam, gan visam pārējam," skaidroja biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" vadītājs Andris Bērziņš.
Aprēķināts – lai mazinātu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas rindas, nākamgad nepieciešami 4 miljoni eiro. Vēl vairāk papildu līdzekļi – vairāk nekā 9 miljoni – vajadzīgi mājas aprūpes pakalpojumam. Tas tāpēc, ka arvien vairāk cilvēku kļūst aprūpējami un uzraugāmi, tostarp bērni.
Salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, šogad attiecīgajā periodā par 30% palielinājies bērnu skaits, kuri saņem aprūpi mājās.
"Mēs aprūpei mājas nodrošinām viņiem vidēji 3,5 stundas dienā. Kas patiesībā ir maz, daudz par maz. Protams, ka ļoti daudz tiek iesaistīti viņu iekšējie resursi – vecvecāki, radinieki. Patiesībā mums tas ir izdevīgi, vai ne? Jo tad mums pašiem tik daudz nav jāsamaksā, bet cik tas ir godīgi?" sacīja Titova.
Arī ārpusģimenes jauniešu aprūpe, uzvedības problemātikas risināšana, vecāku prasmju stiprināšana un atbalsts personām bez dzīvesvietas ir prioritāšu sarakstā.
"Protams, šobrīd varbūt visām vajadzībām šajā gadā nepietiek, bet tas nenozīmē, ka mums tas nav jānodrošina nākamajam gadam. Tā, protams, būs diskusija," sacīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs, solot par izvirzītajām prioritātēm cīnīties.
