Pirmos 11 autobusus uzņēmums ziedoja 2022. gada aprīlī, pēc tam decembrī dome atbalstīja vēl 10 autobusu ziedošanu. Iepriekšējās divās reizēs autobusi tika piepildīti ar 100 tonnām humānās palīdzības, līdzīgi ir arī šoreiz.
Rīdzinieki no 11. novembra līdz 15. novembrim dažādās Rīgas vietās varēja atstāt ziedojumus Černihivas iedzīvotājiem. Šoreiz iedzīvotāji bija īpaši aicināti ziedot lietas bērniem, kuri ikdienā turpina mācības bērnudārzos un skolās, slēpjoties bumbu patvertnēs no raķešu uzlidojumiem. Tāpat, gatavojoties ziemai, rīdzinieki dāvināja siltu apģērbu un sildītājus, kā arī pārtikas un higiēnas preces.
Labdarības organizācija "Ziedot.lv" norādīja, ka atnesto ziedojumu daudzums šoreiz bija mazāks, bet nauda ziedota vairāk.
"Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta stāstīja: "Gan bērnu spēles, rotaļlietas, lai iepriecinātu mazos skolēnus un bērndārzniekus, kuriem dienas daļa jāpavada bumbu patvertnēs uzlidojuma laikā. Tur ir sausā pārtika, konservi, graudaugi, visas lietas, kas var ilgi glabāties un izmantot pārtikai."
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu Apvienība) stāstīja: "Šobrīd autobusi devušies ceļā un sasniegs Ukrainu, visticamāk, 30. novembrī, lai pēc tam tālāk dotos uz Černihivu. Uz robežas mainīsies šoferīši. "Rīgas satiksmes" šoferi beigs savu darbu, savukārt darbu pārņems jau Černihivas šoferi. Šī ir trešā reize, kopā ir noziedoti šobrīd jau 31 [autobuss] – 21 autobuss noziedots Kijivas pilsētai, un tagad laiks ir Černihivas pilsētai, jo Černihiva ir Latvijas palīdzības reģions, un tur ir tā situācija sliktāka nekā Kijivā."
Tāpat Ratnieks norādīja, ka patlaban vairs nav atlikuši autobusi, ko ziedot. Tomēr Rīga turpinās palīdzēt Ukrainai citos veidos.
"Pagaidām izskatās, ka ar šo arī "Rīgas satiksmes" un Rīgas pašvaldības iespējas ir izsmeltas autobusu [ziedošanas] ziņā. Bet, ja nu kāds viens vai divi vēl būs, tad tas būs atsevišķs gadījums. Bet, visticamāk, ar šo arī autobusu ziedošanas ir beigušās," atzīmēja Ratnieks.
Savukārt autobusi, kas jau ziedoti iepriekš, šobrīd Kijivā tiek izmantoti ceļu satiksmē, jo metro, trolejbusi satiksmē nav iespējami elektroapgādes traucējumu dēļ, stāstīja Ratnieks.
Ukrainai ziedotie autobusi ir 20 gadus veci, bet ar tiem vēl braukt un braukt, atzina "Rīgas satiksme". Uzņēmums saņēmis jaunus elektriskos autobusus, tāpēc vecos var dāvināt.
"Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa sacīja, ka ir prieks zināt, ka autobusi turpinās braukt un pie tam labu mērķu vārdā. Citādāk tie būtu nonākuši metāllūžņos un ne tāpēc, ka tie būtu tehniski sliktā stāvoklī.
"Tie ir autobusi ar "Euro2" dīzeli, kas nozīmē, ka saskaņā ar Eiropas regulām tādus vairs iegādāties Eiropas Savienībā nevar. Tas nozīmē, ka viņi var turpināt braukt, kamēr ir tehniskā kārtībā. Lūk, varam nodot Ukrainai. Pagājušajā nedēļā vēl brauca maršrutos, tas tika darīts speciāli, lai viņus uzturētu visu laiku darba kārtībā un visi mehānismi būtu pārbaudīti," skaidroja Innusa.
Reizē ar "Rīgas satiksmes" autobusiem
uz Ukrainu devās arī pirmais Latvijā tapušais mobilais stomatoloģijas kabinets, ko Ukrainai dāvina nodibinājums "Ganta fonds".
Furgons ar mobilo stomatoloģijas kabinetu tapis sadarbībā ar Latvijas Zobārstu asociāciju, pateicoties Latvijas uzņēmēju materiālajiem ziedojumiem. Veicot līdzīgu Ukrainā izmantotu transporta vienību analīzi un uzlabojot to ergonomiju, trīs cilvēku komanda, kurā darbojas Artūrs Kristlībs, Aigars Loss un Ēriks Teniss, radījuši Latvijā pirmo pārvietojamo stomatoloģijas kabinetu Ukrainas armijas vajadzībām. Kravas furgons aprīkots ar vienu stacionāro un vienu universālo darba vietu stomatologiem. Furgona iekārtojums ļauj veikt stomatoloģiskās procedūras, kā arī sniegt pirmreizējo ķirurģisko palīdzību smagāku sejas ievainojumu gadījumā.
Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols norādīja, ka ziedotie autobusi labi kalpos tāpat kā iepriekš dāvinātie un saziedotās preces tiek ļoti gaidītas.
"Pagājušajā nedēļā mums kopā ar prezidentu Edgaru Rinkēviču bija iespēja redzēt visu pašu acīm. Ieskaitot Jahidni, kur Krievijas spēki spīdzināja iedzīvotājus. Un Černihivas pilsētu, kas apšaudīta vairākkārt. Tur var redzēt, kā cilvēki cenšas darīt visu, lai atjaunotu pilsētu. Šeit atbalsts ir nepieciešams cilvēkiem, kas devās uz pilsētu no mazākiem ciemiem, kurus turpina apšaudīt. Esmu ļoti pateicīgs, ka man bija iespēja satikt tos parastos Rīgas iedzīvotājus, kuri nāca un deva visu, ko nu kurais. Vieni ziedoja ēdienu, citi mājsaimniecības uzturēšanā nepieciešamo, vēl citi drēbes, siltas drēbes, segas. Šo sirsnīgo atbalstu cilvēki Ukrainā jūt," pauda vēstnieks.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabalā, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā ziemā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
