Pirmos signālus par aizdomām, ka Eiropas nodokļu maksātāju nauda varētu būt izkrāpta, nevis izlietota lietderīgi, likumsargi saņem gan no privātpersonām, gan no kontrolējošajām iestādēm, piemēram, Lauku atbalsta dienesta vai Centrālās finanšu līgumu aģentūras. Nereti runa ir par lauksaimniecības fondu līdzekļu izkrāpšanu.
"Ir identificēti mākslīgi darbu sadārdzinājumi, mākslīgas iekārtu sadārdzināšanas sistēmas un to sistēmu piegādes caur pārrobežu, caur vairākām firmām izlaižot iekārtas, tās mākslīgi sadārdzinās. Un, dabīgi, atmazgātā nauda atgriežas pie patiesā labuma guvēja," skaidroja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pauls Krūmiņš.
Finanšu ministrijā (FM) norādīja – tirgotāji bieži vien precei uzliek lielāku uzcenojumu, uzzinot, ka pircējam pieejami Eiropas fondu līdzekļi.
Noziegums ir tad, ja pircējs ar pārdevēju ir vienojušies šo sadārdzinājuma starpību sadalīt.
"Ļoti grūti pierādīt, bijušas aizdomas vairākkārtīgi, bet nu vienmēr apakšā ir kāds cits konsultāciju līgums vai kas tāds. Tas ir darbs tad tālāk policijai," skaidroja FM ES Fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane.
Eiropas Prokuratūra strādā ar tām ES fondu izmeklēšanas lietām, kur zaudējumi ir virs 100 000 eiro. Ja tie ir mazāki, lietas ir Latvijas likumsargu rokās.
Kopumā Eiropas Prokuratūra novēro tendenci lietu skaitam pieaugt. Nepilnu divarpus gadu laikā iestādē ienākuši 140 pārbaudes materiāli, no kuriem 40 gadījumos sākti kriminālprocesi.
Divarpus gados piecas lietas nonākušas tiesās un saņemti ir trīs spriedumi.
Pašlaik aktīvā izmeklēšanā ir vairāk nekā 33 kriminālprocesi, pastāstīja Doniks.
Doniks norādīja, ka lielākā daļa lietu ir saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un daļai lietu ir starptautisks raksturs, jo izkrāpto naudu legalizē ārvalstīs un noziegumu ķēdes veido tā, lai jau vēlāk šo naudu atgrieztu noziegumu organizatoriem.
Prokurors Doniks norādīja arī, ka noziegumu veidu, kā izkrāpt nodokļu maksātāju naudu, ir tikpat daudz, cik pašu noteikumu.
Eiropas prokuratūra nekomentē lietas, kuras vēl tiek izmeklētas. Tomēr atzina, ka pēdējās skaļākajās, kad tiesībsargājošās iestādes uz brīdi bija aizturējušas vairāku pašvaldību vadītājus, runa ir par aizdomām, ka uzņēmēju interesēs varētu būt radīti zaudējumi savas pašvaldības iedzīvotājiem.
"Šis te naudas slogs, ko ir iztērējusi pašvaldība, jo pašvaldība investē arī savu – viņi ņem kredītus.
Šis naudas slogs faktiski par viena uzņēmēja uzdzīvi tiek likts uz vietējās pašvaldības sabiedrības pleciem un galarezultātā, negūstot pietiekami daudz līdzekļus atpakaļ no izsolītās infrastruktūras.
Pašvaldība nav spējīga nosegt ņemto kredītu un par šo kredītu maksā visi pārējie nodokļu maksātāji," teica Doniks.
Eksperti piebilda, ka nereti šos noziegumus pavada doma, ka Eiropas nauda nevienam nepieder, kāpēc lai to neizmantotu. Kopējais kriminālprocesu skaits saistīts ar aptuveni 1% no Eiropas fondu līdzekļiem, taču summas mērāmas miljonos eiro.
Kopumā summa, par ko notiek izmeklēšana, 2022. gada beigās bija 19,7 miljoni eiro. Šogad summa varētu būt pieaugusi, norādīja Finanšu ministrijas ES Fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane.
"Šiem noziegumiem ir augsts latentības līmenis. Tie parādās kā redzami noziegumi tikai tad, kad saņemam konkrētu informāciju par krāpšanas veidu vai kad nostrādā sarkano līniju sistēma, vai arī tiek saņemta operatīva rakstura informācija," piebilda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Krūmiņš.
Krūmiņš arī uzsvēra, ka darbs šādu noziegumu izmeklēšanā ir ļoti sarežģīts un tiem ir starptautisks raksturs, līdz ar to vienmēr būs vēlēšanās attīstīties un iegūt jaunus profesionālus darbiniekus.
"Policijā pašlaik ir kapacitāte, lai veiktu izmeklēšanu kriminālprocesos. Bet, ja mēs vēlamies panākt labus rezultātus, ātru, efektīvu izmeklēšanu, ātru reaģēšanu uz iespējamiem riskiem un noziegumu nepieļaušanu, sarežģītu procesu, sarežģītu shēmu identificēšanu, tad noteikti mēs varam teikt, ka policijai tā kapacitāte ir vajadzīga, tā ir jāaudzē. Bet uz doto brīdi jau mums ir kompetenti izmeklētāji un kompetenti operatīvie darbinieki, kuri ir spējīgi daudz ko," sacīja Krūmiņš.
Arī Eiropas prokuratūrā šī situācija esot līdzīga. Kapacitāte esot nepietiekama, jo izmeklētāji vienlaikus izmeklē un strādā gan pie Eiropas Prokuratūras lietām, gan ar Latvijas lietām. Piemēram, vienam izmeklētājam ir jāstrādā ar 20, 25 un vairāk kriminālprocesiem vienlaikus. Tas samazina arī izmeklēšanas ātrumu.
KONTEKSTS:
Šogad kļuva zināms par vairākām Eiropas Prokuratūras izmeklētajām lietām par iespējamu ES fondu krāpšanu Latvijas pašvaldībās. Vairākas lietas saistītas ar ražošanas ēkām industriālajos parkos, kur radušās aizdomas, ka projekti bijuši domāti konkrētiem uzņēmējiem.
Septembrī KNAB un Eiropas prokuratūra viesojās Valmierā aizdomās par krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas. Izmeklēšanu veic saistībā ar Rūpniecības un eksporta parku Valmieras novadā.
Oktobrī LTV raidījums "De facto" vēstīja par ES fondu krimināllietu attiecībā uz Līvāniem, kur izmeklē ielas noasfaltēšanu līdz graustā iecerētam SPA.
Bet novembra sākumā notika kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos Valkā un citviet Latvijā. Aizdomas ir par krāpšanu saistībā ar ražošanas ēkas un ar to saistītās infrastruktūras izveidi. Lietā tika aizturētas trīs personas, tostarp bijušais Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, ziņoja LTV.
